Latviju un Poliju vieno teicamas divpusējās attiecības, abu valstu starpā ir aktīvs politiskais dialogs. Vienlaikus abām valstīm ir labs potenciāls paplašināt ekonomisko sadarbību.
Sarunas laikā abu valstu ministru prezidenti apsprieda drošības politikas aktualitātes, ES jautājumus, kā arī kopīgas intereses attīstīt reģiona transporta un infrastruktūras projektus.
Ministru prezidents uzsvēra, ka sekmīgi un noteiktajos termiņos īstenots "Rail Baltica" projekts ir visu trīs Baltijas valstu un plašāka reģiona kopīgā stratēģiskā interese. Tas būs ieguvums gan visa reģiona iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, kā arī veicinās Baltijas valstu un plašāka reģiona integrāciju Eiropas transporta tīklā, un palīdzēs diversificēt tranzīta plūsmu ziemeļu‑dienvidu virzienā. M. Kučinskis pauda gandarījumu par Polijas ieinteresētību "Rail Baltica" projektā. Tāpat viņš informēja B. Šidlo, ka jau 31. janvārī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā notiekošās Baltijas premjeru sanāksmes ietvaros plānots parakstīt visu trīs Baltijas valstu līgumu par sadarbību "Rail Baltica" projekta realizācijā, kas būs vēsturisks panākums.
Runājot par enerģētikas jautājumiem, M.Kučinskis uzsvēra, ka ir svarīgi turpināt attīstīt reģionālo dabasgāzes un elektrības tirgu, stiprināt energoapgādes drošību un izbūvēt starpsavienojumus, kā GIPL un Baltic connector. Abi premjerministri bija vienisprātis, ka īpaši svarīgi turpināt darbu pie reģionālā (Baltijas valstu un Somijas) gāzes tirgus izveides.
Ministru prezidents augstu novērtēja Polijas ieguldījumu drošības stiprināšanā Baltijas valstīs. Polija ir arī starp Latvijas ciešākajiem NATO partneriem - tā regulāri piedalījusies gaisa telpas patrulēšanas misijā Baltijas valstīs. Tāpat Polija uz Latviju sūtīs savus bruņotos spēkus Kanādas vadītā bataljona ietvaros, kā arī papildus kopā ar pārējām Višegradas valstīm sūtīs karavīrus uz mācībām.
Attiecībā uz ES dienaskārtību, gan M. Kučinskis, gan B. Šidlo bija vienisprātis, ka abām valstīm ir jāsadarbojas sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu. "Arī pēc 2020. gada ES budžetā uzsvaram jāsaglabājas uz ES iekšējo attīstību un konverģenci (kohēzija un lauksaimniecība). Šie resursi ir būtiski izaugsmei un dod labumu ne tikai tā dēvētajās jaunajās ES dalībvalstīs," sacīja M. Kučinskis.
Runājot par Lielbritānijas lēmumu izstāties no ES jeb Brexit, abas puses bija vienisprātis, ka gan Latvijas, gan Polijas interesēs ir ekonomiski un politiski spēcīga ES - ir svarīgi saglabāt un attīstīt jau sasniegto, tai skaitā vienoto tirgu, Šengenas zonu, brīvu personu un darbinieku kustību.
Jau ziņots, ka Ministru prezidents M. Kučinskis uzturas darba vizītē Polijas galvaspilsētā Varšavā, lai tiktos ar Polijas Ministru padomes prezidenti B. Šidlo, kā arī piedalītos Latvijas un Polijas biznesa forumā.
Andrejs Vaivars
Ministru prezidenta preses sekretārs
