Lai uzsāktu diskusiju par Produktivitātes padomes veidošanas principiem Latvijā, šā gada 20. janvārī Eiropas Savienības mājā notika Augsta līmeņa seminārs, kurā piedalījās gan pārstāvji no Latvijas, gan eksperti no Eiropas Komisijas, OECD un Nīderlandes.
Inna Šteinbuka, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja, uzsver: "Līdzīgi kā "Vai Rīga gatava?", kopš pievienošanās Eiropas Savienībai ik pa laikam tiek uzdots jautājums "Kad Latvija sasniegs vidējo Eiropas dzīves līmeni?" Tas notiks tad, kad Latvija būs apsteigusi ES valstu vidējos produktivitātes rādītājus. Nacionālās konkurētspējas padome Latvijai var palīdzēt apzināt iespējas, kā veicināt ilgtspējīgu izaugsmi, konkurētspēju un īstenot strukturālās reformas. Latvijā nepieciešams apvienot gudrākos ekonomiskos prātus, mācoties no citu dalībvalstu labākajiem piemēriem."
Latvijas mērķis ir pārskatāmā nākotnē sasniegt ES vidējo labklājības līmeni. Tas ir sasniedzams, būtiski paaugstinot tautsaimniecības konkurētspēju un produktivitāti. Lai rastu efektīvākos risinājumus, kā paaugstināt mūsu konkurētspēju pasaulē, ir jāuzlabo neatkarīga ekspertīze un analīzes potenciāls.
"Ekonomikas ministrija atbalsta ES Padomes ierosinājumu, apzinoties kvalitatīvas un neatkarīgas Latvijas ekonomikas produktivitātes un konkurētspējas analīzes potenciālo devumu tālākās izaugsmes sekmēšanā. Profesionāla ekspertīze un priekšlikumi Latvijas konkurētspējas kāpumam ļaus ātrāk sasniegt izvirzītos mērķus, sekmējot inovatīvas Latvijas ekonomikas attīstību, kā arī iedzīvotāju labklājības pieaugumu," norāda Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Latvijas Produktivitātes un konkurētspējas padomes galvenie uzdevumi plānoti:
- analizēt produktivitātes un konkurētspējas attīstību Latvijā;
- nodrošināt neatkarīgu īstenotās politikas analīzi;
- publicēt ikgadējo Konkurētspējas analīzes ziņojumu;
- nodrošināt sadarbību ar Eiropas Komisiju un citu ES dalībvalstu Nacionālajām produktivitātes padomēm.
Rietumvalstīs pastāv daudz un dažādi neatkarīgi institūti, kas pēta konkurētspēju un produktivitāti, analizē valsts politiku šajā jomā un sniedz rekomendācijas politikas veidotājiem. Par ES Padomes rekomendācijas mērķiem un uzdevumiem, kā arī par situāciju ES informēja Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska biroja pārstāvis Gints Freimanis un Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta pārstāvis Jonas Fišers (Jonas Fischer). Savukārt, par OECD pieredzi šajos jautājumos seminārā informēja OECD Strukturālās politikas analīzes nodaļas vadītājs Džuzepe Nikoleti (Giuseppe Nicoletti). Izcils produktivitātes padomes piemērs ir Nīderlandes Ekonomikas politikas analīzes birojs, kas jau 70 gadus veic neatkarīgu ekonomikas analīzi un izstrādā prognozes. Ar Nīderlandes pieredzi seminārā dalījās Nīderlandes Ekonomikas politikas analīzes biroja pārstāvis Pauls Beselings (Paul Besseling).
Papildu informācija par situāciju citās ES dalībvalstīs
Līdzīga veida padomes vai pētniecības institūti, kas regulāri analizē konkurētspējas attīstību, jau šobrīd darbojas vairākās Eirozonas valstīs. Tās ir neatkarīgas institūcijas, kas sniedz būtisku analītisku atbalstu politikas veidotājiem.
Nīderlandē ir izveidots Ekonomikas politikas analīzes birojs (Bureau for Economic Policy Analysis), kas ir Nīderlandes Ekonomikas ministrijas aģentūra. Tā veic neatkarīgus ekonomikas pētījumus un sniedz politikas rekomendācijas.
Beļģijā darbojas Federālais plānošanas birojs (Federal Planning Bureau), kas izstrādā ekonomikas prognozes un veic pētījumus, lai palīdzētu politikas veidotājiem lēmumu pieņemšanā.
Vācijā ir daudz līdzīgu institūtu, kas veic regulāru gan Vācijas, gan globālās ekonomikas analīzi. Vācijā ir izveidota arī Ekonomikas ekspertu padome (Council of Economic Experts), kas sastāv no pieciem akadēmiskās vides pārstāvjiem, kas sniedz padomus Vācijas ekonomikas politikas veidotājiem.
Francijā ir izveidota Ekonomikas analīzes padome - neatkarīga institūcija, kas regulāri gatavo ziņojumus premjerministram. Tās sastāvā ir akadēmiskās vides pārstāvji (profesori un pētnieki), kurus darbam šajā padomē apstiprina premjerministrs. Tāpat Francijā darbojas arī Ekonomikas, sociālo un vides jautājumu padome, kurā ir iekļauti vairāk nekā 200 padomnieki no dažādām organizācijām, kas pārstāv dažādu sabiedrības grupu intereses, t.sk. darba ņēmējus, uzņēmējus, ārstus, studentus u.c. Šī padome gatavo ziņojumus par dažādiem jautājumiem, t.sk. ikgadējo ziņojumu par Francijas ekonomiku, Eiropa 2020 stratēģijas izpildi un sagatavo viedokļus, par kuriem padome nobalsoja.
Īrijā darbojas Nacionālā konkurētspējas padome (National Competitiveness Council), kas regulāri gatavo ziņojumus par konkurētspējas jautājumiem un sniedz rekomendācijas konkurētspējas veicināšanai. Padomē ir iekļauti gan eksperti, gan sociālo partneru pārstāvji. Katru gadu padome publicē Īrijas konkurētspējas indeksu, kas balstās uz statistikas rādītāju analīzi un ziņojumu par konkurētspējas izaicinājumiem, kurā ir identificētas problēmas un sniegtas rekomendācijas. Padome analizē konkurētspējas jautājumus plašā kontekstā, ieskaitot uzņēmumu spēju konkurēt globālajos tirgos, kā arī vairākus faktorus, piemēram, izglītības un apmācības sistēmu, uzņēmējdarbības un inovācijas politiku, tehnoloģisko infrastruktūru, nodokļu sistēmu u.c.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
