DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. decembrī, 2016
Lasīšanai: 18 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas novērtējums 2016. gadam un prognozes par 2017. gadu

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Pēc salīdzinoši spēcīgās izaugsmes 2015. gadā, kad Latvijas ekonomika spēja uzrādīt labu noturību pret ārējās vides šokiem, 2016. gadā ekonomikas izaugsme palēninājās līdz 1,4% (gada pirmajos trīs ceturkšņos). Tam par iemeslu bija joprojām nelabvēlīgā situācija ārējā vidē, kā arī lēnāka Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu ieviešana, mainoties fondu plānošanas periodiem.

Kritums ES fondu ieplūdē samazināja investīciju apjomus, vistiešāk ietekmējot būvniecības nozari, kas gada pirmajos trīs ceturkšņos piedzīvoja ap 20% lielu kritumu. Krītoties Krievijas kravu tranzīta apjomiem, vairāk kā par 10% samazinājās kravu apjomi ostās un dzelzceļā, palēninājās arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums, un darba samaksas kāpums vairs nebija tik straujš, kāds tas bija divus iepriekšējos gadus.

Tajā pašā laikā 2016. gadā vēlreiz apstiprinājās Latvijas uzņēmēju spējas pārvarēt nelabvēlīgus ārējos apstākļus, un iezīmējās vairākas pozitīvas tendences, kas ļauj sagaidīt daudz straujākus attīstības tempus jau tuvākajā nākotnē. Neskatoties uz lēno izaugsmi galvenajos noieta tirgos, apstrādes rūpniecība gada pirmajos desmit mēnešos sasniedza 3,9% pieaugumu. Starp galvenajām izaugsmes nodrošinātājām līdzīgi kā iepriekšējos gados bija kokapstrādes nozare, spēcīgi auga arī metālizstrādājumu un būvmateriālu ražošana. Kārtējo reizi divciparu procentos mērāmu pieaugumu sasniedza datoru un elektronisko iekārtu ražošana, savukārt gada otrajā pusē pēc ilgākas lejupslīdes izaugsmi sāka uzrādīt arī pārtikas nozare.

Lai gan kopējais Latvijas preču eksports 2016. gadā nedaudz samazinājās, to noteica galvenokārt reeksporta samazināšanās un naftas produktu cenu kritums. Tajā pašā laikā Latvijā ražoto preču eksports, atskaitot galvenās reeksporta preču grupas, pieauga gandrīz par 3%. Līdzās preču eksportam, kas jau vairākus gadus spēja uzrādīt labu noturību pret nelabvēlīgiem ārējiem apstākļiem, 2016. gadā patīkamu pārsteigumu sagādāja pakalpojumu eksports, kas, neskatoties uz būtisko kritumu transporta nozarē, gada pirmajos desmit mēnešos spēja sasniegt 2,9% pieaugumu.

Lielākā loma šajā kāpumā bija telesakaru, kā arī datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksportam, kas pirmajos trīs ceturkšņos vairāk nekā pusotru reizi pārsniedza iepriekšējā gada līmeni, kamēr informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare kopumā šajā laika posmā augusi par 4,9%. Krītoties apjomiem Latvijā, būvniekiem izdevies atrast pasūtījumus ārvalstīs, un būvniecības pakalpojumu eksports 2016. gadā pieaudzis gandrīz par 70%.

Līdzās eksporta pieaugošajai lomai Latvijas ekonomikā 2016. gadā iezīmējās arī kreditēšanas aktivizēšanās, tautsaimniecībai izsniegto jauno kredītu apjomiem pieaugot gandrīz divas reizes. Tas vienlaikus ar sagaidāmo straujāku ES fondu līdzekļu ieviešanu norāda, ka nākamajā gadā investīciju apjomi Latvijā var strauji pieaugt.

Ārējās vides ietekme

Gan Eiropas, gan pasaules kopējā ekonomikas izaugsme 2016. gadā nesasniedza gaidīto. To noteica gan tādi negaidīti politiski pavērsieni kā Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no ES, gan nenoteiktība ASV prezidenta vēlēšanu sakarā, gan izaugsmes palēnināšanās attīstības valstīs, gada pirmajā pusē turpinot kristies izejvielu preču cenām. Pēc pēdējām Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas prognozēm ES kopējā ekonomikas izaugsme 2016. gadā būs bijusi 1,8% līmenī, salīdzinot ar 2015. gada beigās prognozētajiem 2%. Tāpat arī pasaules ekonomika kopumā gaidīto 3,5% vietā 2016. gadā būs augusi tikai par 3%, kas ir zemākais pieauguma temps kopš globālās finanšu krīzes.

Jūnijā par izstāšanos no ES nobalsoja Lielbritānijas iedzīvotāji. Sākotnēji šī ziņa izraisīja paniku finanšu tirgos, taču jau dažas dienas pēc tam fondu tirgi uzsāka strauju kāpumu, ko neapturēja arī ASV prezidenta vēlēšanu negaidītais iznākums. Tieši pretēji – ASV indeksi decembrī sasniedza jaunus rekordus, ko sekmēja prognozes par jaunievēlētā ASV prezidenta ekspansīvāku fiskālo politiku.

Lielbritānijas referendumam un ASV prezidenta vēlēšanām bija ietekme arī valūtas tirgos, kur eiro kurss piedzīvoja kritumu attiecībā pret ASV dolāru. Sagaidot straujāku ekonomikas attīstību, ASV Federālo rezervju sistēma decembrī arī veica otro procentu likmju paaugstinājumu pēckrīzes periodā, kas tāpat stimulēja dolāra kursa kāpumu, un decembrī eiro vērtība pret ASV dolāru nokritās līdz zemākajam līmenim pēdējo 14 gadu laikā. Šī eiro vērtības pazemināšanās ir labvēlīga Latvijas eksportētājiem uz ASV un citām valstīm, kuru valūta piesaistīta dolāram, taču vienlaikus tā līdz ar importēto preču cenu kāpumu arī var paaugstināt inflācijas līmeni valstī.

Kopumā tomēr abu šo politisko notikumu ietekme uz pasaules un Latvijas ekonomikas attīstību joprojām nav pilnībā skaidra un ir grūti prognozējama. Lai gan Lielbritānija ir sestā lielākā Latvijas eksporta partnere ar 5,2% īpatsvaru kopējā preču eksportā (2015. gadā), lielākā izstāšanās ietekme saistīta nevis ar tiešu tirdzniecības sakaru mazināšanos, bet gan balsojuma radīto nenoteiktību un tās iespējamo negatīvo ietekmi uz kopējo Eiropas izaugsmi. Savukārt ASV prezidenta vēlēšanu iznākums signalizējis par augošām protekcionisma tendencēm pasaulē, kas potenciāli var atstāt ietekmi arī uz Latvijas eksportu.

Pagājušais gads bija zīmīgs arī ar straujām svārstībām izejvielu preču tirgos, naftas cenai gada sākumā noslīdot līdz zemākajam līmenim pēdējo 12 gadu laikā – zem 30 dolāriem par barelu. Turpmākā gada laikā cenas gan nedaudz atguvās, decembrī pēc Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) vienošanās ar pārējām valstīm par naftas ieguves samazināšanu Brent jēlnaftas cenai paaugstinoties līdz 55 dolāriem par barelu. Lai arī pēdējo desmit gadu kontekstā šis joprojām ir salīdzinoši zems līmenis, kopā ar metālu un atsevišķu pārtikas izejvielu cenu pieaugumu tas paaugstinās inflācijas līmeni Eiropā, tam pietuvojoties Eiropas Centrālās bankas noteiktajam vēlamajam mazliet zem 2% līmenim.

Nodokļu ieņēmumi

2016. gada 11 mēnešos nodokļu ieņēmumu pieauguma temps bija 7,2% – tas ievērojami pārsniedza IKP pieaugumu faktiskajās cenās, kas 2016. gada 9 mēnešos, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, ir pieaudzis par 1,8%.

Salīdzinājumā ar 2015. gadā veidotajām makrodatu prognozēm, reālie dati liecina par zemākiem 2016. gada attīstības tempiem – tiek prognozēts gan zemāks IKP pieauguma rādītājs, gan darba samaksas fonda pieaugums, gan patēriņš, tādejādi arī nodokļu ieņēmumi būtu prognozējami zemāki. Indikatīvi tiek lēsts, ka pie zemākas attiecīgās makroekonomiskās bāzes, nodokļu ieņēmumi būtu samazināmi par aptuveni 45-50 miljoniem eiro.

Taču tiek prognozēts, ka kopbudžeta ieņēmumi 2016. gadā pārsniegs plānotos, un tas nozīmē to, ka VID darbības efektivitāte ir augusi un darbs pie iesākto reformu īstenošanas ir turpināms.

Ēnu ekonomikas apkarošana un 2017. gada budžets

Turpinot dialogu ar sociālajiem un sadarbības partneriem un citām valsts pārvaldes iestādēm, ir pieņemts ēnu ekonomikas ierobežošanas pasākumu darba plāns un uzsākta tajā iekļauto uzdevumu izpilde, tādējādi virzoties uz Valdības rīcības plānā noteikto ēnu ekonomikas īpatsvara samazinājumu. Svarīgākais šajā plānā ir tas, ka daudzus pasākumus piedāvāja pašas nozares.

Piemēram, jau šogad ir izdevies rast risinājumu graudu nozarei un tas ir devis rezultātu. Šajā nozarē iepriekš bija izteikti izplatīta krāpšana ar PVN. Izvērtējot datus par nodokļu maksātājiem no šā gada 1. jūlija un salīdzinot ar datiem par iepriekšējo periodu, var secināt, ka būtiski ir samazinājusies atmaksājamā PVN summa – par vairāk nekā 10 miljoniem eiro.

Ar Saeimas atbalstu jau nākamgad tiks īstenoti vismaz 20 no plānā iekļautajiem pasākumiem, kas samazinās ēnu ekonomiku taksometru nozarē, būvniecībā; mazinās krāpšanas risku ar PVN; stingrāk regulēs skaidras naudas apriti un darījumus elektroniskajā vidē.

Tāpat ir pilnveidota sistēma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas jomās, pastiprinot kredītiestāžu sankcijas par šīs jomas pārkāpumiem. Šāda sankciju sistēma darbojas preventīvi, efektīvi atturot kredītiestādes no iesaistīšanās noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanā.

Lai sakārtotu sistēmu un novērstu Latvijas finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgiem mērķiem, kā arī padarītu ātrāku informācijas apmaiņu starp finanšu tirgus dalībniekiem un tiesību aizsardzības iestādēm, ir izveidots tiesiskais pamats Kontu reģistra izveidei, kurā plānots ietvert ziņas par patiesā labuma guvējiem darījumos, kas tiek veikti Latvijas kredītiestādēs. Likums stāsies spēkā ar nākamā gada 1. jūliju. Tāpat ir pilnveidota ziņošanas sistēma par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem.

Arī veidojot 2017. gada budžetu, galvenie virzieni bija ēnu ekonomikas apkarošana, resursu efektīvāku izmantošana, nodokļu optimizācijas ierobežošana, kā arī konkurētspējas un uzņēmējdarbības vides uzlabošana.

Tādējādi valdībai izdevās sagatavot sabalansētu budžetu, neveicot būtiskas izmaiņas lielākajos  nodokļos. Visas nodokļu politikas izmaiņas šobrīd tiek diskutētas un  izstrādātas ciešā sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, tajā skaitā turpinot darbu pie Valsts nodokļu politikas stratēģijas 2017. – 2021.gadam sagatavošanas, kurā tiek izvērtēta Latvijas nodokļu politikas esošā sistēma un izstrādāti konkrēti rīcības virzieni nodokļu politikas attīstībai vidējā termiņā.

Saeima šā gada 24. novembrī galīgajā lasījumā pieņēma 2017. gada valsts budžeta likumu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumu. 2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība. Salīdzinot ar 2016. gada budžetu, būtiskākais izdevumu pieaugums ir aizsardzības nozarei, kurai finansējums palielinājies par 27,9% galvenokārt Nacionālo Bruņoto spēku kaujas spēju palielināšanai, apbruņošanai, apgādei un rekrutēšanai, kā arī zemessardzes vienības pārapbruņošanai, savukārt sabiedriskajai kārtībai un drošībai finansējums palielinājies par 18,2% galvenokārt atalgojuma reformai ugunsdzēsējiem, glābējiem, policistiem un robežsargiem.

Finansējuma pieaugums salīdzinājumā ar 2016. gada budžetu plānots arī veselības nozarei – par 6,4% galvenokārt rindu mazināšanai uz ambulatorajiem un stacionārajiem pakalpojumiem, kā arī speciālistu pieejamības uzlabošanai. Papildu tam vidējā termiņā ir nodrošināta iespēja īstenot atkāpi no budžeta bilances mērķa, tādējādi līdz 2019. gadam nodrošinot iespēju  novirzīt papildus līdzekļus veselības nozares reformu īstenošanai līdz pat 0,5% no IKP apmērā.

Izglītībai finansējums pieaugs par 2,5% galvenokārt pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanai, savukārt sociālajai aizsardzībai – par 7,5% galvenokārt atbalstam apgādnieku zaudējušiem bērniem, kā arī alternatīvo ģimenes aprūpes formu atbalstam.

Šogad tika iedibināts arī jauns process – pastāvīga un sistemātiska valsts budžeta izdevumu pārskatīšana. Izdevumu pārskatīšanai ir divi pamatmērķi – efektivizēt izdevumus un sasaistīt finansējumu ar rezultatīvajiem rādītājiem. Atbilstoši sākotnējiem izdevumu pārskatīšanas rezultātiem valdība atbalstīja resursu efektivizācijas pasākumus 2017. gadā un 2018. gadā ik gadu 61,3 miljonu eiro apmērā. Pēc indikatīva novērtējuma 2017. gada valsts budžeta izstrādes gaitā nozaru ministrijas faktiski ir ieviesušas pasākumus pat vairāk nekā piedāvāts sākotnējos izdevumus pārskatīšanas rezultātos. Budžeta un funkciju izvērtēšana turpmāk notiks ik gadu.

Papildus tam šogad ir būtiski pilnveidoti budžeta paskaidrojumi. Ar šo gadu uzsvars ir pārlikts uz sasniedzamajiem nozaru rādītājiem katrā no politikas jomām. Šādā veidā gan publiskojam informāciju par sabiedrības ieguvumiem no izlietotajiem resursiem, gan veicinām nozaru atbildību par maksimāli efektīvu darbību. Finansējuma sasaiste ar snieguma indikatoriem turpmāk kalpos par noteicošo efektivitātes izvērtējuma rīku.

Ja salīdzinām 2017. gada valsts budžetu ar 2016. gada valsts budžetu, tad izdevumi nākamgad būs pieauguši par 8,3%, savukārt ieņēmumi pieaugs par 8,4%. Viss šis pieaugums novirzīts prioritārajām nozarēm. Piemēram, finansējums valsts aizsardzībai jau 2018. gadā sasniegs 2% no IKP.

Šogad valdība pirmo reizi nolēma veidot arī fiskālā nodrošinājuma rezervi vidējam termiņam. Rezerves mērķis ir nodrošināt budžeta bilances plānoto līmeni nelielu makroekonomisko svārstību gadījumā un kompensēt fiskālo risku izraisīto izdevumu pieaugumu, tādējādi arī nodrošinot ilgtspējīgu pieeju vidēja termiņa budžeta plānošanā.

2017. gads pašvaldībām

Pašvaldībām arī 2017. gadā ir gaidāms nodokļu ieņēmumu pieaugums. Tiek prognozēts, ka 2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, pašvaldību budžetos nodokļu ieņēmumi būs par 6,5% jeb 95 miljoniem eiro lielāki.

2017. gads būs pirmais, kad pilnā apmērā bez pārejas perioda darbosies jaunie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principi. Mēs redzam, ka likumā iestrādātie nosacījumi nodrošina vienlīdzīgu resursu pieejamību visām Latvijas pašvaldībām, kas arī bija jaunā likuma galvenais mērķis. Tomēr ne mazāk būtisks jaunā modeļa mērķis ir veicināt pašvaldību ieinteresētību attīstīt saimniecisko darbību savā teritorijā un sekmēt ekonomikas izaugsmi, jo nodokļu ieņēmumu pieaugums visām pašvaldībām dod arī izlīdzināto ieņēmumu pieaugumu.

Lai nodrošinātu fiskāli atbildīgu pašvaldību uzņemto saistību politiku un garantētu finanšu resursu pieejamību ikvienai pašvaldībai investīciju projektu īstenošanai, pašvaldībām arī nākamgad tiek saglabāti 2016. gadā noteiktie nosacījumi un aizņēmuma mērķi, kas papildināti arī ar 3 jauniem mērķiem (Investīciju projektu tehniskā projekta izstrāde, Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, Kultūras iestāžu investīciju projekti ar pašvaldības budžeta faktisko līdzfinansējuma apmēru ne mazāk kā 40%). 2017. gadā tiek atcelti ierobežojumi (mērķi) pašvaldību galvojumu sniegšanai par savu kapitālsabiedrību aizņēmumiem.

ES fondi 2016. un 2017. gadā

2016. gadā veiktie risku pārvaldības un finanšu disciplīnas pasākumi iepriekšējā plānošanas perioda (2007.-2013.) ietvaros dod pārliecību par Latvijas spēju pilnā apmērā izmantot Kohēzijas politikas finansējumu investīcijām Latvijas interesēs, ļaujot Latvijas ekonomikā ieguldīt 4,5 miljardus eiro ES fondu finansējuma. Tas ļāvis valstī radīt vairāk kā 5 tūkstošus jaunu darba vietu, apmācīt un pārkvalificēt gandrīz 150 tūkstošus bezdarbnieku un darba meklētāju, modernizēt 27 zinātniskās institūcijas, sniegt būtisku atbalstu vairāk kā 1200 uzņēmumiem izaugsmes nodrošināšanai, paaugstināt energofektivitāti vairāk kā 740 daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās, izbūvēt un rekonstruēt aptuveni 1000 km ceļu un 52 km sliežu ceļu.

Arī jaunā ES fondu plānošanas perioda (2014.-2020.) ieviešanas uzsākšana ir veiksmīgi turpināta. 2016. gadā Finanšu ministrijas vadībā un sadarbībā ar nozaru ministrijām un sociālajiem un sadarbības partneriem valdībā ir izdevies apstiprināt saistošos nosacījumus investīcijām, kas ļaus ieguldīt 2,7 miljardus eiro ES fondu finansējuma. 2016. gadā vien padarīts vismaz divas ar pusi reizes vairāk nekā iepriekšējos divos gados kopumā.

Tāpat 2016. gada otra puse iezīmējās jau ar nākamo un arvien straujāku projektu atlašu un projektu īstenošanas posmu. Projektu līgumi noslēgti teju par trešo daļu no kopējā plānošanas periodā pieejamā ES finansējuma – 4,4 miljardiem eiro. Tādējādi 2017. gads skatāms kā piesātināts projektu realizēšanas posms, dodot labumu konkrētās nozarēs un ekonomikas attīstībā kopumā. Lai ES fondu ieguldīšana Latvijas tautsaimniecībā noritētu sekmīgi, notiek regulāra noslēgto līgumu izpildes uzraudzība un risku analīze.

Pavisam izsludinātas 96 projektu iesniegumu atlases, par kopējo summu vairāk kā 3 miljardi eiro, kas ir teju 70% no Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma šajā periodā. Uzsāktās programmas nosedz visu plānoto prioritāro virzienu spektru – sākot no sociālā un nodarbinātības veicināšanas bloka līdz atbalstam uzņēmējiem un zinātniekiem. Atlašu ietvaros CFLA pēc izvērtēšanas apstiprinājusi jau ap 200 projektus, kuru kopējā summa ir ap 1,4 miljardiem eiro. Šim rādītājam dinamiski seko noslēgtie līgumi – 155 par kopējo summu vairāk kā 1,2 miljardi eiro. Tāpat būtiski atzīmēt, ka Latvija šogad ir sasniegusi 3.vietu ES pēc saņemtajiem starpposma maksājumiem.

Tajā pašā laikā šobrīd jau ir uzsākta gatavošanās sarunām par Latvijai pieejamā ES fondu finansējuma apjomu pēc 2020. gada. Latvija 2007.-2013. gada ES fondu plānošanas periodā, kā to atzinusi arī EK, ir bijis viens no veiksmes stāstiem visā ES mērogā, ļaujot šajā laika periodā no 2007. līdz 2015. gadam nodrošināt papildu tautsaimniecības izaugsmi aptuveni 5% apmērā. Tādējādi Latvijai arī turpmāk ir būtiski saglabāt Kohēzijas politiku kā būtisku ES iekšējās attīstības un konverģences sastāvdaļu, vienlaikus vienkāršojot ES fondu ieguldīšanas prasības un saglabājot uzsvaru uz vietējo attīstības vajadzību risināšanu.

Ekonomikas attīstības prognozes

Kopumā 2016. gada norises Latvijā un pasaules ekonomikā ļauj sagaidīt būtiski straujāku ekonomikas izaugsmi jau šā gada beigās un visā 2017. gadā. Pēdējos mēnešos būtiski straujāka ir kļuvusi ES fondu līdzekļu ieguldīšana un palielinājušies arī citi valsts izdevumi, veicinot kopējo ekonomikas izaugsmi. Papildus stimuls ekonomikas izaugsmei būs 2017. gada valsts budžetā paredzētais izdevumu pieaugums aptuveni par 7 %, lielāko līdzekļu pieaugumu novirzot tādām jomām kā aizsardzība, sabiedriskā kārtība un drošība, veselības aprūpe un izglītība.

Neskatoties uz dažādām politiskajām un ekonomiskajām problēmām, turpina uzlaboties uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ES valstīs, kas dod labas perspektīvas Latvijas apstrādes rūpniecībai un eksportam, kura potenciālu jau ir apliecinājuši 2016. gadā sasniegtie rezultāti. Tāpat pozitīva ietekme var būt zemajam eiro kursam, veicinot Latvijas eksportu uz eirozonā neietilpstošām valstīm. Lai arī Eiropas ekonomiskās izaugsmes prognozes nākamajam gadam ir samazinātas, tieši Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs (Lietuva, Igaunija, Vācija, Krievija, Zviedrija, Lielbritānija, Polija) situācija turpina uzlaboties, un 2017. gadā to kopējā izaugsme pēc EK prognozēm paātrināsies līdz 2,1%, salīdzinot ar šim gadam prognozētajiem 1,6%. Līdz ar to, lai gan politiskā nestabilitāte pasaulē pēdējā laikā nav mazinājusies un ārējie riski Latvijas ekonomikas izaugsmei joprojām saglabājas augsti, pašlaik ir ļoti labi priekšnosacījumi, lai ekonomikas attīstība 2017. gadā kļūtu daudz spēcīgāka.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI