Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šā gada vienpadsmit mēnešos bija 8 226,4 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu pieauga par 133,5 miljoniem eiro jeb 1,6%. Pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumu kāpums par 351,9 miljoniem eiro jeb 5,5% un ne-nodokļu ieņēmumu kāpums par 80,3 miljoniem eiro jeb 18,2%. Savukārt dēļ lēnākas Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas būtiski mazāki bijuši ārvalstu finanšu palīdzības ieņēmumi, kas veidoja 647,3 miljonus eiro – salīdzinājumā ar iepriekšējā gada vienpadsmit mēnešiem tie samazinājās par 317,1 miljonu eiro jeb 32,9%.
Noderīga ziņa? Padalies!
Konsolidētā kopbudžeta izdevumi attiecīgajā periodā bija 8 086,2 miljoni eiro, pieaugot par 94,6 miljoniem eiro jeb 1,2%. Par 117,1 miljonu eiro jeb 7,6% augušas subsīdijas un dotācijas, kas skaidrojams ar izdevumu pieaugumu lauksaimniecības fondu projektu īstenošanai, bet par 139,0 miljoniem eiro jeb 5,9% pieauguši budžeta izdevumi sociālajiem pabalstiem. Turpretī par 54,0 miljoniem eiro jeb 15,8% samazinājušies procentu izdevumi valsts parāda apkalpošanai, galvenokārt ņemot vērā zemākas procentu likmes pārfinansētajiem aizņēmumiem. Vienpadsmit mēnešos kapitālie izdevumi bija 553,8 miljoni eiro, salīdzinājumā pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu samazinoties par 188,5 miljoniem eiro jeb 25,4%. Straujais izdevumu kritums skaidrojams ar mazākiem izdevumiem investīcijām ES fondu projektu īstenošanai.
Nodokļu ieņēmumu plāna izpildē joprojām redzama pozitīva dinamika. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāns vienpadsmit mēnešos izpildīts par 100,5%, virsplāna nodokļu ieņēmumu apjomam veidojot 36,9 miljonus eiro. Novembrī virsplāna nodokļu ieņēmumu apjoms veidoja 10,6 miljonus eiro. Lai arī kopējais nodokļu plāns tika pārpildīts, taču atsevišķās pozīcijās bija vērojama plāna neizpilde, tā piemēram pievienotās vērtības nodokļa (PVN) plāns vienpadsmit mēnešos izpildīts 98,9% apmērā. PVN ieņēmumi par 20,4 miljoniem eiro atpaliek no plānotā, lai gan vienpadsmit mēnešos iekasētais nodokļa apmērs salīdzinājumā ar pērno gadu ir pieaudzis par 85,5 miljoniem eiro jeb 4,9%. Gada griezumā PVN ieņēmumu pieaugumu sekmēja mazākas atmaksas, vienlaikus vienpadsmit mēnešu plāna neizpilde tiešā mērā ir saistāma ar lēnāku ekonomikas izaugsmes tempu kā plānots, iemaksu samazināšanos un PVN maksātāju skaita samazināšanos. Virs plānotā 34,1 miljonu eiro apmērā tika iekasēts akcīzes nodoklis, ņemot vērā degvielas un tabakas izstrādājumu patēriņa pieaugumu. Vienpadsmit mēnešos akcīzes nodokļa ieņēmumi ir pieauguši par 59,4 miljoniem eiro jeb 8,1%. Uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) plāns ir izpildīts par 105,8%, par 21,1 miljonu eiro ieņēmumiem pārsniedzot plānoto. Vienpadsmit mēnešos tas devis UIN ieņēmumu pieaugumu par 34,4 miljoniem eiro jeb 9,8%.
Ienākumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) vienpadsmit mēnešos pieauguši par 78,8 miljoniem eiro jeb 6,1%, kas skaidrojams ar iedzīvotāju ienākumu pieaugumu. Tomēr IIN nodokļu plānā vērojama 6,7 miljonu eiro neizpilde, un nodokļu plāns tika izpildīts 99,5% apmērā. Plāna neizpilde skaidrojama ar IIN atmaksu pieaugumu, iedzīvotājiem aktīvāk nekā iepriekš iesniedzot gada ienākumu deklarācijas, kā arī IIN atmaksas procesa daļēju automatizēšanu pēc gada ienākumu deklarāciju apstrādes. Sociālās iemaksas valsts speciālajā budžetā vienpadsmit mēnešos iekasētas par 47,5 miljoniem eiro jeb 2,6% vairāk kā pērn attiecīgajā periodā. Nodokļu plāns sociālajām iemaksām valsts speciālajā budžetā izpildīts par 99,8%, veidojot plāna neizpildi 3,9 miljonu eiro apmērā.
No vienpadsmit mēnešu plāna nodokļu ieņēmumiem neizpilde veidojas ieņēmumos no dabas resursu nodokļa, subsidētās elektroenerģijas nodokļa, kā arī ieņēmumos no transportlīdzekļu nodokļiem, vienlaikus nekustamā īpašuma nodokļa, muitas nodokļa un izložu un azartspēļu nodokļa ieņēmumos vērojama plāna pārpilde. Uzsverams, ka arī ar 2016.gada 1.janvāri ieviestā solidaritātes nodokļa ieņēmumi vienpadsmit mēnešu plānu pārsniedz par 1,3 miljoniem eiro jeb 7,2%.
Valsts konsolidētā kopbudžeta vienpadsmit mēnešu ne-nodokļu ieņēmumos iekasēti 522,2 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu veidoja pieaugumu 80,3 miljonu eiro jeb 18,2% apmērā. Valsts pamatbudžeta ne-nodokļu ieņēmumu plāns tika izpildīts 110,3% apmērā. Ievērojamu plāna pārpildi nodrošināja neplānoti ieņēmumi no konfiscēto noziedzīgi iegūto līdzekļu realizācijas, ko budžetā ieskaita zvērināti tiesu izpildītāji, kopumā 46,4 miljonu eiro apmērā.
Vienlaikus jāvērš uzmanība, ka atsevišķās ne-nodokļu pozīcijās arī šā gada vienpadsmit mēnešos vērojama būtiska neizpilde, piemēram, vienpadsmit mēnešu plāna izpilde valsts nodevām par valsts sniegto nodrošinājumu un juridiskajiem pakalpojumiem bija 85%, bet gada plāna izpilde šobrīd ir tikai 71,4 miljoni eiro jeb 78,5%. Neizpildi būtiski ietekmē ieņēmumu samazinājums no valsts nodevām un kancelejas nodevām par juridiskajiem pakalpojumiem tiesu iestādēs, kur gada plāna neizpilde vērojama jau pēdējos divus gadus, sevišķi ieņēmumos no nodevām par darbību veikšanu tiesu iestādēs, kas daļēji skaidrojams ar atvieglojumu piešķiršanu nodevu maksājumiem iedzīvotājiem ar attiecīgu statusu. Tāpat jāatzīmē, ka zema līmeņa izpilde vērojama ieņēmumos no emisiju kvotu izsolīšanas, kur izpilde no gada plāna ir vien 58,7%, autoceļu lietošanas nodevas ieņēmumos izpilde ir 67% no gada plāna, bet ieņēmumos no nodevas par naftas produktu drošības rezervju izpilde no gada plāna ir 76,3%, kas liecina par to, ka gada plāns šajās pozīcijās netiks izpildīts.
Valsts pamatbudžetā, ņemot vērā mazākas atmaksas no Eiropas Komisijas par ES fondu projektu īstenošanu, par 21,9 miljoniem eiro jeb 0,5% vienpadsmit mēnešos ir samazinājušies ieņēmumi. Vienlaikus, pamatā dēļ lauksaimniecības projektu izdevumu pieauguma, par 29,9 miljoniem eiro jeb 0,6% ir pieauguši pamatbudžeta izdevumi, veidojot deficītu pamatbudžetā 33,4 miljonu eiro apmērā.
Pieaugošais sociālo pabalstu apjoms valsts speciālajā budžetā sekmējis izdevumu kāpumu vienpadsmit mēnešos par 111,9 miljoniem eiro jeb 5,6% salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu. Bezdarbnieka, slimības un citi pabalsti pieauguši par 58,1 miljonu eiro jeb 16,5%, pieaugumam esot lielākam un straujākam kā pensiju kāpums, kas augušas par 53,7 miljoniem eiro jeb 3,3%. Valsts speciālajā budžetā arī vienpadsmit mēnešos izveidojies pārpalikums 8,3 miljonu eiro apmērā, tomēr salīdzinot ar iepriekšējo gadu tas ir samazinājies par 76,2 miljoniem eiro.
Pašvaldību budžetā šā gada vienpadsmit mēnešos, ņemot vērā IIN un nekustamo īpašumu nodokļa pieaugumu, par 57,1 miljonu eiro jeb 2,9% ir pieauguši ieņēmumi. Tai pat laikā par 84,7 miljoniem eiro jeb 24,6% samazinoties kapitālajiem izdevumiem, vienpadsmit mēnešos izdevumu apjoms pašvaldību budžetā samazinājies par 34,9 miljoniem eiro jeb 1,8% un bija 1 878,5 miljoni eiro. Kapitālo izdevumu samazinājums skaidrojams ar lēnāku ES fondu projektu īstenošanu, kas mazinājis pašvaldību ieguldījumus infrastruktūrā un pamatkapitāla veidošanā. Saistībā ar atšķirīgajām tendencēm ieņēmumos un izdevumos turpina palielināties pašvaldību budžeta pārpalikums, kas vienpadsmit mēnešos veido jau 121,0 miljonu eiro – pretstatā 29,0 miljoniem pērn attiecīgajā periodā.
FM informē, ka mazāks izdevumu apjoms pašvaldībās un konsolidētajā kopbudžetā kopumā, kā arī sekmīgā nodokļu iekasēšana, tiem pārsniedzot plānoto apmēru, sekmēs zemāku kopbudžeta deficīta apjomu gadam noslēdzoties.
