Iespējamo investīciju priekšlikumu virzībā tika ņemta vērā līdzšinējā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu īstenošanas pieredze, vispārējās investīciju vajadzības Latvijā atbilstoši nozaru attīstības stratēģijām un nacionālajiem plānošanas dokumentiem, kā arī plānoto investīciju skaidri sasniedzamie rezultāti, to potenciālā ietekme uz nozari (investīciju koncentrēšana) un papildinātība, īstenoto ieguldījumu dzīvotspēja pēc investīciju pabeigšanas un ietekme un valsts un pašvaldību budžetiem.
Ievērojot iepriekš minēto, Latvijas priekšlikums par programmām, kuras piedāvās atbalstīt jaunajā finanšu instrumentu periodā, ir iekšlietu sistēmas kapacitātes stiprināšana, izglītība, zinātne un pētniecība, Latvijas reģionu attīstība un nabadzības mazināšana, vides un klimata pārmaiņu pārvaldība, uzņēmējdarbība un sadarbība kultūras jomā, kā arī labošanas dienestu kapacitātes stiprināšana. Jaunā EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu periodā finansējums būs pieejams arī NVO atbalstam, kā arī divpusējās sadarbības stiprināšanai un cienīga darba veicināšanai.
Līdz ar šo valdības lēmumu Finanšu ministrijas līdzšinējās neformālās sarunas ar donoriem jau var notikt oficiālā statusā. Tuvākajā laikā Finanšu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām nozaru ministrijām un Valsts kanceleju uzsāks konsultācijas par jaunā finanšu instrumentu perioda saprašanās memorandu projektiem ar donorvalstu pārstāvjiem ar mērķi 2017. gada pirmajā ceturksnī parakstīt saprašanās memorandus.
Pēc saprašanās memorandu parakstīšanas atbildīgajām nozaru ministrijām, sadarbojoties ar nozaru partneriem un donorvalstu programmu partneriem, 6 mēnešu laikā jāizstrādā programmu koncepti – saturiskie dokumenti, uz kuru pamata Finanšu instrumentu birojs 6 mēnešu laikā izstrādās attiecīgās programmas līgumu, kas tiks divpusēji parakstīts starp Latvijas un donorvalstu pārstāvjiem, formāli uzsākot programmu ieviešanas posmu.
Paralēli programmu izstrādei tiks sagatavots EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu vadības likums un nacionālie normatīvie akti, ko paredzēts apstiprināt 2017. gada rudenī, savukārt programmu reālā ieviešana tiek plānota 2018.gadā.
Jau ziņots, ka šobrīd (2009.–2014. gada periodā) Latvijā tiek īstenotas 7 programmas ar teju 350 projektiem par kopējo pieejamo finanšu instrumentu finansējumu – 67,1 miljons eiro.
EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentu finansējums, ko nodrošina Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, ir papildus ārvalstu finansējums nacionālās valsts budžetā ar mērķi mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības saņēmējvalstīs, kā arī stiprināt divpusējās attiecības ar donorvalstīm.
Informatīvas ziņojums: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40406772&mode=mk&date=2016-12-20
Informācija par EEZ un Norvēģijas finanšu instrumentiem: http://www.eeagrants.lv/
Maija Dzelde
Komunikācijas departamenta direktora vietniece
