Pasaules ekonomikas foruma eksperti atzinīgi novērtējuši makroekonomisko stabilitāti Latvijā (24. vieta), tāpat augstāku vērtējumu, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, esam saņēmuši biznesa attīstības un inovāciju rādītājā. Diemžēl, Latvijas novērtējumus ir būtiski zemāks pozīcijās, kas saistītas ar valsts pārvaldes birokrātiju, valsts infrastruktūras attīstību, veselības aprūpi un izglītības politiku, Latvijas nodokļu likmēm un to regulējumu, kā arī darba tirgus efektivitāti. Līdz ar to kopējais Latvijas konkurētspējas novērtējums, salīdzinot ar pērnā gada pētījuma rezultātiem, ir par piecām vietām zemāks.
"Latvijas pozīcija Globālās konkurētspējas indeksā ir pierādījums tam, ka tautsaimniecības konkurētspējas palielināšana ir izvirzāma par valdības pirmo prioritāti un to būtu jāievēro ne tikai Ekonomikas ministrijai, bet visai valsts pārvaldei. Valdībai jāmazina birokrātisko prasību slogs uzņēmējiem, padarot procedūras vienkāršākas un pieejamākas, jāveic izglītības un veselības aprūpes reformas," vērtējot pētījuma rezultātus, uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.
Uzņēmējdarbības vides kvalitāte ir viens no priekšnosacījumiem Latvijas tautsaimniecības konkurētspējīgai attīstībai – jo labākus apstākļus valsts spēj radīt uzņēmējiem, jo lielākas investīcijas var sagaidīt tautsaimniecībā, kas savukārt nozīmē jaunu darba vietu rašanos un kopējo labklājības palielināšanos.
"Mums jāveido moderna ekonomika un moderna valsts pārvalde, kas vērsta uz inovācijām un augstas pievienotās vērtības radīšanu, kā arī produktivitāti. Valsts konkurētspējas novērtējums atspoguļo plaša spektra īstenotās politikas valstī, kas ietekmē gan mūsu uzņēmējus un iedzīvotājus, gan ārvalstu investorus, gan kopējo valsts reputāciju. Latvija kā OECD dalībvalsts vairs nevar atļauties zemus rādītājus kopējā konkurētspējas analīzē, t.sk. rādītājā par sabiedrības uzticēšanos politiķiem. Nepieciešams sekmēt inovācijas attīstību, piesaistīt talantus un tos noturēt, pārkārtot darba tirgu un veicināt produktivitāti kvalitatīvai valsts politiku īstenošanai," norāda A.Ašeradens.
Latvija globālajā konkurētspējas indeksā joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kuras attiecīgi ierindojas 35. un 30. vietā.
Pētījums arī rāda, ka Latvijā uzņēmēju attieksme pret valsts politiku ir negatīvāka kā Lietuvā un Igaunijā. Pasaules ekonomikas foruma pētījuma rezultātus būtiski ietekmē
uzņēmēju sniegtais vērtējums par situāciju valstī. Līdz ar to secināms, ka būtiska uzmanība jāpievērš komunikācijai ar uzņēmējiem, skaidri parādot valdības prioritāros rīcības virzienus un plānotos pasākumus Latvijas konkurētspējas paaugstināšanai.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
