DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
01. augustā, 2016
Lasīšanai: 5 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

Panākta vienošanās par nepieciešamajām reformām valsts pārvaldē

Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Lai realizētu Nacionālajā attīstības plānā paredzēto ekonomikas izrāvienu, paaugstinātu vidējo labklājības līmeni valstī, pietuvojoties Eiropas Savienības rādītājiem, samazinātu atkarību no Eiropas Savienības fondu finansējuma, kā arī panāktu iedzīvotāju atgriešanos Latvijā, ir sagatavots un saskaņots vienošanās projekts starp Ministru prezidentu Māri Kučinski, finanšu ministri Danu Reiznieci – Ozolu un valdības partnerorganizācijām.

Vienošanos ir izstrādājušas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība.

Dokuments paredz, ka līdz 2020.gadam iekšzemes kopprodukts jāpalielina līdz 17 tūkstošiem eiro uz vienu iedzīvotāju, nodokļu iekasējamībai jāpieaug līdz 32% no IKP. To iespējams panākt, fokusējoties uz eksportu, augstu produktivitāti, lai būtiski palielinātu vidējo atalgojumu.

Tāpat vienošanās paredz, ka nekavējoties jāveic būtiskas reformas valsts pārvaldē, vadoties pēc meritokrātijas labākās prakses, tostarp nosakot konkurētspējīgu atalgojumu augstākā līmeņa vadītājiem, rīcības brīvību attiecībā uz savas iestādes personāla lielumu un atalgojumu noteiktā budžeta ietvaros, efektīvu sasniedzamo rezultatīvo rādītāju kopumu un atbildību par izpildi. Par iestāžu vadītājiem jāizvēlas tikai cilvēki, kuriem ir nozīmīga un panākumiem bagāta iepriekšējā pieredze salīdzināmā jomā un atbilstoša reputācija. Partneri apņemas palīdzēt meklēt atbilstošas kandidatūras. Pirms lēmuma pieņemšanas par kandidātiem jāveic konsultācijas ar Valdības sociālajiem partneriem un LTRK.

Vienošanās paredz pirmās reformas kā pilotprojektu veikt Valsts Ieņēmumu dienestā (VID). Papildus izmaiņām, kas jāievieš visā valsts pārvaldē, jāveic uzlabojumi VID, lai iestāde kalpotu sabiedrības vajadzībām, īpaši rūpējoties par uzņēmējdarbības kā galvenā valsts budžeta avota veicināšanu Latvijā. Ir būtiski celt VID personāla kompetenci, nodrošināt konkurētspējīgu un motivējošu personāla atalgojumu, uzlabot iestādes tēlu un būt modernai, prestižai darba vietai. VID jābūt atbildīgiem par lēmumu pieņemšanu. Dokumentā par iestādes pamatmērķi norādīta sadarbība un serviss, tādējādi veicinot brīvprātīgu vēlmi maksāt nodokļus, vienlaikus cīnoties ar ēnu ekonomiku un asi vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem. Uzņēmēju organizācijas un citi sadarbības partneri vēlas būtiski samazināt laiku, kas jāvelta nodokļu nomaksai no 193 stundām līdz 81 stundai, kā arī atteikties no resursu tērēšanas un tiesvedības darbībām pret uzņēmumiem, kuriem ir augsta uzticamība. Jānodrošina attīstīts VID analītiskais darbs, lai apzinātu uzņēmumus, kuriem ir paaugstināts risks, un, sekojot Igaunijas VID piemēram, jāveic nevis kontroles darbības, bet preventīvais skaidrojošais darbs, tādējādi ar mazāku resursu patēriņu uzlabojot nodokļu nomaksu. Vienošanās paredz, ka VID jānodrošina regulāras konsultācijas un sadarbība vismaz reizi trijos mēnešos, lai realizētu stratēģiju un pilnveidotu darbu kopumā.

Partneri vienojas, ka līdz 2017. gada 1.aprīlim tiek izstrādāta, izdiskutēta un valdībā apstiprināta nodokļu politikas stratēģija 2017.-2021.gadam, ko izstrādājot, tiek ņemts vērā, ka būtiski jāuzlabo  nodokļu iekasējamība, jāpadara uzņēmējiem un valstij lētāka un vienkāršāka nodokļu samaksāšanas un iekasēšanas kārtība, motivēt pašvaldības veicināt biznesa attīstību savā teritorijā, nodrošināt investoriem pievilcīgu un konkurētspējīgu nodokļu režīmu. Dokumentā arī norādīts, ka jānodrošina apstiprinātās nodokļu stratēģijas ievērošana vismaz līdz 2020.gadam un ekonomikas grūtību gadījumā nodokļi netiek celti, bet tiek mazināti izdevumi.

Parakstītāji vienojas, ka 2017.gada valsts budžeta paketē virzāmi ar partnerorganizācijām izdiskutētie priekšlikumi, tajā skaitā iniciatīvas par taksometru industrijas nodokļu regulējumu, reversā PVN režīma paplašināšanu, atvieglojumi par darbinieku ēdināšanu darba nodokļiem uzņēmumiem, kuriem ir koplīgumi, solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un jaunu iesācējuzņēmumu nodokļu regulējumu.

Izstrādāto vienošanos akceptēs valdības partneru lēmējinstitūcijas, pēc kā vienošanās tiks parakstīta.

Vienošanās ir atklāta, un tai var pievienoties arī citi partneri.

Rūta Grikmane
Sabiedrisko attiecību konsultante

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI