Lielākie budžeta pārpalikumi konstatēti Rīgas pašvaldības budžetā – 25,1 miljonu eiro apmērā, Daugavpils pilsētas budžetā – 5,7 miljoni eiro, un Jūrmalas pilsētas budžetā – 5,4 miljonu eiro. Neliels budžeta deficīts ir konstatēts tikai Jaunpiebalgas novada pašvaldībai, kas ir segts no aizņēmuma līdzekļiem.
Kopējie pašvaldību budžeta ieņēmumi 2016. gada 1. ceturksnī bija 554,5 miljoni eiro, kas ir par 21 miljonu eiro jeb par 3,9% lielāki kā 2015. gada 1. ceturksnī. Nodokļu ieņēmumi veidoja 66,4% no kopējiem pašvaldību ieņēmumiem. Nodokļu ieņēmumi pieauga par 7,4%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo ceturksni.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi bija par 19,4 miljoniem jeb par 7,5% lielāki kā 2015. gada 1. ceturksnī, tostarp 13,1 miljonu eiro pieaugums vērojams Rīgas pašvaldības budžetā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums skaidrojams ar darba algas un nodarbināto skaita pieaugumu.
Nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi palielinājās par 6,6 miljoniem eiro jeb 8,3%, salīdzinot ar iepriekšēja gada pirmo ceturksni, no kā 6,2 miljonu eiro pieaugumu nodrošināja kārtējā gada ieņēmumi par zemi.
Tas ir skaidrojams ar kadastrālās vērtības izmaiņām lauksaimniecībā izmantojamai zemei un meža zemei, kas stājās spēkā šā gada 1. janvārī. Nedaudz ir pieauguši nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi par ēkām un mājokļiem, taču pašvaldību griezumā situācija ir atšķirīga, kā piemēram, Rīgas pašvaldībai nekustamā īpašuma nodokļu ieņēmumi par ēkām un mājokļiem samazinājušies par 1%, kas skaidrojams ar Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem. Tai pašā laikā kopējie nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi Rīgas pašvaldībai pieauguši par 9%, salīdzinot ar iepriekšējā perioda pirmo ceturksni.
Otro lielāko ieņēmumu pozīciju (25%) veidoja transferti, pamatā no valsts budžeta. Salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni, transfertu apjoms ir samazinājies par 5,3%, kas skaidrojams ar finansējuma samazinājumu ES fondu projektu realizācijai.
Tieši izdevumu samazinājums ES fondu projektiem ir noteicis kopējo pašvaldību budžeta izdevumu samazināšanos par 24,1 miljonu eiro jeb par 5,1%, salīdzinot ar 2015. gada 1. ceturksni. Kopējie pašvaldību izdevumi šā gada 1. ceturksnī sasniedza 443,8 miljonus eiro.
Uzturēšanas izdevumi šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, auguši par 3,0%, tai skaitā izdevumi atalgojumam auguši par 3,5%, precēm un pakalpojumiem par 1,9% un izdevumi subsīdijām un dotācijām auguši par 14,2% jeb 5 miljoniem eiro. No kopējiem izdevumiem subsīdijām un dotācijām par 3,7 miljoniem eiro pieauguši izdevumi subsīdijām komersantiem sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, kas saistīti ar papildus izdevumiem SIA "Rīgas Satiksme" pakalpojumu nodrošināšanai.
Kapitālie izdevumi samazinājušies par pusi (52,1%), salīdzinot ar iepriekšējā perioda 1. ceturksni. Kapitālie izdevumi samazinājušies gan pamatfunkcijām, gan ES fondu projektiem, kas skaidrojams ar iepriekšējā ES fondu plānošanas perioda beigām. Pašvaldībām piešķirto aizņēmumu atļauju kopējais apjoms 2016. gada 1. ceturksnī ir samazinājies par 7,5 miljoniem eiro, kas galvenokārt ir saistīts ar piešķirto atļauju samazinājumu ES un pārējo ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansētajiem projektiem.
Savukārt piešķirto atļauju apjoms pamatfunkciju nodrošināšanai ir pieaudzis. 2016. gadā lielākais piešķirto atļauju apjoms ir izglītības iestāžu investīciju projektiem, valsts nozīmes sporta infrastruktūras attīstības projektiem un ceļu un to kompleksu investīciju projektiem. Sākoties būvdarbu sezonai, tiek prognozēta šo projektu realizācija.
Lielā mērā tieši no kapitālo izdevumu izpildes būs atkarīga pašvaldību budžeta bilance gada beigās. Šobrīd tiek prognozēta aktīvāka ES fondu apguve gada otrā pusē, kā rezultātā gada beigās tiek prognozēts pašvaldību budžeta deficīts.
