DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
28. aprīlī, 2016
Lasīšanai: 12 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Politika

Eiropas Cilvēktiesību tiesa pasludina divus spriedumus lietās pret Latviju

Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Tiesa) 28.aprīlī pasludināja spriedumus lietās Balajevs pret Latviju un Čamans un Timofejeva pret Latviju.

Lieta Balajevs pret Latviju

Savā 2007.gada 21.marta Tiesā iesniegtajā pieteikumā Murads Balajevs (iesniedzējs) sūdzējās, ka konvoja darbinieki 2006.gada 8.maijā Rīgas apgabaltiesas aizturēto personu telpā bija pielietojuši pret viņu fizisku spēku, nodarot miesas bojājumus (jostas skriemeļa izauguma lūzumu un nieres sasitumu) un ka šī incidenta izmeklēšana nebija efektīva. Viņš atsaucās uz Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (Konvencija) 3.pantu (spīdzināšanas un necilvēcīgas apiešanās aizliegums, izmeklēšanas efektivitāte).

Izvērtējot iesniedzēja sūdzības, Tiesa vienbalsīgi atzina, ka iesniedzējs bija guvis jostas skriemeļa izauguma lūzumu un nieres sasitumu konvoja darbinieku pielietotā spēka rezultātā un ka izmeklēšana par konvoja darbinieku dienesta pilnvaru iespējamo pārsniegšanas faktu nebija efektīva. Tāpēc Tiesa konstatēja Konvencijas 3.panta  materiālā un procesuālā aspekta pārkāpumu.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par konvoja darbinieku pielietoto spēku, Tiesu nepārliecināja valdības iesniegtais pierādījums, ka iesniedzējs bija guvis minētās traumas divas dienas pirms incidenta, bet atsaucās uz eksperta atzinumu, kurā bija minēts, ka iesniedzējs minētās traumas varēja gūt gan pirms incidenta, gan incidenta laikā. Tāpat Tiesa norādīja, ka valdība nebija iesniegusi pierādījumus, kas pamatotu, kādā veidā iesniedzējs bija ieguvis jostas skriemeļa izauguma lūzumu un nieres sasitumu, ja šie miesas bojājumi jau bijuši konstatēti pirms incidenta – šī sākotnējā diagnoze arī neesot tikusi vērtēta kriminālprocesā.

Vērtējot iesniedzēja sūdzību par izmeklēšanas efektivitāti, Tiesa norādīja, ka konvoja darbinieku papildus nopratināšana vairāk nekā deviņus mēnešus pēc kriminālprocesa uzsākšanas ievērojami mazināja viņu sniegto paskaidrojumu ticamību, kā arī apgrūtināja viņu sniegto paskaidrojumu pārbaudi. Tāpat Tiesa norādīja, ka izmeklēšanā nav iegūti paskaidrojumi no neatliekamās medicīniskās palīdzības mediķiem par iesniedzēja veselības stāvokli, ierodoties Rīgas apgabaltiesā pirms un pēc incidenta. Tiesa arī nekonstatēja, vai iesniedzēja uzvedība bija par pamatu fiziska spēka pielietošanai pret viņu un vai pielietotais spēks bija samērīgs, īpaši ņemot vērā, ka iesniedzējs cieta no stiprām sāpēm nieru apvidū. Tiesas ieskatā, kriminālprocesa izbeigšana, lietā pastāvot pretrunām starp iesniedzēja apgalvojumiem un citiem lietā esošiem pierādījumiem, neliecināja par nepieciešamību veikt rūpīgāku izmeklēšanu. Visbeidzot, Tiesa norādīja, ka lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pārsūdzēšana trešo reizi nenodrošinātu iesniedzējam izredzes panākt labvēlīgu lēmumu, jo pierādījumu novērtēšana izmeklēšanā pēc ilgāka laika perioda kļūst arvien problemātiskāka.

Iesniedzējs lūdza Tiesu piespriest kompensāciju par morālo kaitējumu 20 000 EUR apmērā. Tiesa lielāko daļu iesniedzēja prasības noraidīja, kompensācijā par morālo kaitējumu piespriežot 5 000 EUR.

Saskaņā ar Konvencijas 43.panta 1.punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to var pārsūdzēt Tiesas Lielajā palātā.

Pilns 2016.gada 28.aprīļa Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (8347/07) un sprieduma pasludināšanas datums (28/04/2016).

Fakti lietā Balajevs pret Latviju

2006.gada 8.maijā iesniedzēju Muradu Balajevu konvojēja no Centrālcietuma uz Rīgas apgabaltiesu, kur pirms tiesas sēdes viņu ievietoja aizturēto personu telpā. Pirms tiesas sēdes iesniedzējam palika slikti – sākās sāpes nieru rajonā. Pēc medicīniskās palīdzības sniegšanas iesniedzējam atjaunojās sāpes nieru rajonā, un viņš atkārtoti pieprasīja konvoja darbiniekiem izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Savu lūgumu iesniedzējs izteica, skaļi kliedzot, lamājoties necenzētiem vārdiem un dauzot pa durvīm.

Tā kā iesniedzējs ar savu uzvedību pārkāpa iekšējo kārtību tiesas ēkā, viens no konvoja darbiniekiem devās pie iesniedzēja uz aizturēto telpu, bet, tiklīdz kā iegāja telpā, iesniedzējs viņam negaidīti uzbruka. Konvoja darbinieks atvairīja iesniedzēja uzbrukumu, noguldot iesniedzēju uz grīdas, pielietojot fizisku spēku un speciālo cīņas paņēmienu. Pēc šī incidenta atkārtoti tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība, un iesniedzēju nogādāja cietuma slimnīcā. Lai gan neatliekamās palīdzības mediķi nekonstatēja iesniedzējam redzamus miesas bojājumus, pēc izrakstīšanās no cietuma slimnīcas iesniedzējam tika uzstādīta diagnoze - jostas skriemeļa izauguma lūzums un nieres sasitums (vidēja smaguma miesas bojājumi).

Par minēto incidentu Valsts policijas Iekšējās drošības birojs 2006.gada 2.jūnijā uzsāka kriminālprocesu par konvoja darbinieku dienesta pilnvaru iespējamo pārsniegšanas faktu, kas saistīts ar konvoja darbinieku pielietoto vardarbību pret iesniedzēju, taču jau pēc četriem mēnešiem kriminālprocess tika izbeigts noziedzīga nodarījuma sastāva neesamības dēļ. Iesniedzējs pārsūdzēja lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, pēc kā lēmums tika atcelts un izmeklēšana kriminālprocesā tika turpināta.

2007.gada 26.martā Iekšējās drošības birojs atkārtoti izbeidza kriminālprocesu, un arī šo lēmumu iesniedzējs pārsūdzēja. Prokuratūras virsprokurors atcēla minēto lēmumu un nosūtīja krimināllietu izmeklēšanas turpināšanai.

2009.gada 24.aprīlī Iekšējās drošības birojs trešo reizi izbeidza kriminālprocesu. Minēto lēmumu iesniedzējs nepārsūdzēja.

Lieta Čamans un Timofejeva pret Latviju

Savā 2012.gada 6.jūlijā Tiesā iesniegtajā pieteikumā iesniedzēji sūdzējās par Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policijas amatpersonu darbībām uzņēmuma, kurā abi iesniedzēji bija nodarbināti, pārbaudes laikā. Iesniedzēji uzskatīja, ka Muitas policijas amatpersonas bija prettiesiski ierobežojušas viņu tiesības uz brīvību, liedzot līdz pārbaudes beigām atstāt uzņēmuma teritoriju. Viņi atsaucās uz Konvencijas 5.panta 1.punktā garantētajām tiesībām uz brīvību.

Spriedumā Tiesa vienbalsīgi atzina Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu attiecībā uz daļu no pirmā iesniedzēja sūdzības, pārējā daļā pārkāpumu nekonstatējot. Attiecībā uz otro iesniedzēju Tiesa nekonstatēja Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu.

Vērtējot pirmā iesniedzēja sūdzību, Tiesa sadalīja to divos posmos. Pirmais posms sākās 2011.gada 17.novembra plkst. 2.40, kad viņu rokudzelžos no piebūves ēkas izveda Muitas policijas darbinieki un beidzās plkst. 8, kad viņam tika noņemti rokudzelži. Otrais posms skāra pirmā iesniedzēja atrašanās apstākļus uzņēmuma "M." teritorijā no plkst. 8 līdz darba maiņas beigām plkst.19.

Attiecībā uz pirmo posmu, Tiesa atzina, ka pirmā iesniedzēja veiktās darbības varēja ietekmēt pārbaudes gaitu, proti, pastāvēja aizdomas, ka viņš mēģināja slēpt pierādījumus. Vēlāk pret viņu šajā sakarā uzsāka kriminālprocesu. Tādējādi bija iespējams, ka Muitas policijas darbiniekiem bija pamats uzskatīt, ka pirmais iesniedzējs ir izdarījis vai mēģina izdarīt noziedzīgu nodarījumu, un ir nepieciešams viņu aizturēt. Tomēr, kā norādīja Tiesa, šajā gadījumā bija jāsastāda attiecīgais aizturēšanas protokols, precizējot aizturēšanas pamatu, vietu, laiku un citus apstākļus. Pirmā iesniedzēja gadījumā tas netika izdarīts, turklāt vairāk nekā piecas stundas viņš atradās rokudzelžos Muitas policijas darbinieku nepārtrauktā uzraudzībā. Tiesas ieskatā iepriekš minētie apstākļi kopsakarā bija pietiekami, lai secinātu, ka laika posmā no 2011.gada 17.novembra plkst. 2.40 līdz plkst. 8 pirmā iesniedzēja brīvība bija ierobežota bez tiesiska pamata. Tādēļ Tiesa konstatēja Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu.

Vērtējot laika posmu pēc 2011.gada 17.novembra plkst.8, Tiesa atzīmēja, ka plkst. 10 pirmais iesniedzējs tika nopratināts kā liecinieks un pēc tam turpināja uzturēties uzņēmuma "M." teritorijā līdz darba maiņas beigām. Pie šādiem apstākļiem Tiesa nekonstatēja pirmā iesniedzēja brīvības ierobežojumu un noraidīja viņa sūdzību par laika posmu pēc 2011.gada 17.novembra plkst. 8.

Savukārt izvērtējot otrās iesniedzējas sūdzību, Tiesa konstatēja, ka viņa sākotnēji bija pametusi uzņēmuma "M." teritoriju, bet vēlāk pati pēc savas iniciatīvas brīvprātīgi atgriezusies. Attiecībā uz apgalvojumu, ka pēc viņas atgriešanās Muitas policijas darbinieki viņai aizliedza atstāt uzņēmuma teritoriju, Tiesa atzīmēja, ka, parakstot procesuālo protokolu, viņa nebija norādījusi, ka amatpersonas viņu būtu piespiedušas palikt apskates vietā. Šo apstākli neapstrīdēja arī pati otrā iesniedzēja, uzskatot, ka amatpersonām bija viņa jāinformē par to, ka viņai nebija pienākums palikt. Tiesa šo apgalvojumu vērtēja kritiski, ņemot vērā, ka apskatē kopā ar otro iesniedzēju piedalījās arī zvērināts advokāts V.G., kurš viņai agrāk bija pateicis, ka viņai ir tiesības pamest uzņēmuma teritoriju. Vēlāk, kad otro iesniedzēju nopratināja kā liecinieci, viņa tika informēta par savu procesuālo statusu un no tā izrietošajām tiesībām un pienākumiem. Turklāt no šā brīža otrajai iesniedzējai juridisko palīdzību sniedza zvērināta advokāte I.B., kura arī bija parakstījusi attiecīgo procesuālo protokolu un nebija norādījusi, ka viņas kliente bija palikusi apskates vietā piespiedu kārtā. Ņemot vērā iepriekš minēto, Tiesa nekonstatēja Konvencijas 5.panta 1.punkta pārkāpumu attiecībā uz otro iesniedzēju.

Iesniedzēji lūdza piespriest katram 14 228 EUR kā kompensāciju par morālo kaitējumu, kā arī atlīdzināt katram no viņiem tiesvedības izmaksas 1 135,44 EUR apmērā. Tiesa piesprieda pirmajam iesniedzējam kompensāciju 1 000 EUR apmērā par morālo kaitējumu un kompensāciju 1135,44 EUR apmērā par tiesāšanās izdevumiem.

Saskaņā ar Konvencijas 43.panta 1.punktu, trīs mēnešu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas puses to var pārsūdzēt Tiesas Lielajā palātā.

Pilns 2016.gada 28.aprīļa Tiesas sprieduma teksts angļu valodā ir pieejams Tiesas tiešsaistes vietnē. Lai atrastu spriedumu, Tiesas datu bāzes izvērstās meklēšanas sadaļā (ADVANCED SEARCH) jāievada iesnieguma numurs (42906/12) un sprieduma pasludināšanas datums (28/04/2016).

Fakti lietā Čamans un Timofejeva pret Latviju

Iesniedzēji ir Genādijs Čamans (pirmais iesniedzējs) un Raisa Timofejeva (otrā iesniedzēja).

2011.gada 16.novembrī Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija uzsāka pārbaudi uzņēmuma "M." apsaimniekotajā teritorijā Daugavpilī, kur pirmais iesniedzējs strādāja par apsargu, bet otrā iesniedzēja – par grāmatvedi. Pārbaudes iemesls bija Muitas policijas iegūtā informācija, kas radīja aizdomas par iespējamo tabakas un alkohola preču kontrabandu. Pārbaudes laikā Muitas policijas darbinieki atrada vairākas uzņēmuma "M". apsaimniekotajā teritorijā izvietotas slēptuves, kuros atradās liels daudzums cigarešu ar Krievijas Federācijas un Baltkrievijas akcīzes markām.

Pārbaudei turpinoties, 2011.gada 17.novembra naktī Muitas policijas darbinieki konstatēja, ka atrastais kontrabandas preču apjoms ir sasniedzis lielus apmērus un pieņēma lēmumu par kriminālprocesa ierosināšanu, izbeidzot pārbaudi un uzsākot noziedzīgā nodarījuma vietas apskati. Neilgi pēc tam, Muitas policijas darbinieki pamanīja pirmo iesniedzēju, kurš vienā no piebūves ēkām pārslēdza tur izvietoto slēdžu un ventiļu sistēmu. Viņš atteicās pakļauties Muitas policijas prasībai nekavējoties pārtraukt savas darbības, kā arī uzstāja uz to, lai Muitas policijas darbinieki atstāj telpu. Reaģējot uz pirmā iesniedzēja nepakļaušanos, Muitas policijas darbinieki uzlika viņam rokudzelžus un izveda no piebūves ēkas. Tālākās apskates laikā Muitas policijas darbinieki konstatēja, ka piebūve ar cauruļu sistēmu bija savienota ar kurtuves ēku, kurā atradās iemūrēts slēpnis ar aptuveni desmit tonnām spirta. Pirmajam iesniedzējam atņēma mobilo tālruni, un līdz rītam viņš atradās rokudzelžos Muitas policijas darbinieku uzraudzībā. Pret viņu tika uzsākts kriminālprocess par neziņošanu, ja ir zināms, ka tiek izdarīts smags noziegums, un mēģinājumu slēpt pierādījumus. Vēlāk kriminālprocess pret viņu tika izbeigts.

Savukārt otrā iesniedzēja atradās uzņēmuma teritorijā laikā, kad tajā ieradās Muitas policijas darbinieki. Neraugoties uz amatpersonu izteikto lūgumu, viņa atstāja uzņēmuma teritoriju, tomēr nedaudz vēlāk atgriezās pēc savas iniciatīvas. Pēc procesuālo darbību uzsākšanai viņai kopā ar uzņēmuma pārstāvi, zvērinātu advokātu V.G. tika lūgts piedalīties apskatē, un viņa palika uzņēmuma teritorijā līdz nākošās dienas rītam, kad viņu kopā ar pirmo iesniedzēju nopratināja kā lieciniekus.

Komunikācijas grupa

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI