FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā:
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija – apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis risks tiek pārnests uz plašāku klientu loku (rezidentiem).
- Valsts kredītreitinga samazināšanās – nerezidentu biznesam jau šobrīd ir negatīva ietekme uz kredītreitingu ar tendenci to samazināt, ietekme ir vērtējama vidēji 0,4% apmērā no gada iekšzemes kopprodukta (IKP) jeb vidēji 72 miljoni eiro. Tādejādi šāds priekšlikums negatīvi ietekmēs valsts kredītreitingu, palielinot valsts un privātā parāda apkalpošanas izmaksas, tādējādi arī padarot kredītus dārgākus visiem iedzīvotājiem.
- Ilgtspējīgu investīciju samazināšanās – Latvija tiks uzskatīta kā zemu nodokļu valsts. Tā rezultātā Latvija zaudēs priekšrocības, ko tai sniedza ES līguma nosacījumi par brīvu kapitāla kustību saistībā ar tiešo nodokļu direktīvām. Tiek apdraudētas ilgtspējīgas investīcijas mūsu valstī. Priekšlikumā iekļautie grozījumi radīs nelabvēlīgu attieksmi no ES un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu investoru puses.
- Starptautisko maksājumu apgrūtinājums – tiks apgrūtināta Latvijas banku sadarbība ar korespondējošajām bankām, kā arī starptautiskā mērogā visi Latvijā reģistrēto kompāniju maksājumi tiks apgrūtināti un samazināsies to izpildes ātrums.
- Starptautiskās reputācijas risks – OECD rekomendācija paredz risku samazināšanu pie šobrīd jau esošā nerezidentu biznesa apjoma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības kapacitātes palielināšanu. Tāpat Latvija kā ES dalībvalsts ir apņēmusies samazināt iespējas starptautiskās nodokļu plānošanas veidā izvairīties no nodokļu maksāšanas.
- Nodokļu ieņēmumu samazinājums – Latvijas uzņēmumi var pārstrukturizēt savu biznesu, nodalot ārējo tirdzniecību ar trešo valstu rezidentiem un veidojot mākslīgas struktūras ārpus Latvijas.
- Neatļauts valsts atbalsts – paredzot atšķirīgus nodokļa režīmus par darījumiem ar nerezidentu izcelsmes precēm, tiek radīta selektivitāte. Eiropas Komisija (EK) jau sniegusi negatīvus lēmumus Zviedrijai, Nīderlandei, Luksemburgai.
- Nestabilitāte – rīkošanās pretēji apstiprinātajai Latvijas Finanšu sektora attīstības stratēģijai, kas paredz konservatīvu nostāju finanšu sektora attīstībā, koncentrējoties uz stabilu un drošu sektoru.
- Valsts saistību pieaugums pret Noguldījumu garantiju fondu (NGF) – noguldījumu garantiju fonds jau šobrīd garantē arī nerezidentu noguldījumus, kas sastāda 2,2 miljardi eiro jeb 9% no IKP. Palielinot noguldījumu apjomu, palielinās arī potenciālās valsts saistības pret NGF.
- Individuālo kapitāla un likviditātes prasību apiešana – šobrīd nerezidentu biznesu apkalpojošām kredītiestādēm tiek piemērotas augstākas individuālas kapitāla un likviditātes prasības. Mākslīgi mainot klientu statusu uz rezidentiem, individuālās prasības samazinās, bet riski saglabājas.
Ņemot vērā minētos riskus FM uzskata, ka šis priekšlikums ir pretrunā ar jaunākajām OECDD un ES iniciatīvām nodokļu jomā, kas vērstas uz cīņu pret nodokļu bāzes eroziju un peļņas pārbīdi, turklāt, ņemot vērā augsto atbalsta intensitāti, iespējams augsts nodokļu plānošanas risks.
Patlaban Latvija jau ir daudz paveikusi, lai tuvākajā laikā iestātos OECD. Latvija kā pilntiesīga OECD dalībvalsts piedalīsies globālo standartu veidošanā un noteikšanā aktuālos un prioritāros jautājumos kopā ar pasaules ekonomiski attīstītākajām valstīm. Tāpat dalība šajā organizācijā nodrošinās lielāku pievilcīgumu ārvalstu investoriem un labvēlīgākus apstākļus mūsu uzņēmējiem.
Papildus, ņemot vērā piedāvātā režīma būtību, tas būs jāvērtē Rīcības kodeksa darba grupā ES līmenī, kurā, ņemot vērā jaunākās OECD un ES iniciatīvas par minimālo efektīvās nodokļa likmes apmēra noteikšanu, to, visticamāk, neatbalstīs. Pastāv risks, ka, ieviešot šādu režīmu, arī OECD atkārtoti atvērs Latvijas nodokļu izvērtējuma sadaļu, jo atbalsts ir klaji orientēts uz nerezidentiem labvēlīgāka režīma radīšanu nekā rezidentiem.
FM norāda, ka nodokļa likmes samazinājums par 85% (no 15% uz 2,25% noteikta veida nerezidentiem – tik zema likme nav nevienā ES valstī) ir pretrunā ar iekšējā tirgus politiku. Tāpēc šādas izmaiņas nesaskaņotu EK, jo atbalsts nav saistīts ar ieguldījumu veikšanas politiku. Jānorāda arī, ka tāda apmēra valsts atbalsta intensitāte šobrīd Latvijā nepastāv nevienā nodokļu atvieglojumu segmentā.
FM ieskatā, ņemot vērā Latvijas noteikto politikas virzienu attiecībā uz finanšu sektora tālāku attīstību, uzņemtās starptautiskās saistības un lielo starptautisko sadarbības partneru uzmanību šiem jautājumiem, uzskatām, ka šāda priekšlikuma atbalstīšana apdraud drošu un stabilu investīciju vidi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu.
Infografiku par "ofšoru nodokli" var apskatīties šeit:
http://www.fm.gov.lv/images/
Citas ministrijas infografikas ir pieejamas šeit:
http://www.fm.gov.lv/lv/
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
