Baltijas jūra ir viena no aizaugošākajām ekosistēmām pasaulē. Intensīvā lauksaimniecība Skandināvijas valstīs ir viens no piesārņotājiem, par kuru darbības regulēšanu diskutē jau ilgstoši. Ievērojams piesārņojuma apjoms rodas no slāpekļa un fosfora, kas atrodas upju ūdeņos, un liek attīstīties aļģēm, kas pēcāk patērē lielu daudzumu skābekli, atņemot to citiem organismiem. Pieaugot ražošanas intensitātei Latvijā, arī mēs saskarsimies ar šo pieredzi, un tāpēc jau laicīgi nepieciešams meklēt risinājumus risku novēršanai.
Rīkojoties lokāli, ieguvumu ir iespējams radīt globāli. Trīs gados projekta partneri Latvijā - biedrība "Zemnieku saeima", Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Jelgavas novads un Zemgales Plānošanas reģions - īstenos pasākumu kopumu ar virsmērķi samazināt iespējamās barības vielu noplūdes.
Viens no svarīgākajiem aspektiem vides sakārtošanā ir vienotas izpratnes veidošana un kopsaucēju atrašana. Lai to panāktu, darba grupās tiksies un risinājumus meklēs projekta partneri, pārstāvji no ministrijām un iesaistītajām institūcijām, ko papildinās reģionālās pašvaldību speciālistu diskusijas. Šādā veidā iecerēts uzlabot reģiona mēroga tehnisko risinājumu izstrādi, kas reglamentētu meliorāciju un ūdens novadīšanu pašvaldību un zemnieku saimniecību teritorijās.
Par "NutrInflow" pilotteritoriju, kurā praksē izmēģināt inovatīvus meliorācijas risinājumus, izvēlēts Lielupes sateces baseins. Tas aptver plašas intensīvās lauksaimniecības teritorijas, kur vienlaikus teritorijas ir meliorētas un tās šķērso daudzas ūdensteces. Attiecīgi minētie ūdens objekti kalpo par transporta vidi barības vielām. Lai meklētu risinājumus riska mazināšanai, praksē tiks izmēģināti vairāki tehnoloģiskie risinājumi barības vielu aizturēšanai. Jelgavas novada Viesturciemā tiks atjaunota Sodītes grāvja caurtece, veicot divpakāpju novadgrāvju izveidi, ko papildinās ūdens dabīgās pašattīrīšanās elementi. Līdzīga sistēma tiks izveidota Jelgavas novada Zaļeniekos un Tērvetes novadā, kur atjaunos Ailes strautu. Savukārt Auces novadā tiks pārbaudīta lauksaimniecības zemju novadgrāvjos ierīkoto ūdens līmeņa regulēšanas sliekšņu darbība.
Pārliecinoties par izveidoto sistēmu lietderību praksē, ar savu zinātnisko potenciālu projektā piedalīsies Latvijas Lauksaimniecības universitāte, kas arī ļaus labāk sagatavot jaunos lauku inženierzinātnes un mežu zinātnes speciālistus, kas nākotnē būs meliorācijas sistēmu projektētāji, veidotāji un apsaimniekotāji. Turklāt vides aizsardzības jautājumu izpratnes veidošanā tiks iesaistīti ne vien studenti, bet arī pilotteritorijās dzīvojošie skolēni, kas praksē pētīs grāvju ekosistēmu.
Tāpat projektā tiks izstrādāti dažādi informatīvie materiāli, apkopota partnervalstu labā prakse, izveidota rokasgrāmata par videi draudzīgu tehnoloģiju izmantošanu lauksaimniecības teritoriju meliorācijas sistēmās, un rīkoti dažādi izglītojoši semināri.
Projektā līdz ar Latvijas partneriem līdzdarbosies arī Somijas lauku uzņēmējdarbības atbalsta organizācija "ProAgria Southern Finland" (vadošais partneris), Lovisas pašvaldība Somijā, Zviedrijas Lauksaimniecības un vides inženieru institūts un Austrumgotlandes apgabala administrācija Zviedrijā.
Projekts "Praktiski pasākumi vienotā meliorācijas sistēmu apsaimniekošanā ar mērķi samazināt biogēno elementu ieplūdi Baltijas jūrā" jeb "NutrInflow" no 2015. gada septembra līdz 2019. gada februārim tiek īstenots Centrālā Baltijas jūras reģiona programmā 2014. - 2020. gadam. Projekta vadošais partneris ir lauku uzņēmējdarbības atbalsta organizācija "ProAgria Southern Finland", un tā kopējais budžets ir 1,78 miljoni EUR, no kuriem 85% ir Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas līdzfinansējums.
Aigars Ieviņš,
Zemgales Plānošanas reģiona
sabiedrisko attiecību speciālists
