"Uzņēmēju organizācijas ir uzsākušas aktīvas lobēšanas kampaņas parlamentā, lai panāktu solidaritātes nodokļa atcelšanu. Diemžēl tas, ko uzņēmēji grib panākt, var izraisīt PVN likmes celšanos. Šāda rīcība nepārprotami nostādīs ļoti neizdevīgā situācijā daudzbērnu ģimenes un iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem. Tiks saglabāta arī regresivitāte nodokļu sistēmā un lielo algu saņēmēji maksās proporcionāli zemākus darbaspēka nodokļus, nekā vidēji atalgotais Latvijas iedzīvotājs," norāda Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens.
Gadījumā, ja tiks panākta solidaritātes nodokļa atcelšana, ko maksā no lielajām algām, tad vienīgā reālā uzņēmēju piedāvātā alternatīva varētu būt PVN likmes celšana. Šādu priekšlikumu Finanšu ministrija kategoriski neatbalsta. Jānorāda, ka, panākot PVN likmes celšanu, to izjutīs visi Latvijas iedzīvotāji, jo īpaši cilvēki ar zemākiem ienākumiem, taču lielo algu saņēmēji to pat nepamanīs.
Jānorāda, ka Finanšu ministrija nav saņēmusi valdības uzdevumu, kas attiecas uz solidaritātes nodokļa precizēšanu. Tāpat ir jāuzsver, ka Ministru kabinets (MK) jau 29. septembrī pieņēma lēmumu par 2016. gada valsts budžeta projektu, kas nodots izvērtēšanai Saeimai, kurā viens no svarīgākajiem jautājumiem bija nodrošināt ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.
Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas. Respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. ES ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, un pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis.
Solidaritātes nodokļa un diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas mērķis ir ienākumu nevienlīdzības mazināšana, ko valdība ierakstījusi savā deklarācijā un kas izriet no Eiropas Komisijas (EK) rekomendācijām un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) secinājumiem. Līdz ar to nav runa tikai par fiskālo ietekmi, bet gan par konkrētas problēmas risināšanu, kuru uzņēmēju organizācijas un to lobisti izliekas neredzam.
Tāpēc, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, vairākkārt apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, MK atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, lai daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu.
Tā mērķis ir virzīties uz nepieciešamo nodokļu progresivitāti un ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā. Tas novērstu tādu nevienlīdzību un absurdo situāciju, ka minimālās algas saņēmējam procentuāli ir teju tāds pats nodokļu slogs kā personai, kuras ienākumi no darba algas ir, piemēram, vairāk nekā 120 000 eiro gadā. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem (tādi valstī ir vien 4 700 cilvēki) šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb vidēji 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu.
Tāpat ir svarīgi norādīt, ka lielo algu saņēmējus solidaritātes nodokļa faktiskā ietekme skars tikai no 2017. gada. 2016. gadā darba ņēmēji vēl saņems atmaksu no valsts budžeta.
Tāpēc nav izprotama uzņēmēju organizāciju kategoriskā nostāja pret to, lai kopīgiem spēkiem labotu sistēmā esošās kļūdas un daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu, mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā.
Nākamā gada valsts budžeta likumprojektu MK ir sagatavojis, nosakot par svarīgākajām prioritātēm mūsu valsts ārējās un iekšējās drošības stiprināšanu, veselības aprūpes pieejamības sekmēšanu, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošanu. Tāpat ļoti lielu vērību valdība pievērsa iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu regresivitātes samazināšanai.
Jāatgādina, ka atbilstoši valdības deklarācijai plānots, ka 2016. gadā tiks sagatavotas vidēja termiņa nodokļu pamatnostādnes, samērojot nodokļu slogu starp patēriņa nodokļiem un darbaspēka nodokļiem. Stratēģiskais dokuments taps sadarbībā ar valdības sociālajiem partneriem.
Aleksis Jarockis
Komunikācijas departamenta direktors
