Turpretim pakalpojumu cenas vēl arvien turpināja celties, septembrī pieaugot par 2,5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Pieaugums it īpaši attiecināms uz komunālo maksājumu un mājokļa uzturēšanas izdevumiem. Elektroenerģijas tirgus liberalizācijas ietekmē elektroenerģijas cenas pieauga par 27,6%.
Līdzīga elektroenerģijas cenu pieauguma tendence būs vērojama arī atlikušos šī gada mēnešos bāzes efekta dēļ. Pārējo energoresursu cenas, proti, gāzes un siltumenerģijas, jau ilgstošu laiku uzrāda lejupvērstu cenu dinamiku, sekojot energoresursu krītošajām cenām pasaules tirgos. Nav izņēmums arī degviela, to cenu kritums sastādīja 18% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri.
Noturīgs cenu pieaugums vērojams ar ēdināšanu un izmitināšanu saistītiem pakalpojumiem - kopumā par 2,6%. Jāatzīmē, ka paaugstinošo efektu uz pakalpojumu cenu pieaugumu atstāj arī darbaspēka izmaksu kāpums, kas visticamāk turpināsies arī turpmāk.
Pēc operatīvajiem datiem eirozonas inflācija šā gada septembrī gada griezumā samazinājās par 0,1%. Zīmīgi, ka bez energoresursu kategorijas, kurai vērojama krītoša cenu dinamika, eirozonas patēriņa cenas gada griezumā pieaugtu par 1%. Arī, ja no Latvijas cenu groza izslēgtu degvielas un siltumenerģijas cenu samazinājumu, tad gada inflācija būtu pozitīva - aptuveni 1% līmenī.
Arī mēneša griezumā patēriņa cenu kritumu pārsvarā noteica degvielas cenu samazinājums par 4,8%. Tas samazināja kopējo patēriņu cenu indeksu par 0,27 procentupunktiem. Kopumā patēriņu cenas samazinājās par 0,1%. Pārtikas preču cenas bija par 0,7% zemākas. Savukārt, sākoties rudenim, ir beigušās atlaides pagājušās sezonas apģērbiem un apaviem, nomainījies sortiments un tiek piedāvātas gadalaikam atbilstošas preces. Līdz ar to arī novērojams cenu kāpums apģērbam un apaviem, attiecīgi par 3,0% un 8,9% salīdzinājumā ar augustu. Palielinājās arī pakalpojumu sektora cenas, kopā par 0,1%.
Ieva Pužule
Komunikācijas departamenta vecākā referente
