1945. gadā, beidzoties Otrajam pasaules karam, ārpus savas dzimtenes Eiropā atradās miljoniem dažādu tautību bēgļi – armēņi, ebreji, poļi, ukraiņi, krievi, igauņi, latvieši un lietuvieši. Lielākā daļa latviešu bēgļu ieguva pārvietoto personu (Displaced persons) statusu un ap 100 000 latviešu dzīvoja Apvienoto Nāciju palīdzības un atjaunošanas pārvaldes (United Nations Relief and Rehabilitation Administration) uzturētās un bēgļu vajadzībām izveidotās nometnēs Rietumvācijā, Dānijā un Austrijā.
Seminārā vēstures doktors Kārlis Kangeris uzstāsies par latviešu pārvieto personu tiesisko statusu pēckara Vācijā. Latviešu bēgļi un viņu pēcteči (Aija Ebden, Valters Nollendorfs, Kalle Laar) stāstīs par "dīpīšu" piedzīvoto Vācijā 1940. gadu otrajā pusē un par latviešu bēgļu un viņu pēcteču iekļaušanos Rietumvācijas sabiedrībā, kā arī par latviskās identitātes saglabāšanu trimdā.
Semināra programma:
Kārlis Kangeris (Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieks). Bēgļi (latvieši) pēckara Vācijā. Tiesiskais statuss.
Kalle Aldis Laar (Mūziķis un skaņu mākslinieks, Vācija). Ne jau uz mūžu: bēgļu pieredze un viņu pēcteču identitāte Rietumvācijas sabiedrībā.
Aija Ebden (Latviešu Kopības Vācijā padome). Mani 16 gadi bēgļu nometnē Rietumvācijā 1945.–1961. gadā.
Valters Nollendorfs (Latvijas Okupācijas muzeja biedrība). Bēgļu nometņu loma trimdas identitātes veidošanā.
Seminārā demonstrēs Vilhelma Hittorfa ģimnāzijas Minsterē (Vācija) 2009. gadā veidotās filmas "Geto bez žoga" (Ghetto ohne Zaun) un režisores Dzintras Gekas 2015. gada dokumentālās filmas "Dieva putniņi" fragmentus.
Sarīkojumu finansiāli atbalsta Roberta Boša fonda veicināšanas programmas "Grenzgänger" (Pārrobežu ceļotājs) piešķīrums.
Līga Strazda
Latvijas Okupācijas muzeja
sabiedrisko attiecību speciāliste
