Sarunas sākumā Romans Alijevs izklāstīja, ka līdz šim viņa vadībā komisija darbs ticis vērsts uz jauniešu kvalitatīvu iesaistīšanu diskusijās par integrācijas politiku. Valsts prezidents augstu novērtēja padomes darbu pie tā, lai jauniešos no mazākumtautībām neradītu atrautības sajūtu no valsts. Romans Alijevs piebilda, ka padome kā konsultatīva institūcija vienmēr mēģinājusi mazināt dažādās pretrunas un rādījusi dažādajām sabiedrības grupām pozitīvos piemērus un veiksmīgos risinājumus. Viņš uzsvēra, ka padomē ir ļoti plašs dažādo mazākumtautību pārstāvju loks, kas ļauj ar padomes dalībnieku kā viedokļu līderu palīdzību strādāt arī pie integrācijai būtisku jautājumu risināšanas
Amatpersonas apspieda padomes turpmāko darbu, sastāvu un iespējamos uzlabojumus tajā, norādot, ka būtu vēlams līdzsvarot pieredzi šajā jomā ar jaunu skatījumu, nākotnē papildinot padomes sastāvu. Valsts prezidents, aicinot Romanu Alijevu arī turpmāk vadīt padomi, norādīja uz virzieniem, kur redz padomes darbības intensitātes palielināšanos, īpaši izceļot sabiedrības saliedēšanu ar dažādo tautību viedokļu līderu palīdzību. Sabiedrības saliedēšanu ļoti veiksmīgi var veicināt spilgti un cienīti viedokļu līderi, paužot pozīciju par sabiedriski nozīmīgiem jautājumiem, norādīja Raimonds Vējonis. Tāpat viņš uzsvēra padomes lomu darbā pie informatīvās telpas sakārtošanas, aicinot aktīvi nākt ar saviem priekšlikumiem. Raimonds Vējonis aicināja padomes darbu vērst arī uz jautājumiem, kas līdz šim nav bijuši tās redzeslokā, norādot, ka konkrētiem un precīziem piedāvājumiem var panākt labākos risinājumus: "esmu ieinteresēts, lai padome aktīvi strādātu, risinot Latvijai kā valstij, ko veido dažādas tautības, būtiskus jautājumus." Viņš aicināja padomi būt arī vieniem no Latvijas simtgades pasākumu veidotājiem, norādot, ka šiem svētkiem cita starpā jāparāda, ka Latvija ir mājas visiem, kas šeit dzīvo un mīl šo zemi.
Valsts prezidents sarunā aicināja Latvijā dzīvojošos nepilsoņus un bezvalstniekus izmantot Pilsonības likumā paredzētās tiesības vēl tikai līdz 2015.gada 1.oktobrim reģistrēt Latvijas pilsonību, nekārtojot pārbaudījumus. "Latvija visupirms ir tās ļaudis. Cilvēki, kas šeit mācās, dzīvo, strādā un audzina savus bērnus. Tāpēc aicinu ikvienu, kurš vēl nav paspējis likumā noteiktā kārtībā piereģistrēt pilsonību, to izdarīt un pievienoties to cilvēku pulkam, kas Latviju sauc par savām mājām, ir līdzdalīgi mūsu valsts stiprināšanā un attīstībā," – sacīja Raimonds Vējonis. Tiesības reģistrēt pilsonību, nekārtojot pārbaudījumus, ir Latvijā pastāvīgi dzīvojošiem nepilsoņiem un bezvalstniekiem, kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā un apguvuši pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodas vispārizglītojošās skolās vai divplūsmu vispārizglītojošo skolu latviešu plūsmā, iegūstot šajās skolās pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību laikposmā līdz 2013.gada 1.oktobrim. Pilsonība reģistrējama, vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē. Arī Romans Alijevs aicināja valsts piederīgos, kam ir šāda iespēja, to izmantot un apņēmās ar dažādo mazākumtautību biedrību palīdzību to veicināt.
Abas puses sarunā apsprieda arī padomes sadarbību ar dažādajām ministrijām, īpaši Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju. Romans Alijevs izcēla bilingvālās mācību prakses nozīmi skolās, kas paplašina jauniešu redzesloku un prasmes apgūt jaunas lietas. Viņš kā problēmu šeit izcēla mācību grāmatu tulkošanu no svešvalodām dažādo priekšmetu apgūšanai skolās, nevis attiecīgo latviešu valodā rakstīto grāmatu izmantošanu. Eksāmenu rezultāti ir skaidrs apliecinājums, ka šāda metode ir neproduktīva, tādēļ padome arī turpinās popularizēt šāda veida mācību darbu organizēšanu.
Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests
