Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.
"PTAC mērķis nav sodīt komersantus, bet gan panākt, lai tie darbojas atbildīgi ar dažādām preventīvām metodēm. Mēs paļaujamies uz komersantu godaprātu un ceram, ka bargie sodi būs jāpiemēro tikai retos ārkārtas gadījumos," pauž PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Savā līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 EUR sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šodienas tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs. Uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro.
Piemēram. Kāda Latvijā strādājoša komercbanka īstenoja komercpraksi, kas bija vērsta uz 10 345 patērētājiem ar hipotekāro kredītu un kuriem tika piedāvāts izvēlēties: slēgt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, vai maksāt ikmēneša konta apkalpošanas maksu LVL 5.00 apmērā. Gadījumā, ja attiecīgās personas piekrita noslēgt papildvienošanos, to zaudējumi varēja būt LVL 60.00 gadā, kas kopumā, ņemot vērā personu ar hipotekāro kredītu skaitu, varētu sastādīt LVL 620 700.00 gadā, kur pretim – maksimāli piemērojamais sods bija tikai 10 000 LVL.
Tāpat mazais soda apmērs ilgus gadus nebija motivējošs, lai nacionālā aviokompānija atteiktos no negodīgas prakses, aviobiļešu rezervācijas procesā patērētājiem piedāvājot automātiskās izvēlnes par papildu pakalpojumu (neobligāto cenas pielikumu) iegādi, kā reģistrētā bagāža par papildu maksu, lidojuma maiņa bez maksas u.c. (automātiski aktivizētos t.s. "ķekšus").
Ja pārkāpējs ilgstoši nepildīs uzraudzības iestādes pieņemto lēmumu vai tiks konstatēts būtisks kaitējums patērētājiem, uzraudzības iestādes varēs ierobežot vai slēgt negodīgas komercprakses īstenotāja elektroniskā līdzekļa (piemēram, interneta vietnes prettiesiskās informācijas daļu, sociālā portāla profilu, domēna vārdu) darbību. Tāpat šādos gadījumos uzraudzības iestādes var pturēt negodīgas komercprakses īstenotāja vai tā uzņēmuma (struktūrvienības) darbību.
Šādas tiesības iestādei ir īpaši svarīgas, lai spētu operatīvi pārtraukt kaitējumu patērētājiem gadījums, kad komersants sistemātiski nepiegādā savā interneta vietnē patērētājiem pārdotās preces, par kurām ir veikta priekšapmaksa, nekomunicē ar patērētājiem un nav sasniedzams arī iestādēm, tajā pašā laikā tomēr turpina pārdot preces un saņemt naudu no patērētājiem.
Piemēram. Pirms vairākiem gadiem komersants nepiegādāja vairākiem desmitiem jauno vecāku viņa interneta vietnēs nopirktās bērnu preces un piederumus, tajā pašā laikā turpinot pārdot preces un nodarot aizvien lielāku finansiālu kaitējumu tik sociāli un finansiāli jūtīgai grupai kā jaunie vecāki (pirkuma summas svārstījās no 28 LVL līdz 443 LVL). Komersants turpināja krāpt patērētājus, neskatoties arī uz PTAC veiktajām darbībām, secināms, ka šādā gadījumā efektīvākais līdzeklis būtu bijis operatīva mājaslapas darbības apturēšana.
Tāpat svarīgi atzīmēt, ka komersanta motivācijai brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas Reklāmas likuma un Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normas paredz ražotājam, pārdevējam vai pakalpojuma sniedzējam negodīgas komercprakses, tai skaitā maldinošas reklāmas, pārkāpuma gadījumā iespēju rakstveidā apņemties noteiktā termiņā novērst izdarīto pārkāpumu. Šādā gadījumā uzraudzības iestāde nepieņem saistošu lēmumu attiecībā uz pārkāpuma novēršanu un soda uzlikšanu.
PTAC pašlaik turpina darbu pie detalizētāku soda piemērošanas kritēriju izstrādes.
Ilze Žunde
Patērētāju informēšanas un komunikāciju daļa
