Ārlietu ministrs pārrunā Eiropas Savienības un Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu sadarbību

Ministrs atzina, ka sanāksme sniedz lielisku iespēju abām pusēm turpināt līdzšinējo dialogu un izstrādāt kopēju nostāju Adisabebas konferencei.

Puses bija vienisprātis, ka efektīvi jāizmanto finanšu un  citi līdzekļi, lai atbalstītu pasaules nabadzīgākās valstis. Ārlietu ministrs pauda gandarījumu par 26. maijā panākto ES Ārlietu padomes vienošanos, kas paredz ES finansējuma apmēru attīstības valstīm līdz 2030. gadam. Vienlaikus tas atkārtoti apliecinās ES kā pasaules lielākā donora lomu.

Runājot par ĀKK – ES dialogu migrācijas un attīstības jomā, E. Rinkēvičs pauda nostāju, ka nesenie traģiskie notikumi Vidusjūrā prasa tūlītēju risinājumu. Atsaucoties uz diskusijām 23. aprīlī Eiropadomē un 18. maijā Ārlietu padomē, ministrs uzsvēra, ka ES koncentrēs spēkus un piesaistīs visus tās rīcībā esošos līdzekļus, lai  novērstu tālākus cilvēku upurus jūrā. "Ne mazāk svarīgi ir sadarboties ar tām valstīm, no kurām migranti izceļo, lai risinātu migrācijas plūsmu pamatiemeslus. Neskatoties uz to, migrācijas cēloņu izpēte prasīs laiku, mums  ir pieejami instrumenti, lai rīkotos jau šobrīd," sacīja E. Rinkēvičs. Vienlaikus ministrs pauda gandarījumu par Ministru padomes sanāksmē panākto pušu vienošanos, kas nosaka kopējas rekomendācijas cīņai pret cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu.

Informācija

ĀKK  – ES sadarbība tika aizsākta līdz ar Eiropas Kopienas nodibināšanu 1957. gadā. Šobrīd sadarbību regulē pušu noslēgtais Kotonū nolīgums, kas ir spēkā no 2000. līdz 2020. gadam. Līgums ietver politikas, ekonomikas un attīstības sadarbības aspektus. To ir parakstījušas 79 ĀKK valstis. Nolīgumu īsteno kopīgas ĀKK un ES institūcijas - Ministru padome, Vēstnieku komiteja un Apvienotā parlamentārā asambleja.

Preses un informācijas nodaļa