Aizsardzības ministri uzsvēra sabiedroto atbalsta būtisko nozīmi Baltijas valstu drošības sekmēšanā un vienojās par nepieciešamību izstrādāt risinājumus ilgtermiņa sabiedroto klātbūtnei Baltijas valstīs. Lēmumus par NATO atturēšanas politikas nākamajiem soļiem pieņems 2016.gadā NATO Samitā Varšavā.
Baltijas valstu ministri vienojās uzsākt kopīgu izpēti, lai izstrādātu kopīgu risinājumu vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu attīstībai. Latvija ir ieinteresēta, lai nākamā gada sākumā varētu uzsākt sarunas par Baltijas valstu vienotas pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi, tai skaitā iepirkuma īstenošanu.
"Kopīgs pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums būtu ļoti nozīmīgs un praktisks solis Latvijas un Baltijas valstu militāro aizsardzības spēju stiprināšanā ilgtermiņā, kā arī ļautu ietaupīt finanšu līdzekļus, atvieglot sistēmu uzturēšanu un apmācību programmu izstrādi," uzsver R.Vējonis.
Ministri arī vienojās izstrādāt kopīgu koncepciju Baltijas valstu mācību infrastruktūras un resursu attīstībai.
Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina darbs pie Baltijas bataljona nākotnes iesaistes plānošanas.
Tikšanās gaitā aizsardzības ministri atkārtoti uzsvēra sadarbības stiprināšanas nepieciešamību ar Ziemeļvalstīm un Poliju.
Baltijas valstu ekspertiem ministru sanāksmē tika dots uzdevums sniegt priekšlikumus sadarbības uzlabošanai Baltijas valstu Zemessardzes spēku starpā, kā arī glābšanas un meklēšanas darbu jomā.
Sanāksmes laikā notika atsevišķa Baltijas valstu ministru tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru Stepanu Poltoraku, kurā apsprieda aktuālo situāciju Ukrainā.
Jau ziņots, ka šodien, Lietuvā, Paņevežos, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis piedalās kārtējā Baltijas valstu aizsardzības ministru sanāksmē, lai pārrunātu reģiona sadarbības aktualitātes.
Anete Gnēze
AM Militāri publisko attiecību departamenta
Preses nodaļas vecākā referente
