Pašlaik valstī darbojas nepietiekami koordinēta un decentralizēta zinātnes un pētniecības infrastruktūra. Latvijā pastāv valsts nozīmes pētījumu centri, zinātniskie institūti un kompetenču centri, savukārt ieceru līmenī ir jaunas inovācijas infrastruktūras projekti vairākās nozarēs. Padome uzsver, ka ir jānodrošina ilgtspējīga, vienota un koordinēta infrastruktūra, kas ļautu mērķtiecīgi ieguldīt valsts līdzekļus un veiksmīgi piesaistīt kā privāto, tā ārvalstu finanšu palīdzību, īstenojot rūpnieciskos pētījumus un jaunu produktu un tehnoloģiju attīstības projektus ar mērķi paaugstināt uzņēmumu konkurētspēju, kā arī apgrozījuma un eksporta rādītājus. Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai uzdots sniegt informāciju par šo jautājumu uz nākamo LPISP sēdi.
Sanāksmes laikā padomes dalībnieki uzklausīja un pieņēma zināšanai Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju par Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovācijas atbalsta programmu Apvārsnis2020 (Horizon2020). Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta (CFI) pārstāvis A. Šternbergs informēja par Horizon2020 ietvaros CFI pieteikto projektu "CAMART", kas ir izturējis konkursu projektu atlases pirmajā kārtā. Projekta mērķis ir attīstīt Latvijas un Baltijas jūras reģiona nozīmes materiālzinātnes centru ar augstu komercializācijas kapacitāti un spēju efektīvi darboties starptautiskajā pētniecības un inovāciju tirgū.
Ņemot vērā Ukrainas pievienošanos Horizon2020, padomē tika apspriests jautājums par sadarbību ar Ukrainas zinātniekiem, nodrošinot Ukrainas zinātnes ciešāku integrāciju ES pētniecības telpā, piemēram, veidojot stipendiju programmu augsti kvalificētiem zinātniekiem no Ukrainas. Padomes locekļi vienojās par sadarbību ar Ukrainas zinātniekiem kā konceptuāli atbalstāmu iniciatīvu, vienlaikus vēršot uzmanību uz nepieciešamību prioritāri nodrošināt Latvijā esošās zinātnes infrastruktūras attīstību un Latvijas zinātnieku darbību. Tāpat padome norādīja uz nepieciešamību izvērtēt pārrobežu sadarbības zinātnes jomā iespējamos finansējuma avotus, t.sk. iespējas piesaistīt finansējumu no Eiropas strukturālo un investīciju fondiem jaunajā plānošanas periodā.
Sanāksmes laikā veselības ministrs G. Belēvičs informēja par Daugavpils Medicīnas koledžas un Rīgas 1. medicīnas koledžas iespējamo pārņemšanu Veselības ministrijas pārraudzībā. Padome vienojās, ka minētais jautājums izskatāms Ministru kabineta sēdē, tā apspriešanā pieaicinot Latvijas Universitātes pārstāvjus.
Uz nākamo padomes sēdi pārcelts jautājums par Eiropas strukturālo investīciju fondu jeb EFSI (European Fund for Structural Investment) un atbalsta iespējām zinātnei un attīstībai Eiropas Komisijas atbalsta iniciatīvas "Investīciju plāns Eiropai" (t.s. Junkera plāns ar ieguldījumiem ES ekonomikā 315 miljardu EUR apmērā) ietvaros. Tāpat nākamajā padomes sēdē plānots uzklausīt Ārvalstu investoru padomes Latvijā ziņojumu par intelektuālā īpašuma veicināšanu un aizsardzību.
Plašāka informācija par LIPSP sanāksmēm, darba kārtībā esošajiem jautājumiem
un sēžu protokoliem apskatāma Ministru kabineta mājaslapā, sadaļā Ministru
prezidenta Padomes un darba grupas:
http://www.mk.gov.lv/content/
Latvijas Pētniecības un inovācijas stratēģiskā padome ir koleģiāla un koordinējoša institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt saskaņotu starpinstitūciju sadarbību un īstenot sekmīgu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas politiku, kā arī Viedās specializācijas stratēģijas ieviešanu un uzraudzību.
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs
