Rīgas sanāksmes darba kārtības galvenie uzdevumi bija sagatavoties Ministru konferencei, kas notiks 2015.gada 14.-15.maijā Armēnijas galvaspilsētā Erevānā, kā arī izskatīt un apstiprināt konferencei sagatavoto Ministru komunikē. Tas definēs uzdevumus dalībvalstīm nākamajā periodā līdz 2018.gadam, kad notiks nākamā Ministru konference.
Eiropā ieilgusī ekonomiskā un sociālā krīze, augstais bezdarba līmenis, jaunatnes atstumtība, demogrāfiskā lejupslīde, migrācijas pieaugums, starpvalstu konflikti un politiskais ekstrēmisms ir tās negācijas, kuras augstākā izglītība var risināt, radot jaunas zināšanas un veicinot jaunus sociālos sasniegumus. Studentu un pasniedzēju pieaugošā mobilitāte veicina savstarpējas izpratnes un kopējā zināšanu līmeņa pieaugumu. Arī tehnoloģiju attīstībai ir aizvien pieaugoša nozīme augstākās izglītības norisēs.
Turpmākajos gados Boloņas procesa dalībvalstu uzdevums būs nodrošināt līdzvērtīgu mācību un mācīšanas procesu kvalitāti un atbilstību, sasaistīt mācību rezultātus ar nodarbinātības iespējām, kā arī ieviest nepieciešamās strukturālās reformas.
Sanāksmes dalībnieki arī rosināja Ministru konferences darba kārtībā izskatīt Baltkrievijas uzņemšanu Boloņas procesā, izvirzot nosacījumu, ka Baltkrievijai trīs gadu laikā būs jāveic noteiktas reformas augstākajā izglītībā.
Pirms 15 gadiem parakstītā Boloņas deklarācija ieskicēja 29 valstu virzību uz vienotu Eiropas augstākās izglītības telpu – reģionu, kura iedzīvotāju intelektuālā bagāža var netraucēti ceļot un kur vienā valstī iegūta augstākā izglītība tiek saprasta un akceptēta citviet. Procesa dalībvalstu skaits kopš 1999.gada ir nepārtraukti audzis, šobrīd sasniedzot 47.
Lai izvērtētu iepriekšējā posma rezultātus, kā arī apstiprinātu darba programmu nākamajam periodam, Boloņas procesā iesaistīto valstu ministri tiekas Ministru konferencē reizi trīs gados. Posmā starp Ministru konferencēm, procesa virzību uzrauga vadības grupa (Bologna Follow-up Group).
Iveta Zariņa, komunikācijas konsultante
