Pagājušā gada nogalē turpināja palielināties privātais patēriņš – 4. ceturksnī tas bija par 2,2% lielāks nekā pirms gada. Tomēr, tāpat kā kopējā ekonomikas izaugsme, arī privātā patēriņa pieauguma tempi pagājušajā gadā bija mērenāki nekā 2013.gadā. 2014.gadā privātā patēriņa pieaugumu sekmēja vidējas darba samaksas pieaugums, tajā pašā laikā nodarbinātības kāpums bija lēns.
Situācija ārējā vidē ietekmē Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas – 2014.gada 4.ceturksnī eksporta apjomi pieauga par 2,2%. Pēdējos gados eksporta dinamika ir krietni mērenāka nekā pirmajos pēckrīzes gados. Kopumā 2014.gadā preču un pakalpojumu eksporta apjomi bija par 1,9% lielāki nekā 2013.gadā. Eksporta pieaugumu aizvadītajā gadā nodrošināja preču eksporta apjomu kāpums, savukārt pakalpojumu eksporta apjomi 2014.gadā saruka.
Arī investīciju dinamika ir mērena, ko ietekmē uzņēmēju nogaidošais noskaņojums saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē. 2014.gada 4.ceturksnī investīcijas bija tikai par 0,4% lielākas nekā pirms gada, bet kopumā aizvadītajā gadā investīciju apjomi pieauga par 1,6 procentiem.
Nozaru griezumā lielākais devums IKP pieaugumā 4.ceturksnī, kā arī visā 2014.gadā kopumā bija būvniecības, tirdzniecības, kā arī sabiedrisko un komercpakalpojumu nozarēm. Savukārt vājais pieprasījums eksporta tirgos bremzē apstrādes rūpniecības izaugsmi un ražošanas apjomi 2014.gadā bija tuvi 2013.gada līmenim. Vienlaikus apstrādes rūpniecības apakšnozarēs attīstības tendences ir ļoti atšķirīgas.
Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks ir saistīts ar globālās ekonomikas attīstību. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi šogad būs tuvi pagājušā gada līmenim. Eksporta pieaugumu vismaz gada pirmajā pusē ietekmēs Krievijas noteiktie pārtikas importa ierobežojumi. Vēl nozīmīgāku ietekmi uz Latvijas eksporta iespējām atstās faktori, kas saistīti ar Krievijas ekonomikas problēmām – valūtas kursa krišanās, reģiona uzticības zaudēšana investoru acīs, pieprasījuma vājināšanās. Pozitīvi Latvijas eksporta dinamiku varētu ietekmēt ekonomiskās situācijas uzlabošanās lielākajā noieta tirgū – ES. Sagaidāms, ka šogad turpinās augt privātais patēriņš. Tā dinamiku pamatā noteiks darba samaksas kāpums, kas gan būs lēnāks nekā 2014.gadā. Arī darba tirgū uzlabojumi šogad būs mērenāki nekā pērn. Ekonomikas ministrija prognozē, ka būtiski nepasliktinoties ģeopolitiskajai situācijai reģionā, Latvijas ekonomikas izaugsme kopumā 2015.gadā varētu sasniegt 2 procentus.
Jānis Salmiņš
Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks
