Kā liecina jaunākie mazum - tirdzniecības dati, tad arī pagājušā gada nogalē turpināja palielināties privātais patēriņš. Tomēr, tāpat kā kopējā ekonomikas izaugsme, arī privātā patēriņa pieauguma tempi 2014. gadā bija mērenāki nekā 2013. gadā. Aizvadītajā gadā bija vērojams vidējās darba samaksas pieaugums, tajā pašā laikā nodarbinātības kāpums bija lēns.
Situācija ārējā vidē ietekmēja Latvijas uzņēmēju eksporta iespējas. Preču eksporta apjomi 2014. gada vienpadsmit mēnešos bija tikai par 2,2 % lielāki nekā pirms gada, savukārt pakalpojumu eksporta apjomi šajā laikā saruka par 3,1 %. Tas nozīmē, ka kopumā pagājušajā gadā preču un pakalpojumu apjoms bija tuvs 2013. gada līmenim.
Arī investīciju dinamika bija mērena, ko ietekmēja uzņēmēju nogaidošais noskaņojums saistībā ar pieaugošo nenoteiktību ārējā vidē.
Nozaru griezumā 2014. gadā lielākais devums IKP pieaugumā bija tirdzniecības un būvniecības nozarēm. Savukārt vājais pieprasījums eksporta tirgos bremzēja apstrādes rūpniecības izaugsmi un ražošanas apjomi 2014. gadā bija tuvi 2013. gada līmenim. Vienlaikus apstrādes rūpniecības apakšnozarēs attīstības tendences ie ļoti atšķirīgas.
Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību.
Jānis Salmiņš
Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktora vietnieks
