Ekonomikas ministrija solīja, ka pastāvēs uz to, lai tiktu saglabāts mikrouzņēmumu nodoklis 9% apmērā, veicinot nodokļu nomaksu un legālo nodarbinātību.
Ražojošām saimniecībām vislielāko elektrības rēķina daļu sastāda sadales tīklu apkalpošanas izdevumi, kurus Ekonomikas ministrija centīšoties diferencēt, veidojot sistēmu, ka par sadales tīkla lietošanu maksātu visi pārvadē iesaistītie patērētāji – šis jautājums vēl ir projekta stadijā.
Jaunas vēsmas elektroenerģijas tirgū varētu ienākt līdz ar jaunā kabeļa Zviedrija – Lietuva atvēršanu no 2016.gada, kas dos iespēju samazināt kopēja tarifa cenu. Bet pašreiz prioritāšu saraksta augšgalā ir atrisināt OIK jautājumu, lai samazinātu elektroenerģijas gala izmaksas pārstrādes uzņēmumiem.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, informēja, ka Lauku attīstības programmas pasākums "Atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības un mežsaimniecības infrastruktūra attīstībā", kas attiecas uz meliorācijas sistēmu pārbūvi un atjaunošanu visticamākais būs pieejams nākamajā projektu iesniegumu pieņemšanas kārtā, kas orientējoši varētu būt aprīļa vai maija mēnesis.
Paredzēts, ka piena nozares saimniecībām 2015.gada pirmajā ceturksnī tiks izmaksāts Eiropas Savienības piešķirtais pagaidu ārkārtas atbalsts piena ražotājiem 7,7 miljonu eiro apmērā. Tiešo maksājumu ietvarā – tiks maksāts brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm, ņemot vērā pārraudzības periodu, pārraudzības ievērošanu atbilstoši noteikumiem, kā arī izslaukuma apjomu. Aptuvenā likme par dzīvnieku ievērojot prasības 2015.gadā varētu būt- 147 EUR/govi.
Attiecībā uz enerģētikas nozari - SEG emisiju samazināšanu, un CO2 absorbciju, ko rada lauksaimniecības kultūru un meža augšanas process, ministrijas pārstāvji ziņoja, ka no 2021.gada sāksies pilnīgāka SEG emisiju uzskaite, līdz ar to arī zālāju un aramzemju SEG emisijas Latvijai būs jāuzskaita obligāti.
Labklājības ministrs Uldis Augulis informēja, ka pētījumu par trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas ekonomiskajiem ieguvumiem nav, tomēr attiecībā uz trešo valstu pilsoņu nodarbināšanu Latvijā šobrīd pastāv vairāki priekšnosacījumi viens no tiem ir, ka darba devējs nodrošina ārzemniekam darba samaksu, kas nav mazāka par vidējo mēneša darba algu valstī. Vienlaikus ministrijas pārstāvji vērš uzmanību, ka jāizmanto Latvijas darbaspēka potenciāls un jāveicina vietējā darbaspēka aktivizācija. Potenciālajiem darba devējiem jāvērš uzmanība arī uz jaunajām Nodarbinātības valsts aģentūras iespējām – ka ES fondu apmācību projektā ar 2015.gada 2.ceturksni būs pieejamas divas jaunas darbības: Atbalsta sniegšana reģionālajai mobilitātei un apmācības pie darba devēja atsākšana.
Krista Garkalne, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste
