Normatīvā regulējuma mērķis ir pilnveidot plānošanas dokumentu saturu, izstrādes kārtību un ietekmes izvērtēšanas procedūras, kā arī noteikt stingrākas prasības attīstības plānošanas dokumentu savstarpējai sasaistei. Noteikumos ietverts princips, ka attīstības plānošanas dokumenti ir īsi – tajos skaidri formulēti sasniedzamie mērķi, to īstenošanai paredzētās darbības un nepieciešamais finansējums, tādējādi nodrošinot attīstības plānošanas un valsts budžeta izstrādes sasaisti. Turpmāk ir paredzēti trīs veidu politikas plānošanas dokumenti – pamatnostādnes, plāni un konceptuālie ziņojumi (no stratēģiskā uz operacionālo līmeni).
Ieviešot jauno regulējumu, kas paredz nākotnē izstrādāt kopīgus plānošanas dokumentus saistītajās nozarēs, iecerēts būtiski samazināt pamatnostādņu skaitu no pašreiz esošajām aptuveni 50 līdz pat 20, kā arī nodrošināt dažādu resoru savstarpēju sadarbību saskaņotu attīstības plānošanas dokumentu izstrādē.
Mazinot saturisko pārklāšanos un sadrumstalotību plānošanā līdz ar nākamo plānošanas periodu (2021.–2027. gads), institūcijas, plānojot jaunu pamatnostādņu izstrādi, iesniedz informāciju PKC, kas piedāvā izskatīt Nacionālajā attīstības padomē turpmāk izstrādājamo pamatnostādņu sarakstu, atbildīgās institūcijas un termiņus pamatnostādņu iesniegšanai apstiprināšanai valdībā. PKC iecere ir piedāvāt uzlabojumus, kas palīdzēs savlaicīgi plānot un uzsākt jaunā Nacionālā attīstības plāna (2021. –2027. gadam) izstrādi.
Lai valsts attīstības plānus varētu īstenot praksē, paredzētas stingrākas prasības finansējuma plānošanai. Sekmējot politikas plānošanas sasaisti ar budžeta veidošanu, katram no trim politikas plānošanas dokumentu veidiem ir piedāvāts tam piemērotākais ietekmes uz budžetu atspoguļošanas veids, kas lēmuma pieņēmējiem nodrošina skaidru priekšstatu par dokumenta īstenošanai pieejamo un papildus nepieciešamo finansējumu un tā avotiem.
Lai uzlabotu ietekmes novērtējumu kvalitāti un izmantošanu politikas plānošanā, jaunie noteikumi paredz, ka lēmumu par jauna (vidēja termiņa politikas) plānošanas dokumenta izstrādi pieņem, pamatojoties uz starpposma izvērtējuma rezultātiem. Svarīgi, ka politikas izvērtējums tiek veikts, nepiesaistot to tik daudz konkrētam plānošanas dokumentam, cik nozares politikai kopumā.
Lai sekmētu plānošanas dokumentu pieejamību un atbalstītu sabiedrības iespējas iesaistīties valsts attīstības procesos, PKC ir uzsācis Politikas plānošanas datu bāzes (POLSIS) uzlabošanu, t.sk. veicot visu tajā iekļauto dokumentu revīziju un meklēšanas funkcijas uzlabošanu.
Vienlaikus valdībā plānots skatīt PKC izstrādātos grozījumus Ministru kabineta kārtības rullī, kas paredz pilnveidot Valdības deklarācijas (VD) un Valdības rīcības plāna (VRP) sagatavošanas principus un valdības darba plānošanu ilgtermiņā.
Līdz ar grozījumiem tiek mazināts administratīvais slogs valsts tiešās pārvaldes iestāžu darbiniekiem, novēršot VD un VRP sagatavošanas procesā iesniedzamās informācijas dublēšanos, kā arī atvieglojot dokumentu apriti.
Sagatavotie Ministru kabineta noteikumu projekti nodrošina "Attīstības plānošanas sistēmas uzlabošanas pasākumu plāna 2014.–2016. gadam", kas paredz uzlabot plānošanas sistēmas darbību un politikas plānošanas dokumentu kvalitāti ilgtermiņā, izpildi.
Projektu izstrādes procesā nodrošināta sabiedrības līdzdalība. Projektā paredzēto pasākumu izpilde tiks nodrošināta institūcijām piešķirtā budžeta līdzekļu ietvaros.
Elīna Krūzkopa
Pārresoru koordinācijas centrs
