Ziņojuma mērķis ir identificēt tādas makroekonomikas nesabalansētības, kuras apdraud Eiropas Savienības (ES) ekonomikas stabilitāti un izaugsmi. Agrās brīdināšanas ziņojuma pamatā ir divas rādītāju grupas – 11 pamata rādītāji un papildus rādītāju kopa. Rādītāju analīzes mērķis ir secināt, kuras ES dalībvalstis ir skatāmas padziļinātas izpētes ziņojumā.
Horvātijai, Itālijai un Slovēnijai – padziļinātās izpētes ziņojuma ietvaros tiks vērtēta iepriekš identificēto makroekonomisko nesabalansētību dinamika, uzmanību pievēršot arī dalībvalstu īstenotajām aktivitātēm to pārvarēšanā. Savukārt Īrija, Spānija, Francija un Ungārija ir nosauktas kā dalībvalstis, kurās īstenojami izšķiroši politiski pasākumi. Padziļinātās izpētes ziņojuma mērķis šīm valstīm ir apzināt saistītos makroekonomiskos risku un neatbilstības.
Pārējām dalībvalstīm, kurās neatbilstības tika atklātas iepriekšējos periodos (Beļģija, Bulgārija, Vācija, Nīderlande, Somija, Zviedrija un Lielbritānija), padziļināta izpēte tiks veikta, lai apzinātu pastāvošās un pārvarētās makroekonomikas nesabalansētības.
Pirmo reizi padziļināta izpēte tiks veikta Portugālei un Rumānijai – kā iemesls tiek nosaukts finanšu palīdzības un atbalsta programmu izbeigšana.
Padziļinātas izpētes procedūras ietvaros netiks skatītas divas valstu grupas – tās, kuras saņem finanšu palīdzību (Grieķija un Kipra), un tās, kurās agrās brīdināšanas ziņojuma ietvaros makroekonomikas nesabalansētības netika konstatētas (Čehija, Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Austrija, Polija un Slovākija).
Neraugoties uz lielo valstu skaitu, kuras tiks skatītas padziļinātas izpētes ziņojuma ietvaros, EK savā ziņojumā iepriekš konstatēto makroekonomisko nesabalansētību pārvarēšanu dalībvalstīs vērtē atzinīgi. Kā galvenā prioritāte nākamajam periodam ir noteikta investīciju efektivitātes veicināšana, kam vajadzētu atjaunot potenciālo izaugsmi.
2015. gada AMR ziņojuma ietvaros no 11 pamata rādītājiem Latvija neizpildīja trīs – starptautiskās investīciju bilances, bezdarba līmeņa noteiktās robežas un mājokļu cenu izmaiņu rādītāju.
Vērtējot ilgtermiņā, starptautiskās investīciju bilances noteiktais -35% no iekšzemes kopprodukta (IKP) mērķlīmenis Latvijā tika konstanti pārsniegts pēdējos 10 gadus. Laika periodā no 2001. līdz 2008. gadam, demonstrējot konsekventu pieauguma tempu, rādītājs divreiz pārsniedza pieļaujamo līmeni, 2009. gadā sasniedzot -82,7% atzīmi. Kopš makroekonomiskās nelīdzsvarotības procedūras ieviešanas, Latvijas starptautisko investīciju bilance demonstrēja mērenu samazināšanās dinamiku. Tas skaidrojams ar nekustamo īpašumu tirgus "burbuļa plīsumu" un banku strauji pieaugošās kreditēšanas apturēšanu.
Sākot ar 2010. gadu, lai arī arvien būtiski pārsniedzot kritēriju, rādītājs attiecībā pret atsauces vērtību uzlabojas un 2014. gada ziņojumā sasniedza -67% atzīmi, salīdzinot ar -73,3% iepriekšējā gadā. Kā liecina Eurostat dati, Latvijas starptautiskās investīciju bilances absolūtās vērtībās 2013. gadā stabilizējās sasniedzot -15 miljardu eiro līmeni. Būtiska starptautiskās investīciju bilances absolūtās vērtības samazināšanās tika vērota pirms krīzes gados. 2004. gadā bilances neto vērtība sastādīja apmēram -5,8 miljardus eiro, jau 2008. gadā sasniedzot -18 miljardu eiro. Neraugoties uz nelielu pieaugumu 2009. gadā, bilancei uzlabojoties no -18 līdz -15,8 miljardiem, pēdējos četros gados būtiskas absolūtās vērtības svārstības netika konstatētas.
Otrs rādītājs, kuru Latvija neizpilda, ir pēdējo trīs gadu vidējais bezdarba līmenis, kuram agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros noteiktais robežlīmenis ir 10%. 2014. gada agrās brīdināšanas ziņojuma dati liecina, ka, neraugoties uz robežvērtības pārsniegšanu, trīs gadu vidējais bezdarba līmenis saglabāja pozitīvu samazināšanās dinamiku. Lai arī attiecīgais rādītājs references vērtību pārsniedz arī 2015. gada agrās brīdināšanas mehānisma ietvaros, rādītāju ietekmējošās krīzes gadu negatīvās sekas turpina samazināties.
Vērtējot potenciālos riskus, Latvijas gadījumā uzmanība būtu jāvērš mājokļu cenu izmaiņām. Riskiem, kas saistīti ar mājokļu cenu izmaiņām un iespējamo robežvērtības pārsniegšanu, ir vairāki iemesli. Kā pirmo var minēt krīzes izraisīto mājokļu cenu samazinājumu laika periodā no 2008. līdz 2010. gadam, kad mājokļu cenas samazinājās par 52%. Salīdzinoši nelielas cenu korekcijas pēc tik būtiska samazinājuma var būt par iemeslu agrās brīdināšanas mehānisma ietvaros pieļautā gada cenu pieauguma 6% apmērā pārsniegšanai.
Otrs mājokļu cenu līmeni ietekmējošs faktors ir izmaiņas migrācijas likumā, kas veicināja lielu interesi īpašumu iegādē no citu valstu, īpaši NVS rezidentu, puses. Lai arī ārvalstu rezidenti aktīvi darbojas tieši dārgāko īpašumu tirgus daļā, tas ietekmē cenu izmaiņas arī pārējos nekustamā īpašuma tirgus segmentos. Kā liecina Centrālas Statistikas pārvaldes sniegtie dati 2014. gada pirmos divos ceturkšņos mājokļu cenu indekss pieauga vidēji par 9,4%. Rezultātā - 2015. gada agrās brīdināšanas mehānisma ziņojuma ietvaros mājokļu cenu izmaiņas pārsniedza pieļaujamo robežlīmeni uzrādot 6,6% gada cenu pieaugumu 2013. gadā.
Ieva Pužule
Komunikācijas departamenta vecākā referente
