Viena no svarīgākajām būs Enerģētikas Savienības izveidošana. Pašlaik iezīmējas vispārīgās aprises, kā piemēram, solidaritāte, tālāka iekšējā tirgus integrācija un enerģijas diplomātija, bet Latvijas prezidentūras laikā gaidāmas saturiskas diskusijas. Līdz ar to 2015. gada sākumā Rīgā ir plānota augsta līmeņa konference. Šī ir arī viena no svarīgākajām Eiropas Komisijas viceprezidenta Maroša Šefčoviča prioritātēm.
Aizvien būs aktuāls jautājums par Klimata un enerģētikas satvaru 2030, it īpaši par tā pārvaldību. Tika atzīmēts arī enerģētikas drošības jautājums. Par šo Latvijas puse piedāvāja diskutēt trīs līmeņos. Pirmkārt, vadoties pēc 2014. gada oktobra Eiropadomes secinājumiem par šo jautājumu, lems 2015. gada marta Eiropadome. Otrkārt, ja būs nepieciešams, saturiskās diskusijas tiks organizētas enerģētikas ministru līmenī. Un treškārt, Komisija plāno nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem energoapgādes drošības jomā.
Nākošais aktuālais jautājums bija par iekšējo tirgu un infrastruktūru, kurā puses vienojās, ka jāturpina darbs gan pie Trešās enerģētikas paketes pārņemšanas, gan tālākas infrastruktūras izveides.
Tāpat tika pārrunāti energoefektivitātes jautājumi. Šeit Komisija aicināja Latvijas pusi virzīt energomarķējuma direktīvu, kā arī informēja, ka plāno augsta līmeņa konferenci par siltumapgādi energoefektivitātes kontekstā.
Latvijas pozitīvi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu par īpašu ministru līmeņa būvniecības konferenci, kurā cita starpā varētu skatīt arī jautājumus par negadījumu vadību un nozares atbildību.
Sanāksmes nobeigumā tika pārrunāti jautājumi, kas skar starptautiskās attiecības un plānoto prezidentūras iesaisti tajos, tai skaitā Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC), Starptautiskās Atjaunojamās enerģijas aģentūras (IRENA) un Enerģētikas Hartas procesus.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
