"Atbalsta piešķiršana 506,5 miljonu eiro apmērā sešu projektu īstenošanai Baltijas reģionā, tai skaitā vairāk kā 167,4 miljoni eiro divu projektu īstenošanai Latvijā, palielinās energoapgādes drošību Baltijā, nodrošinās elektroenerģijas un dabasgāzes avotu dažādošanu, kā arī sekmēs konkurences veidošanos elektroenerģijas un dabasgāzes sektoros reģionā. Eiropas Savienības prioritāro projektu sarakstā ir iekļauts Latvijas dabasgāzes tirgus attīstībai un apgādes drošības uzlabošanai īpaši nozīmīgs projekts - Polijas - Lietuvas gāzes starpsavienojuma un tā atbalsta infrastruktūras būvniecība, kas nodrošinās Latvijai pieeju citiem dabasgāzes piegādes avotiem, ne tikai Krievijai, un integrēs Baltijas valstu izolēto dabasgāzes tirgu Eiropas Savienības dabasgāzes tirgū. Līdz ar to varam uzskatīt, ka 2020.gadā Latvijā būs sasniegts tāds enerģētiskās neatkarības līmenis, kas nodrošinās stabilu energoapgādi un iespējas operatīvi novērst neparedzētu energoapgādes pārtraukumu ietekmi," norāda J.Spiridonovs.
ES prioritāro projektu sarakstā iekļauti divi Latvijas projekti elektroapgādes jomā - Kurzemes loka 3.etaps (55 089 000 EUR) un Latvijas - Igaunijas trešais starpsavienojums (112 301 701 EUR).
Tāpat ES atbalsts plānots vēl četriem projektiem Baltijas reģionā:
-
tehnisko prasību un izmaksu noteikšanai lielu ražojošo vienību integrācijai Baltijas elektroapgādes sistēmā, kas darbojas sinhroni ar kontinentālās Eiropas tīkliem (125 000 EUR);
-
cauruļvada Klaipēda - Kliemenai jaudas palielināšana, būvējot jaunu gāzes vadu Klaipēda – Kuršenai (27 592 500 EUR);
-
gāzes starpsavienojuma Polija - Lietuva un tā atbalsta infrastruktūras būvniecībai (305 982 588 EUR);
-
pētījumiem par Igaunijas - Somijas gāzes starpsavienojumu "Balticconnector" (5 400 586 EUR).
Papildu informācija par ES prioritārajiem projektiem publicēta Eiropas Komisijas mājaslapā: http://europa.eu/rapid/press-release_MEMO-14-605_en.htm
Papildu informācija par Latvijas projektiem
Kurzemes loks" (KL) ir energoinfrastruktūras projekts, kura ietvaros paredzēts izbūvēt 330 kV gaisvadu augstsprieguma elektrolīniju Latvijas rietumu daļā, lai novērstu līdz šim iztrūkstošo palielinātas jaudas pieslēgumu iespējamību Kurzemē. KL ir daļa no lielāka – NordBalt – projekta, kura realizācijas ietvaros paredzēta Lietuvas – Zviedrijas starpsavienojuma izbūve, kā arī Latvijas un Lietuvas pārvades tīkla pastiprināšana, lai uzlabotu visas Baltijas energoapgādes drošumu. Starptautiskā energoinfrastruktūras attīstības projekta realizācijas rezultātā tiks attīstīts Baltijas elektroenerģijas tirgus, nodrošinot elektroenerģijas pirkšanas, pārdošanas un tranzīta iespējas ar citām Eiropas Savienības valstīm.
Trešais Latvijas-Igaunijas pārvades tīkla starpsavienojums ir būtisks nākotnes infrastruktūras projekts visam Baltijas reģionam, kas nodrošinās Baltijas reģiona elektroapgādes drošumu, efektīvu elektroenerģijas tirgus darbību Baltijā un konkurētspēju kā Baltijas valstu iekšienē tā arī starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm. Igaunijas-Latvijas šķērsgriezuma šī brīža caurlaides spēja nav pietiekama, lai nodrošinātu visu pieprasīto elektroenerģijas tirdzniecības apjomu Baltijas reģionā. Trešais Latvijas-Igaunijas starpsavienojums ļaus novērst esošā pārvades tīkla pārslodzes šķērsgriezumā starp Igauniju un Latviju un palielināt pieejamo Igaunijas-Latvijas starpvalstu starpsavienojuma caurlaides spēju elektroenerģijas tirgum. Projekts nodrošinās efektīvu jaudas tranzīta koridoru starp Baltijas un Ziemeļvalstu elektroenerģijas sistēmām..
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
