DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
22. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde

VARAM: Jaunais Klimata un enerģētikas politikas satvars stimulēs energoresursu importa samazināšanos Latvijā

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Otrdienas, 21.oktobra valdības sēdē tika apstiprināta Latvijas pozīcija Eiropadomei, kas norisināsies 2014.gada 23. un 24.oktobrī un kuras ietvaros plānots pieņemt nozīmīgus lēmumus par Klimata un enerģētikas politikas satvaru (turpmāk – klimata satvars) laika posmam no 2020.gada līdz 2030.gadam, tai skaitā, nosakot Eiropas Savienības dalībvalstīm kopīgi sasniedzamos mērķus klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas jomā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – VARAM) noraida publiskā telpā izskanējušos pieņēmumus par klimata satvara negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

VARAM vērš uzmanību uz to, ka Eiropadomes laikā tiks iezīmēti tikai galvenie vienošanās elementi un principi, uz kuriem balstāma gan konkrētu siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisiju samazināšanas mērķu noteikšana, gan arī pieejamo kompensējošo finanšu instrumentu noteikšana.

Pašlaik viens no svarīgākajiem atvērtajiem jautājumiem ir pamatnosacījumi Eiropas Savienības kopējā SEG emisiju samazināšanas mērķa pārdalei dalībvalstīm. Vairums valstu sliecas atbalstīt pieeju, kuras pamatā SEG samazināšanas mērķis katrai valstij tiktu noteikts, balstoties uz IKP/iedzīv. Šādas pieejas rezultātā valstīm ar zemāku relatīvo IKP līmeni būtu jāsamazina mazāks SEG emisiju daudzums. Latvijai šī pieeja kopumā ir izdevīga.

Latvijas interesēs ir panākt, lai SEG emisiju samazināšanas mērķis būtu mazāks, kā arī cīnīties par to, lai būtu pieejams finansējums dažādu kompensējošo pasākumu finansēšanai, kā plānots līdz šim.

VARAM valsts sekretāra vietniece vides jautājumos Alda Ozola uzsver: "Izstrādājot Latvijas pozīciju šajā jautājumā esam konsultējušies gan ar sociālajiem partneriem, gan ar Latvijas pētniekiem, kas ir norādījuši uz SEG emisiju samazināšanas pasākumu veikšana Latvijā kopumā neatstās būtiski negatīvu ietekmi. Tāpēc nav korekti runāt tikai par papildus izmaksām, bet jāskatās arī uz ieguvumiem. Tā piemēram, ja mazās un vidējās pašvaldībās tiek uzstādīti biomasas katli, nomainot apkures katlus, kas izmanto šķidro kurināmo vai gāzi, tad Latvijas tautsaimniecībai kopumā rodas ietaupījums, jo samazinās vajadzība pēc importētā kurināmā (gāze, degviela, ogles u.tml.). Tādejādi, tiek samazinātas gan apkures izmaksas, gan veicināta vietējā ekonomiskā attīstība un uzlabota makroekonomiskā bilance, samazinot energoresursu importu."

Ņemot vērā, ka konkrēts SEG emisiju samazināšanas mērķis nav noteikts, ir pāragri vērtēt konkrētās ietekmes uz Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tomēr ir pamats uzskatīt, ka ietekme nebūs tik būtiska, kā uzskatīts sākotnēji. Proti, Latvijas SEG emisijas pašlaik ir tuvu 2005.gada līmenim. Tas nozīmē, ka Latvijas IKP turpina pieaugt, bet SEG emisijas nepieaug vienlīdz strauji, un klimata politika nav pretrunā ar ekonomisko attīstību.

Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI