DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
17. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Finanses

LB tautsaimniecības konference: eiro zonas problēmu risināšanā būtiskas fiskālās un strukturālās reformas

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai – šī atziņa caurvija šodien notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību.

Ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē piedalījās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļi – Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmanis, ECB Valdes loceklis Benuā Kerē; starptautisku un nacionālu ekonomiskās politikas institūciju (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija, Vācijas valdība) amatpersonas un augsta līmeņa akadēmiķi (Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors Lešeks Balcerovičs, Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors Filips R. Leins, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors Mihaels Haliass, I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors Kristiāns de Buasjē).

Konferences uzrunās un paneļdiskusijās tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kādas mācības gūtas no 2008. gada ekonomiskās krīzes atsevišķākās problēmvalstīs un eiro zonā kopumā un kādi pasākumi īstenojami ilgtspējīgas un noturīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, I. Rimšēvičs bija viens no tiem, kurš norādīja, ka papildus Eirosistēmas piedāvātajiem monetārajiem stimuliem nepieciešamas arī fiskālās jeb budžeta un strukturālās politikas reformas. Stabilitāte un izaugsme balstās uz trim elementiem – 1) monetāro politiku, kas pašlaik nodrošina pietiekamus līdzekļus kreditēšanai, 2) fiskālo politiku, kam jānodrošina parāda mazināšana un investoru uzticība un 3) strukturālajām reformām, kas nepieciešamas konkurētspējas un stabilas nodarbinātības kāpumam, bet ir ļoti iekavētas eiro zonā.

ECB Valdes un Padomes loceklis B. Kerē akcentēja, ka ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai ir nozīmīgi pasākumi gan pieprasījuma, gan piedāvājuma veicināšanā, turklāt tie viens otru papildina un stiprina. Viņš tāpat uzsvēra, ka nepieciešamas ir strukturālās reformas, kuru pozitīvā ietekme izpaužas gan tieši, gan pastarpināti, stiprinot konfidenci un nākotnes gaidas, un tā veicinot ekonomisko izaugsmi.

Eiro zonas tautsaimniecības izaicinājums pašlaik ir nevis Eirosistēmas īstenotā monetārā politika vai fiskālās ekspansijas neesamība, bet strukturālas problēmas, kas negatīvi ietekmē konkurenci, inovācijas un produktivitāti, akcentēja J. Veidmanis. Novēršot strukturālās problēmas, eiro zonas izaugsmes potenciāls būtiski pieaugtu.

Vācijas centrālās bankas prezidents īpaši atzīmēja Latvijas pieredzi, pārvarot krīzes sekas un sakārtojot tautsaimniecību, kas var kalpot kā piemērs pašreizējo eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā. 

Konferences materiāli pieejami šeit - http://www.makroekonomika.lv/konference-vai-esam-ko-macijusies-no-krizes

Jānis Silakalns
Latvijas Bankas preses sekretārs

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI