DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
16. jūlijā, 2014
Lasīšanai: 4 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Valsts pārvalde
1
1

Turpmāk psihologu darbību un kvalifikāciju noteiks likums

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Vakar, 15. jūlijā Ministru kabinetā tika pieņemts un tālāk Saeimā tiks iesniegts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) sagatavotais likumprojekts "Psihologu likums" (likumprojekts), kas izstrādāts, pamatojoties uz PKC 2014. gada 11. februārī Ministru kabinetā iesniegto informatīvo ziņojumu "Par psihologu profesionālās darbības regulējuma nepieciešamību" (ziņojums).

PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs un PKC vadītās Psihologu tiesiskā regulējuma izstrādes darba grupas vadītājs Vladislavs Vesperis: "Priecājos, ka PKC izstrādātais psihologu profesionālās darbības regulējums ir apstiprināts Ministru kabinetā. Šis jautājums iepriekšējos gados ticis ilgstoši un smagi risināts dažādos formātos, tomēr līdz šim nebija nonākts līdz sekmīgam rezultātam. Ceru, ka likumprojekta apstiprināšana Saeimā virzīsies sekmīgi un tas stāsies spēkā pēc iespējas drīz, tādējādi nodrošinot psihologu sniegto pakalpojumu kvalitāti un psihologu klientu tiesību aizsardzību."

Likumprojektā ir noteiktas kopumā sešas psihologu darbības jomas, kurās var darboties Latvijas Republikas teritorijā praktizējošs psihologs: izglītības un skolu psiholoģija; darba un organizāciju psiholoģija; klīniskā un veselības psiholoģija; juridiskā psiholoģija, konsultatīvā psiholoģija un militārā psiholoģija. Psihologu darbības jomas noteiktas, pamatojoties uz Eiropas psihologu asociāciju federācijas ieteikumiem, starptautiskās pieredzes analīzi, kā arī izvērtējot Latvijas situāciju. Līdz ar darbības jomu definēšanu likumprojektā, nākotnē plānots mērķtiecīgāk vērst uzmanību psihologu tālākizglītībai, zināšanu un kompetenču pilnveidei izvēlētajā darbības jomā, lai rezultātā uzlabotu klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti.

Atbilstoši likumprojektā noteiktajam psihologa profesionālo darbību patstāvīgi varēs veikt tikai Psihologu reģistrā reģistrēts sertificēts psihologs, kurš ir ieguvis psihologa augstāko izglītību vismaz 240 kredītpunktu apjomā un reizē apguvis praksi psihologa-pārrauga (supervizora) pārraudzībā ne mazāk kā 40 kredītpunktu apjomā. Likumprojekta pārejas noteikumos paredzēta kārtība, kādā notiks iegūtās augstākās izglītības pielīdzināšana, kā arī turpmākā rīcība tad, ja psihologa izglītība neatbilst likumprojektā izvirzītajām prasībām.

Psihologu reģistrs būs publisks reģistrs, kurā tiks iekļauta informācija par visiem psihologiem, t. sk. sertificētiem psihologiem un psihologiem-pārraugiem (supervizoriem), kas ir tiesīgi veikt psihologa profesionālo darbību. Reģistru uzturēs un tā publisku pieejamību savā interneta vietnē nodrošinās Izglītības un zinātnes ministrija. Psihologa sertifikāts un speciālista esamība Psihologu reģistrā būs psihologa kvalifikācijas un darba kvalitātes apliecinājums, kas atvieglos sev piemērota palīdzības sniedzēja izvēli ikvienam, kurš vēlēsies saņemt psihologa konsultāciju kādā noteiktā jautājumā.

Psihologu sertifikācijas institucionālo sistēmu veidos Psihologu sertifikācijas padome, Psihologu sertifikācijas komisijas katrā psihologu darbības jomā, kā arī Psihologu ētikas komisija. Plānots, ka psihologa sertifikāts tiks izsniegts uz septiņiem gadiem, un sertificēts psihologs būs tiesīgs iegūt psihologa sertifikātu pakāpeniski vairākās psihologu darbības jomās.

Likumprojektā ir skaidri definēti psihologa pienākumi, kas ietver prasību pēc kvalitātes, kompetenču pilnveidošanas, ētikas normu ievērošanas, sadarbības ar citu profesiju pārstāvjiem un citiem psihologiem, informācijas neizpaušanu par klientu trešajām personām u.c. Tāpat likumprojektā noteiktas arī tiesības klientam, tai skaitā, iespēja iesniegt sūdzību par psihologa profesionālo darbību situācijā, ja ir bažas par neatbilstoša vai nekvalitatīva pakalpojuma saņemšanu.

Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta apkopotajai informācijai uz 2014. gada februāri psihologa profesijā bija nodarbinātas 758 personas, tostarp: 411 izglītības psihologi, 35 klīniskie psihologi, 18 psihologi konsultanti, 13 praktiskie psihologi un 268 psihologi bez konkrētas specializācijas jomas.

Likumprojekts š. g. 16. jūnijā saskaņots Ministru kabineta komitejā un š. g. 13. martā – Valsts sekretāru sanāksmē. Jūs varat iepazīties ar detalizētāku informāciju par psihologu profesionālās darbības regulējuma izstrādi PKC mājaslapā – sadaļā Darba grupas "Psihologu profesionālās darbības regulācija".

Elīna Krūzkopa
Konsultante
Pārresoru koordinācijas centrs

Labs saturs
1
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI