viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Rosina jaunu likumu visu VDK dokumentu publiskošanai


Edīte Brikmane,
LV portāls

01.02.2018

ĪSUMĀ

  • Pašreizējais regulējums negarantē, ka VDK dokumenti tiks publiskoti, jo deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu, kādā apjomā un kārtībā tas būtu darāms.
  • Saeimas likums ieviestu skaidrību – visiem dokumentiem jābūt publicētiem līdz 31. decembrim.
  • Pašlaik ir zināms, ka VDK dokumentu izvietošanai glabātavas ēkā Skandu ielā 14 ir nepieciešami 50 tūkstoši eiro.
  • Ar mērķi novērst dažādās pretrunas Saeimas komisija, atbalstot likumprojekta virzību pirmajam lasījumam, nolēma izveidot speciālu darba grupu.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputāti pirmajam lasījumam konceptuāli atbalstīja likumprojektu, kas paredz visu bijušās Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu publiskošanu līdz 2018. gada 31. decembrim. Tā iesniedzēji uzsver – pašreizējais regulējums neizslēdz iespēju, ka lēmums par dokumentu publiskošanu varētu tikt kārtējo reizi atlikts. Tomēr, pēc daudzu domām, likumprojekts ir pretrunīgs un būtiski jāpilnveido.

Ko paredz likumprojekts?

Likumprojekts "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu publiskošanu un PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas izgaismošanu" ir lakonisks – pavisam četri panti, kuri paredz visu PSRS un LPSR VDK dokumentu (tajā skaitā LPSR VDK informatoru kartotēku), kuri šobrīd glabājas Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā, nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam (LNA) līdz 2018. gada 1. jūnijam, kur tie būtu pilnā apmērā bez ierobežojumiem publiski pieejami.

Minētie dokumenti, kā arī LNA dokumentu grupas par Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP)/LKP un PSRS/LPSR VDK mijiedarbību, PSKP/LKP un PSRS/LPSR VDK vietu un lomu totalitārajā sistēmā, par LPSR VDK darbiniekiem jāpublicē internetā ar zinātniskajiem komentāriem līdz 2018. gada 31. decembrim.

Dokumentus publicēšanai un zinātniskos komentārus sadarbībā ar LNA darbiniekiem turpinātu sagatavot speciālā starpdisciplinārā komisija bijušās VDK dokumentu zinātniskai izpētei, kas tika izveidota 2014. gadā. 

Ko paredz šobrīd spēkā esošais likums?

Likumprojekts paredz, ka komisija arī turpmāk darbosies saskaņā ar šobrīd spēkā esošo 1994. gada likumu "Par bijušās valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" (turpmāk "VDK dokumentu izmantošanas likums"), kuru vismaz pagaidām nav plānots grozīt.

Likumprojekts arī negroza šobrīd spēkā esošos darba izpildes termiņus. VDK dokumentu izmantošanas likuma pārejas noteikumu 8. punkts noteic, ka VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018. gada 31. maijam.

Savukārt 9. punkts nosaka, ka pēc VDK dokumentu zinātniskās izpētes Ministru kabineta uzdevums ir līdz 2018. gada 31. oktobrim izdot Ministru kabineta noteikumus, kuros tiks noteikts, kādā apjomā un kārtībā VDK dokumenti ir publiski pieejami.  

VDK dokumentu publiskošanu grib nostiprināt likumā

Viens no likumprojekta iesniedzējiem vēsturnieks, Saeimas deputāts Ritvars Jansons uzsver, ka jauns likums nepieciešams, lai veicinātu demokrātiska režīma attīstību, novēršot totalitāra režīma pastāvēšanas iespēju Latvijā. Tādēļ jānosaka, ka publiskojama ne tikai bēdīgi slavenā aģentu kartotēka, bet arī dokumenti, kas izgaismo PSRS/LPSR okupācijas režīma varas sistēmas darbības metodes, ar zinātniskiem komentāriem.

Pēc vēsturnieka domām, pašreizējais regulējums negarantē, ka VDK dokumenti tiks publiskoti, jo deleģē Ministru kabinetam tiesības pieņemt lēmumu, kādā apjomā un kārtībā tas būtu darāms. Tas nozīmē, ka neskaidrība faktiski turpinātos līdz 31. oktobrim. Saeimas pieņemtam likumam ir lielāks spēks nekā Ministru kabineta noteikumiem, līdz ar to tas ieviestu skaidrību – visiem dokumentiem jābūt publicētiem līdz 31. decembrim.

"Pēc Latvijas Nacionālā arhīva speciālistu aprēķiniem, VDK dokumentu apjoma digitalizācijai laika ziņā nepieciešami 2400 cilvēku mēneši."

Viņaprāt, likums tikai veicinātu dokumentu izpēti, kas šobrīd ir nopietni kavēta to atrašanās vietas dēļ. "VDK dokumenti nav valsts noslēpums. Valsts noslēpums ir Satversmes aizsardzības biroja ēka, kurā tie atrodas," uzsver R. Jansons. Šādam viedoklim piekrīt arī VDK zinātniskās izpētes komisijas loceklis tiesnesis Juris Stukāns. "Manuprāt, to jau sen vajadzēja izdarīt. Latvijā ir izveidots Nacionālais arhīvs, kura darbību un dokumentu izsniegšanas kārtību regulē likumi. Nav nekāda pamata svešas valsts dokumentus glabāt kaut kur citur un slēpt. Latvijas pilsoņiem, kuri to vēlas, ir jābūt tiesībām ar tiem iepazīties," uzskata J. Stukāns.

"Ir atklātības laiks, un tāpēc ir ļoti svarīgi VDK dokumentus publicēt, citādi šis stāsts turpināsies vēl ilgi. Tam ir jāpieliek punkts," atbalstu likumprojekta tālākai virzībai pauda arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece, norādot uz neizsāpētu traumu graujošo ietekmi uz sabiedrības attīstību.  

Likumprojekts vēl tiks precizēts

Vienlaikus jāatzīmē, ka šāds risinājums, pēc daudzu domām, ir nepilnīgs un pretrunīgs, tāpēc vēl būtiski uzlabojams. Likumprojektu neatbalstīt un nevirzīt izskatīšanai 1. lasījumā aicināja Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone, kas norādīja uz virkni juridisku kolīziju, kādas rastos, likumam stājoties spēkā. Viņasprāt, tādējādi tiek radīta jauna un paralēla sistēma tai, kura jau darbojas saskaņā ar VDK dokumentu izmantošanas likumu. "Katrs no likumprojekta pantiem nonāk pretrunā ar pašreizējo regulējumu, kurš paliek spēkā. Likumdevējs nedrīkst šādu situāciju pieļaut," secina L. Vilsone.

Uz vairākām pretrunām, kurām šobrīd likumprojektā netiek piedāvāts risinājums, norādīja arī citi komisijas sēdes dalībnieki. SAB direktors Jānis Maizītis vaicāja, vai ir padomāts, kura institūcija turpmāk izsniegs izziņas par sadarbības faktu ar VDK, ko līdz šim nodrošināja Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs. "Ja visi dokumenti tiek nodoti arhīvam, centra rīcībā vairs nav informācijas, uz kuras pamata šādu informāciju sniegt, un šī funkcija pārietu uz Latvijas Nacionālo arhīvu," secināja SAB direktors. LNA direktore Māra Sprūdža uzsvēra, ka arhīva darbinieki vismaz līdz Saeimas vēlēšanām nav gatavi uzņemties šo funkciju, jo dokumenti ir specifiski, turklāt arhīva speciālistiem nav bijis iespējas ar tiem iepazīties.

"Dokumentu digitalizācija varētu būt risinājums," piekrita J. Maizītis. Taču to nevar uzspēt līdz likumprojektā plānotajam termiņam, tāpat nav skaidrības, kādas varētu būt šī procesa izmaksas. Pēc LNA speciālistu aprēķiniem, VDK dokumentu apjoma digitalizācijai laika ziņā nepieciešami 2400 cilvēku mēneši. "Dokumentu apjoms ir ļoti liels. Tās ir ne tikai ziņotāju kartītes. Tās ir krimināllietas, filtrācijas lietas utt.," norāda M. Sprūdža.  Pašlaik ir zināms, ka VDK dokumentu izvietošanai glabātavas ēkā Skandu ielā 14 ir nepieciešami 50 tūkstoši eiro. Izmaksas veido telpu pielāgošana un speciālu iekārtu iegāde. Papildus jānodrošina apsardze, kas izmaksās 24 tūkstošus eiro katru gadu.  

Tāpat, strādājot pie likumprojekta pilnveides, iesaistītajām pusēm būs jāvērtē tā atbilstība Fizisko personu datu aizsardzības normām. "VDK dokumenti satur daudz informācijas par cietušajiem – padomju okupācijas periodā represētajām personām," norādīja Valsts datu inspekcijas direktora vietniece Lāsma Dilba

Ar mērķi novērst konstatētās pretrunas Saeimas komisija, atbalstot likumprojekta virzību pirmajam lasījumam, nolēma izveidot speciālu darba grupu, kas apvienos deputātus, jomas ekspertus un juristus.

"Nodot pirmajam lasījumam būtiski pilnveidojamu likumprojektu nav laba prakse," atzina Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis. "Tomēr tas šajā gadījumā ir nepieciešams".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vēsture  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti