Otrdiena,
21. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Sūtīt vēstuli
 
 
 
 

Kā dibināmas un ko dara nevalstiskās organizācijas Latvijā


Lolita Rūsiņa
27.04.2011

 
Mēdz teikt - kur trīs holandieši, tur divas sabiedriskās organizācijas. Vai arī Latvijas iedzīvotāji iet šajā virzienā? Ko nozīmē nevalstisko organizāciju (NVO) aktivitātes? Vai nodibināt sabiedrisko organizāciju ir sarežģīti? Uz šiem jautājumiem var atbildēt tikai tie, kuri paši aktīvi iesaistās un ir veiksmīgi atraduši savu sabiedriskās darbības lauku.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +13 -0

Kā liecina "Lursoft" dati, šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 12 000 biedrību un nodibinājumu, kas visā valstī darbojas visdažādākajās jomās, piemēram, interešu pārstāvniecībā, sociālā palīdzībā, kā arī cilvēktiesību, vides, dzīvnieku, pacientu aizsardzībā.

 

Nevalstisko organizāciju veidi

Latvijā ir divi nevalstisko organizāciju veidi – biedrības un nodibinājumi. Pēc Tieslietu ministrijas skaidrojuma, biedrība ir brīvprātīgu personu apvienība, kas darbojas, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Tātad tā ir biedru organizācija, kurā apvienojas personas uz biedrošanās principa pamata.

Pirms pieteikuma par biedrības ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā dibinātājiem ir jāveic šādas darbības:

  • jāpieņem lēmums par biedrības dibināšanu;
  • jāapstiprina biedrības statūti;
  • jāievēlē biedrības pārvaldes institūcija - koleģiāla vai vienpersoniska biedrības izpildinstitūcija – un citas biedrības statūtos paredzētās institūcijas.

Valsts nodeva par biedrības reģistrāciju ir 8 lati. Nodeva nav jāmaksā, ja biedrībā apvienoti invalīdi, bāreņi vai daudzbērnu ģimenes, ja biedrības mērķis ir bērnu un skolēnu sporta pasākumu organizēšana.

Savukārt nodibinājums ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai. Nodibinājumā nav biedru. Tam var būt viens vai vairāki dibinātāji, kuru dibinātāja statuss saglabājas uz mūžu.

Turklāt ne vienā, ne otrā gadījumā mērķis nav peļņas gūšana. Pēc pārveidošanas biedrības var saglabāt iepriekšējo organizācijas nosaukumu, ja vien tajā nav ietverti vārdi "nodibinājums" vai "fonds". Turpretim nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "fonds" vai "nodibinājums".

Nodibinājumu dibina uz viena vai vairāku dibinātāju rakstiska lēmuma pamata. Pirms pieteikuma par nodibinājuma ierakstīšanu Biedrību un nodibinājumu reģistrā dibinātājiem jāveic šādas darbības:

  • jāpieņem lēmums par nodibinājuma dibināšanu;
  • jāapstiprina nodibinājuma statūti;
  • jāievēlē nodibinājuma valde un citas nodibinājuma statūtos paredzētās institūcijas.

Nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu līdz ar tā ierakstīšanu biedrību un nodibinājumu reģistrā. Nodibinājuma reģistrāciju veic LR Uzņēmumu reģistrs.

 

Kas un kā var dibināt NVO

Saskaņā ar likumu "Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām" NVO

var dibināt 10 vai vairākas 18 gadu vecumu sasniegušas personas, un par sabiedriskās organizācijas biedru var būt jebkura 16 gadu vecumu sasniegusi persona, kura sabiedriskajā organizācijā ir iestājusies individuāli, ievērojot statūtu noteikumus.

Izšķir nosaukumus - sabiedriskās organizācijas un fondi. Likumā nav noteikts par brīvprātīgā darba veikšanu organizācijās, kā arī nav noteikta organizatoriskā struktūra, bet kā lēmējinstitūcija tiek atpazīta valde.

Minētais likums regulē politisko organizāciju un arī sporta organizāciju darbību.

Savukārt Biedrību un nodibinājumu likumā minēti šādi nosacījumi:

  • NVO var dibināt ne mazāk par divām personām;
  • nav noteikts biedru vecums;
  • sabiedriskās organizācijas sauc par biedrībām;
  • nodibinājuma nosaukumā jāietver vārds "nodibinājums" vai "fonds";
  • brīvprātīgais darbs;
  • ir noteikta organizatoriskā struktūra, kur valde tiek atpazīta kā vēlēta izpildinstitūcija.

Šis likums neregulē politisko, sporta organizāciju darbību.

 

Sociālais atbalsts un uzņēmēju intereses

Kaut arī nevalstiskā sektora aktivitātēs ik gadu piedalās arvien vairāk iedzīvotāju, pētījumi liecina, ka šajā ziņā tomēr esam ļoti kūtri: sabiedriskajās organizācijās iesaistās vien aptuveni 20% iedzīvotāju.

Ruta Šenkevica, Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra vadītāja, atzīst, ka aktivitāte noteikti palielinās. "Sabiedrība pašorganizējas, jo saskata problēmas risinājumu tikai kopīgā un apzinātā rīcībā. Pašlaik veidojas jaunas organizācijas, kas vēlas risināt sociālas problēmas un pārstāvēt mazo un mikrouzņēmēju intereses. Tiek dibinātas organizācijas, kuras, īstenojot savus projektus, var nodrošināt darba vietas vismaz vienam līdz trim darbiniekiem. Tas uzskatāms par labu rādītāju, jo tiek atrisinātas ne tikai sabiedrības, bet arī individuālās vajadzības."

Statistika liecina, ka Latvijā daudzas biedrības un nodibinājumi darbojas sociālajā jomā. Ievērojamam Latvijas iedzīvotāju skaitam, kas pašlaik nonākuši saspringtā finansiālā situācijā, NVO sniedz psiholoģisko palīdzību, elementāru veselības aprūpi, zupas virtuves, patversmes, bērnu dienas centru un citus pakalpojumus.

"Šobrīd Latvijā ir vairāk nekā 12 000 biedrību un nodibinājumu, kas visā valstī darbojas visdažādākajās jomās."

Nesen izveidotās organizācijas nodarbojas ar pakalpojumu nodrošināšanu pārtikas paku dalīšanai trūcīgajiem (piemēram, "Dzīvības maize", "Kristiešu centrs", dienas centrs bērniem ar īpašām vajadzībām "Cimdiņš"). Ļoti labs piemērs ir alternatīvās aprūpes centra "Žēlsirdības māja" iniciatīva - martā ir atvērta kafejnīca "Dižrausis", kurā tiek nodarbināti jaunieši no bērnunamiem un kuriem ir garīga atpalicība.

Pateicoties Ventspils reģionālā NVO atbalsta centra aktivitātei, 24 Ventspils sociālās jomas organizācijas ir parakstījušas nodomu protokolu par vienotu darbību sociālo problēmu samazināšanā, esošo sociālo pakalpojumu, palīdzības un atbalsta pasākumu attīstībā un jaunu pasākumu vai pakalpojumu izveidē Ventspils pilsētā un novadā. Savukārt piecas uzņēmēju interešu aizstāvības organizācijas aprīlī ir parakstījušas nodomu protokolu par sadarbību ar mērķi veicināt pozitīvas uzņēmējdarbības vides attīstību Ventspilī un novadā. Pašlaik sabiedriskās organizācijas top arī citos sektoros, piemēram, dažādi sporta klubi, radošās darbnīcas.

Runājot par finansējuma iegūšanu, R. Šenkevica skaidro, ka svarīgs finansējuma iegūšanas priekšnoteikums ikdienas darbībai un projektu īstenošanai, pirmkārt, ir regulāras un nepārtrauktas aktivitātes, otrkārt, spēja sadarboties un saskatīt citā, radniecīgā organizācijā partneri, nevis konkurentu. "Tiesa, lai spētu mērķtiecīgi sadarboties, vēl daudz jāmācās. Joprojām galvenie finanšu avoti ir projekti (programmas Latvijā un ārpus Latvijas gan no publiskajiem, gan privātajiem fondiem), ziedojumi, pašvaldību mērķdotācijas, saimnieciskā darbība."

 

Ideja, kas interesē daudzus

Tieši tā var raksturot interneta vietni  www.labdaribasfaktors.lv, par kuru ir interese ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām. Viena no idejas autorēm Ilze Šēfere skaidro: "Mēs vēlējāmies radīt vienotu platformu, kurā apkopotas visas labdarības iniciatīvas, un cilvēks, kas vēlas ziedot naudu, mantas vai savas zināšanas, tur atrastu sev piemērotāko. Doma bija radīt tādu kā labdarības iniciatīvu katalogu, kurā ziedojumi tūlīt un nepastarpināti nonāk konkrētā lūdzēju kontā. Labdarības organizācijas platformai katrs interesents pievienojas pašrocīgi un var ievietot vairākus palīdzības lūgumus.

Veidojot "Labdarības Faktoru’’, mērķis bija radīt vietni, kur cilvēks, kurš vēlas ziedot, izmantojot mūsdienu komunikāciju tehnoloģijas, to var izdarīt sev ērtā veidā. Savukārt pēc tam, kad ziedojums veikts, redzēt, kas par to izdarīts. Tādēļ portāls darbojas pēc fotostāstu principa. Piemēram, ikviens var pārliecināties, ko nozīmē nabadzība, par kuru runā 10 bērnu ģimene, kā dzīvo paralizēts jaunietis, kura vienīgā saziņa ar ārpasauli ir dators."

"Esam ļoti kūtri: Latvijā sabiedriskajās organizācijās iesaistās vien aptuveni 20% iedzīvotāju."

I. Šēfere stāsta, ka portāls veidots aptuveni divarpus gadus. "Darbs pie tā vēl turpinās, jo, uzklausot ieteikumus no ziedotājiem un labdarības organizācijām, sapratām, ka jāuzlabo portāla vizuālais ietvars. Tādēļ ceram tuvākā mēneša laikā ikvienam piedāvāt jau jauno versiju. Grūtības sagādāja piemērotas norēķinu sistēmas izvēle, jo portāls nav naudas administrētājs. Ziedojumi nepastarpināti nonāk labdarības organizāciju kontos, tāpēc bija svarīgi rast iespēju ziedotājiem ziedot ar debetkartēm un kredītkartēm. Šo jautājumu veiksmīgi atrisinājām, pieslēdzot starptautisko norēķinu sistēmu PayPal.

Portāls tapa uz brīvprātības principa, ieguldot veidotāju komandas privātos līdzekļus, laiku, zināšanas, un tā lietošana ikvienam ir pilnīgi par brīvu. Lai uzturētu portālu, darbojamies pēc sociālas uzņēmējdarbības principiem, piesaistot sociāli atbildīgus reklāmdevējus un portāla atbalstītājus. Ir pozitīvi, ka labdarība interesē daudzus cilvēkus un Latvijas iedzīvotāji ir atsaucīgi pret tiem, kuriem klājas grūtāk. Tādēļ mums ir svarīgi sniegt iespēju cilvēkam ziedot ne tikai naudu, bet arī mantas, jo iespējams, ka finansiālā situācija arī pašam labdarim ir sarežģīta. Tādēļ prieks, ka cilvēki var atrast, kur ziedot būvmateriālus, dziju, mēbeles – praktiskas lietas, kuras pašiem nav nepieciešamas, ir vēl lietojamas, bet kādam citam – ļoti vajadzīgas."

 

Sabiedrisko organizāciju skaits palielinās

Pēc uzņēmuma reģistra datiem, katru nedēļu Latvijā tiek dibinātas no 20 līdz 40 nevalstisko organizāciju. Tas ir ievērojams rādītājs, salīdzinot ar situāciju pirms trim četriem gadiem. Pēdējos mēnešos vairāk tiek dibinātas organizācijas, kas saistītas ar kultūras un sporta aktivitātēm.

Rasma Pīpiķe, biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA) direktore, uzsver vairākus ieguvumus, ko sniedz nevalstiskā sektora aktivitātes. "NVO ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neformālo grupu kopums, kas pastāv līdzās valsts un biznesa sektoriem. Latvijas Pilsoniskā alianse dibināta 2004. gadā un ir neatkarīga bezpeļņas nevalstiskā organizācija – biedrība, kuras mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību Latvijā, atbalstot Latvijas nevalstisko organizāciju kopējās intereses un veidojot labvēlīgu vidi biedrību un nodibinājumu darbībai.
eLPA aktīvi darbojas kā NVO sektora interešu aizstāve, sekojot līdzi lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldē, piedaloties valsts sekretāru sanāksmēs un dažādās darba grupās, kā arī aicinot Latvijas NVO aktīvi līdzdarboties un aizstāvēt savas intereses. eLPA apvieno 123 biedrus - NVO sektorā aktīvas juridiskas organizācijas un privātpersonas. Juridiskās personas ir platformas (19,5%), nacionāla (26,8%), reģionāla (1,9%), vietēja (37,8%) līmeņa biedrības un nodibinājumi, kas apvieno vairāk nekā 28 000 sabiedriski aktīvu cilvēku."

"Sabiedrība pašorganizējas, jo saskata problēmas risinājumu tikai kopīgā un apzinātā rīcībā."

R. Pīpiķe atzīst: "Tas ir labi, ka sabiedrisko organizāciju skaits palielinās. Ceru, ka to dibināšana nav saistīta ar šaurām uzņēmēju interesēm, bet gan lielākas sabiedrības daļas vajadzībām. Uzskatu, ka Latvijā pietrūkst organizāciju, kas pārstāv plašākas intereses, piemēram, sociālajos jautājumos, veselības un dabas aizsardzībā. Liela nozīme ir reģionālo NVO atbalsta centru aktivitātēm, sniegtajām konsultācijām, semināriem un informācijai, jaunu projektu atbalstam, pieredzes apmaiņai un pozitīvo piemēru popularizēšanai."

Jaunākais eLPA projekts ir "Tilts 2011". Ir izveidota "Ceļa karte", kuras mērķis ir palīdzēt Rīgas domei un Rīgas pilsētas nevalstiskajām organizācijām sadarboties kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk, nodrošinot, ka pašvaldība pieņem lēmumus, kuri balstīti, ņemot vērā iedzīvotāju vajadzības un nodrošinot, ka dažādu sabiedrības grupu pārstāvji tiek iesaistīti lēmumu pieņemšanas procesā.

Ar "Ceļa karti" tiks panākts, ka iedzīvotāji kļūst aktīvi savas dzīvesvides attīstīšanā un pilnveidošanā un gan pašvaldība, gan nevalstiskās organizācijas uzņemsies atbildību par iedzīvotāju iesaistīšanu, uzskata R. Pīpiķe.

 

NVO jaunie izaicinājumi

NVO darbība nav vērsta uz peļņas gūšanu. Visbiežāk NVO rodas, lai apmierinātu kādu sabiedrības vajadzību, kuru nerisina ne valsts, ne pašvaldība, ne bizness. NVO sniedz cilvēkiem iespējas uzlabot savu un citu sabiedrības locekļu dzīves kvalitāti, profesionāli pašapliecināties un augt personībām. Savukārt jauniešiem, iesaistoties brīvprātīgo darbā, NVO dod iespēju iegūt pirmo darba pieredzi. Daudzas NVO piedalās valsts pārvaldes darbā, sniedzot savu viedokli par politikas dokumentiem un to ietekmi uz noteiktu sabiedrības daļu. Piemēram, Vides konsultatīvā padomē piedalās 20 organizāciju; Lauksaimnieku sadarbības padomē – 10 organizāciju, bet Finanšu ministrijas darba grupās – aptuveni 10 organizāciju.

"Viens no nevalstiskā sektora darbību bremzējošiem faktoriem ir valsts politikas neparedzamība. Piemēram, NVO, kas daudzus gadus bija Tieslietu ministrijas pārziņā, tagad atrodas Kultūras ministrijas paspārnē, kur svarīgākais virziens ir integrācijas politika. Tas, ka NVO sektors "klejo" no ministrijas uz ministriju ir skumji, jo no šīm pārmaiņām čiks vien iznācis. Vienmēr esam teikuši, ka nav jāveido divi virzieni – integrācija un pilsoniskā sabiedrība. Tie abi ir jāliek kopā," uzsver R. Pīpiķe.

Otrā problēma – finansējuma pieejamība. NVO krīze skāra 2004. gadā, kad Latvija iestājās ES un nebija izveidoti avoti, kas atbalsta organizācijas. Pamazām šie avoti tika radīti, bet jau 2008. gadā samazināti: valsts programmā par 220 tūkstošiem, līdzfinansējuma programmā par 60 tūkstošiem latu.

"Ja Latvijas valsts nav varējusi izveidot kanālus nevalstiskā sektora atbalstam, tad nav adekvāti likt šķēršļus starptautiski sniegtai palīdzībai. Ir EEZ un Norvēģijas finanšu instrumenti, un Šveices instrumenti, bet to apjoms ir par mazu, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvu projektu īstenošanu," situāciju raksturo R. Pīpiķe.

Runājot arī par NVO atdevi Latvijas valsts budžetam, viņa min, ka gada pārskati liecina, piemēram, tikai desmit organizācijas nomaksājušas nodokļos aptuveni vienu miljonu latu. NVO lielākoties piesaista starptautisko finanšu resursus, un Latvijas valsts finansējuma īpatsvars ir visai niecīgs. Tātad NVO ir ne tikai atbalsts cilvēku nodarbinātībā, bet arī ienes ievērojamu papildinājumu valsts budžetam. "Normatīvo aktu bāze, kas regulē NVO darbību, ir sakārtota," atzīst R. Pīpiķe. "Organizācijas nereti gan sastopas ar pārspīlētu valsts iestāžu birokrātiju. Otra problēma – no valsts puses ir jūtama divkosība. Valsts lepojas, ka tik daudzās darba grupās ir pārstāvēts NVO viedoklis, bet to neinteresē, ar kādiem resursiem un kā tas tiek panākts. Ir vērojama formāla attieksme. Bieži vien NVO rīcībā nav laika un cilvēku resursu, kas savā brīvajā laikā varētu pavadīt garas stundas ministriju darba grupās, analizēt sarežģītus politikas dokumentus un sniegt atzinumus. Tāpēc sabiedrisko organizāciju pārstāvji dažkārt atsakās no līdzdalības šajās sapulcēs. Protams, ka ministrijas tas neapmierina, jo likums paredz NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanā. Tā veidojas savdabīgs apburtais loks. Lai NVO varētu kvalitatīvi iesaistīties, sniegt kompetentus atzinumus, finansējums ir jānodrošina."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +13
-0



  Ieteikt:  +13
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti