viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kā organizēs antidopinga sistēmu Latvijā


Edīte Brikmane,
LV portāls

13.02.2018

ĪSUMĀ

  • Kā risinājums, lai nodrošinātu antidopinga sistēmas autonomiju, likumprojektā paredzēta jaunas institūcijas – Latvijas Antidopinga biroja – kā atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes izveide, kas būs veselības ministra pārraudzībā.
  • Latvijas Antidopinga birojs tiks izveidots uz Valsts sporta medicīnas centra bāzes, sporta medicīnas sadaļu nododot Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.
  • Līdzšinējās Antidopinga komitejas vietā plānots izveidot neatkarīgu Latvijas Nacionālo antidopinga padomi kā konsultatīvo institūciju ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai.
  • Likumprojekts aptver arī jautājumu par neatkarīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanu, kā arī aizliegto vielu lietošanu terapeitiskos nolūkos izņēmuma gadījumos.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



Tiesību aktu projekti


Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Kamēr mūsu sportisti cīnās par godalgotām vietām ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Korejas Republikā, Saeimas deputāti strādā pie valsts antidopinga sistēmas pilnveides, lai Latvija varētu tikt pārstāvēta starptautiskās sporta sacensībās arī turpmāk. Lai nodrošinātu atbilstību starptautiskām antidopinga prasībām, līdz 1. jūlijam jāpaspēj reorganizēt Valsts sporta medicīnas centru, izveidojot neatkarīgu Antidopinga biroju. 8. februārī Saeima 1. lasījumā atbalstīja tam nepieciešamos grozījumus Sporta likumā.

Nepietiekama autonomija un finansējuma trūkums

Latvijas antidopinga organizatoriskās struktūras pilnveide ir nepieciešama, jo Pasaules Antidopinga aģentūras veiktā aptauja pērn ir uzrādījusi būtiskus trūkumus Latvijas antidopinga sistēmā. Neatbilstību ir daudz, taču kā būtiskākā jāmin pašreizējā antidopinga sistēmas organizatoriskā struktūra, kas nenodrošina pietiekamu autonomiju.

Pasaules Antidopinga kodekss nosaka – katra valdība ievēro valsts antidopinga organizācijas autonomiju un neiejaucas tās lēmumos un darbībā. Šobrīd Latvijā antidopinga kontroles un politikas veidošanas funkcijas veic Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļa, kuras darbus un lēmumus atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai var ietekmēt ne tikai VSMC direktors, bet arī veselības ministrs. Turklāt atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 820 "Dopinga kontroles kārtība" VSMC Antidopinga nodaļai dopinga kontroles veikšana ir  iepriekš jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju.

Piemēram, ja tika saņemta informācija par iespējamiem pārkāpumiem, Antidopinga nodaļai nebija iespēju ātri reaģēt un bez saskaņojuma Antidopinga komitejas sēdē veikt papildu pārbaudes. Reaģēt uz ziņojumiem un uzsākt tā saukto target testing [mērķētu pārbaudi] konkrētam sportistam nav bijis iespējams arī finansējuma trūkuma dēļ, par līdzšinējo situāciju Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē stāstīja Mārtiņš Dimants, Antidopinga nodaļas vadītājs.

"Pērn situācija bija tik nopietna, ka varēja tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība pat olimpiskajās spēlēs."

Pērn situācija bija tik nopietna, ka varēja tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība pat olimpiskajās spēlēs, tostarp XXIII ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončanā, Dienvidkorejā, iespēja piedalīties citās starptautiskās sacensībās, aizliegums rīkot pasaules čempionātus un lielus sporta pasākumus.

Lai risinātu konstatētās problēmas, jau šogad ir būtiski palielināts finansējums antidopinga kontrolei, tādējādi daļēji novēršot citu, ne mazāk nopietnu Latvijas antidopinga sistēmas neatbilstību starptautiskajām prasībām – nepietiekamu  dopinga kontroli. Lai gan pēc starptautiskajiem standartiem Latvijā gadā būtu jāveic vismaz 1000 pārbaudes, realitātē tās veiktas pat trīs reizes mazāk – 2014. gadā 251, 2015. gadā – 306, 2016. gadā 483 pārbaudes.

"Tas varēja radīt smagu triecienu Latvijas sporta pasaulei. Nav pieļaujams, ka šādi turpmāk apdraudam mūsu sportistu startu," uzsvēra Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājas Aldis Adamovičs.

Ko paredz grozījumi Sporta likumā

Likumprojekts "Grozījumi Sporta likumā" ir izstrādāts, lai sakārtotu Latvijas antidopinga sistēmu atbilstoši Starptautiskajai konvencijai pret dopingu sportā un tās 1. papildinājuma – Pasaules Antidopinga kodeksa –prasībām.

Kā risinājums, lai nodrošinātu antidopinga sistēmas autonomiju, likumprojektā paredzēta jaunas institūcijas – Latvijas Antidopinga biroja – kā atsevišķas tiešās pārvaldes iestādes izveide, kas būs veselības ministra pārraudzībā.

"Latvijas Antidopinga birojs tiks izveidots uz VSMC bāzes. Reorganizējot VSMC, sporta medicīnas sadaļa tiks nodota Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai," Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidroja Veselības ministrijas Sabiedrības veselības departamenta direktore Santa Līviņa.

Lai nodrošinātu autonomiju finanšu jomā, Latvijas Antidopinga birojam tiek izveidota atsevišķa budžeta apakšprogramma. "Veselības ministrs varētu ietekmēt Antidopinga biroja lēmumus tikai tādā gadījumā, ja iestādē būtu pieņemti prettiesiski lēmumi," skaidroja Veselības ministrijas pārstāve.

Vienlaikus likumprojektā paredzēts līdzšinējās Antidopinga komitejas vietā izveidot Latvijas Nacionālo antidopinga padomi tikai kā konsultatīvo institūciju ar antidopinga jomu saistītu jautājumu risināšanai. Līdz šim ierosināt veikt dopinga kontroli un apstiprināt pārbaudāmo sportistu reģistru bija tiesīga tikai veselības ministra iecelta Antidopinga komiteja, kas cita starpā sniedza atzinumus par antidopinga noteikumu pārkāpumu esamību vai neesamību, kas bija pretrunā prasībām nodrošināt antidopinga organizācijas autonomiju. "Lai nodrošinātu padomes institucionālo neatkarību, likumprojektā noteikts, ka to apstiprina Ministru kabinets," skaidroja Veselības ministrijas pārstāve. Tāpat paredzēts paplašināt padomes sastāvu, pārstāvjiem no Izglītības un zinātnes ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Olimpiskās komitejas un Latvijas Sporta federācijas padomes pievienojot arī pārstāvi no Iekšlietu ministrijas un Latvijas Ārstu biedrības. 

Antidopinga pārkāpumu izskatīšana

Likumprojekts aptver arī jautājumu par neatkarīgu antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanu, kā arī aizliegto vielu lietošanu terapeitiskos nolūkos izņēmuma gadījumos.

Antidopinga noteikumu pārkāpumu gadījumā šobrīd sportistam sodu piemēro attiecīgā Latvijā atzītā sporta veida federācija. Pieņemot tik nopietnus lēmumus par sportistiem federācijas iekšienē, tās disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konfliktā, kas ir pretrunā starptautiskajām prasībām. Grozījumi Sporta likumā risina šo problēmu, paredzot izveidot atsevišķu neatkarīgu Disciplināro antidopinga komisiju, kas izskata antidopinga pārkāpumus saskaņā ar antidopinga konvencijām. Komisijas nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, bet personālsastāvu – Latvijas Olimpiskā komiteja. Likumprojekts paredz, ka komisijā iekļauj vismaz piecas personas, tai skaitā juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu, kuras pārstāv Latvijas Ārstu biedrību, Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Sporta federācijas padomi un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju.  

"Grozījumi Sporta likumā ir saskaņoti ar Pasaules Antidopinga aģentūru un atbilst starptautiskajām antidopinga kontroles prasībām."

Izveidojot jaunu antidopinga institucionālo sistēmu, paredzēts izveidot neatkarīgu Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, kas izskatīs jautājumus par terapeitisko vielu lietošanas izņēmumiem. "Piemēram, ja sportistam medicīniskos nolūkos ir nepieciešams lietot medikamentus, kuru sastāvā ir aizliegtās vielas, tiek izveidota šāda komisija, kas izskata pieteikumu un sniedz atzinumu. Komisijas nolikumu apstiprinās Ministru kabinets, bet personālsastāvu ne mazāk kā trīs ārstniecības personu sastāvā – Latvijas Ārstu biedrība."

Lēmumu pārsūdzības kārtība

Ja šobrīd atbilstoši valsts pārvaldes hierarhijai Antidopinga nodaļas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Veselības ministrijā, likumprojektā paredzēts, ka attiecībā uz lēmumiem antidopinga jomā tiek noteikts cits process, kas pamatā tiek regulēts antidopinga jomu regulējošos starptautiskajos dokumentos. Proti, attiecībā uz Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārā antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumiem netiek piemērotas administratīvās procesuālās normas.

Latvijas Antidopinga biroja lēmumi, kas pieņemti, īstenojot antidopinga konvenciju noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus, būs pārsūdzami Sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem.

Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumus varēs apstrīdēt Latvijas Sporta federāciju padomes Strīdu izskatīšanas (apelācijas) komisijā. Savukārt šīs komisijas lēmumus pārsūdzēt varēs Sporta arbitrāžas tiesā.

Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumus varēs apstrīdēt Latvijas Sporta federācijas padomes Strīdu izskatīšanas (apelācijas) komisijā.

Trīspusēja vienošanās par nacionālajiem antidopinga noteikumiem

Likumprojekts arī paredz, ka Latvijas Antidopinga birojs, Latvijas Olimpiskā komiteja un Latvijas Sporta federācijas padome slēdz trīspusēju vienošanos par nacionālajiem antidopinga noteikumiem, kas ietver dopinga definīciju un noteikumus par antidopinga pārkāpumiem, dopinga pierādīšanu, rezultātu anulēšanu un sankcijām, pārsūdzības kārtību, lēmumu atzīšanu u. c. jautājumus, aptverot Pasaules Antidopinga kodeksā iekļautās prasības. 

Kā Saeimas deputātiem skaidroja Veselības ministrijas pārstāve, šāda forma izvēlēta kā optimāls variants, ņemot vērā, ka starptautiskie antidopinga noteikumi bieži mainās, bet Latvijas likumdošanas procedūra, lai veiktu izmaiņas Ministru kabineta noteikumos, ir smagnēja. Šāda pieredze ir arī citās valstīs, piemēram, Dānijā un Vācijā.

"Grozījumi Sporta likumā ir saskaņoti ar Pasaules Antidopinga aģentūru un atbilst starptautiskajām antidopinga kontroles prasībām," uzsvēra Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis. Turklāt tie ir steidzami – neatkarīgajai antidopinga institūcijai ir jāsāk strādāt, jau sākot ar 2018. gada 1. jūliju. Tāda ir apņemšanās, ko Latvija uzņēmusies, lai mūsu sportisti varētu netraucēti startēt olimpiskajās spēlēs un citās starptautiskās sacensībās.

Likumprojekts vēl jāskata Saeimā trīs lasījumos.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sports  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti