viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Atbildību pret trešajām personām grib noteikt būvdarbu pasūtītājam


Inese Helmane,
LV portāls

12.02.2018

ĪSUMĀ

  • Būvniecības procesa laikā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs atbild par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem.
  • Spēkā esošais būvniecības regulējums attiecībā uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) un trešo personu interešu aizsardzību nav efektīvs.
  • Ilgtermiņā šīs likuma izmaiņas padarītu atbildīgākus arī ēku īpašniekus.
  • Izmaiņas ir lobējuši lielie būvnieki, vienpusēji mainot atbildību būvniecībā, kas ir kā "suņa nagla, ko neviens negrib uzņemties".
  • NNĪAA nepiekrīt, ka kopā ar vienoto "lietussarga" polisi varētu ieviest arī pasūtītāja atbildību par jebkādu kaitējumu, kas radies saistībā ar būvniecības procesu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Sabiedriskajai apspriešanai nodotie Ekonomikas ministrijas izstrādātie apjomīgie priekšlikumi grozījumiem Būvniecības likumā nozarē izraisījuši plašu rezonansi. Daudzo iebilžu dēļ likumprojekta izskatīšana valsts sekretāru sanāksmē no februāra sākuma pārcelta uz 1. martu. Visvairāk kritikas saņēmis priekšlikums, kurā noteikts, ka būvniecības procesa laikā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs atbild par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Iespējams, kā kompromisa risinājums varētu tikt ieviesta vienota apdrošināšanas polise visā būvniecības procesā.

Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi Būvniecības likumā ir sagatavoti, lai:

  • skaidri nošķirtu katra būvniecības procesa dalībnieka atbildību;
  • konkretizētu būvvaldes un Būvniecības valsts kontroles biroja kompetenci;
  • novērstu būvspeciālistu trūkumu;
  • uzlabotu būvniecības procesa regulējumu, tostarp novēršot konstatētās neskaidrības Būvniecības likuma piemērošanā.

Izvērstāk ar ierosinātajiem grozījumiem var iepazīties šeit.

Jauns regulējums atbildībai

Ar likumprojektu ir paredzēts izteikt Būvniecības likuma 19. pantu, kas nosaka atbildību būvniecībā, jaunā redakcijā, kā arī papildināt šo likumu ar 19.1, 19.2 un 19.3 pantu.

Vispretrunīgāk nozarē tiek vērtēts 19.1 pants, kas nosaka būvniecības ierosinātāja, zemes īpašnieka un būves īpašnieka atbildību un paredz, ka  "būvniecības procesa laikā līdz būves pieņemšanai ekspluatācijā būvniecības ierosinātājs atbild par trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem. Būvniecības ierosinātājs ir tiesīgs vērsties regresa kārtībā pret to būvniecības procesa dalībnieku, kuru darbības vai bezdarbības rezultātā trešajām personām ir nodarīti zaudējumi".

Atbildība – suņa nagla

Advokātu biroja "Sorainen" zvērināta advokāte Lelde Laviņa uzskata, ka šīs izmaiņas ir lobējuši lielie būvnieki, vienpusēji mainot atbildību būvniecībā, kas ir kā "suņa nagla, ko neviens negrib uzņemties".

"Pasūtītājs likumprojekta izpratnē var būt jebkurš, nešķirojot, vai tas ir nekustamā īpašuma projekta attīstītājs, valsts vai pašvaldība. Ja kāds plāno būvēt sev privātmāju, tad ziniet: nevis arhitekts vai būvnieks būs atbildīgs, ja būvniecības procesā kaut kas notiks – mājas siena uzkritīs kaimiņa īpašumam vai celtnis uzkritīs uz svešas automašīnas, bet gan jūs kā pasūtītājs," analizē advokāte.

"Trešā persona patlaban ir pilnīgi neaizsargāta."

L. Laviņa secinājusi, ka jaunie priekšlikumi nav vērtēti Civillikuma kontekstā, nav skarti apdrošināšanas jautājumi.

Viņa norāda, ka Civillikuma ("CL") 2347. panta otrās daļas pirmais teikums jau nosaka, ka "[..] tam, kura darbība saistīta ar paaugstinātu bīstamību apkārtējiem (transports, uzņēmums, būvniecība, bīstamas vielas u. tml.), ir jāatlīdzina zaudējumi, ko nodarījis paaugstinātas bīstamības avots, ja viņš nepierāda, ka zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ, ar paša cietušā nodomu vai viņa rupjas neuzmanības dēļ".

Citētā norma neparedz trešās personas, kas cietusi zaudējumus, pienākumu noskaidrot, kura persona ir vainojuma pie zaudējumu rašanās. Tai jāvēršas pie personas, kas nodarbojas ar būvniecību, savukārt zaudējumu sedzējs regresa kārtībā var atgūt līdzekļus no vainīgā būvniecības darbu veicēja.

Nav efektīva aizsardzības mehānisma

Savukārt Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktore Olga Geitus-Eitvina ir pretējās domās. Viņasprāt, spēkā esošais būvniecības regulējums attiecībā uz būvniecības ierosinātāja (pasūtītāja) un trešo personu interešu aizsardzību nav efektīvs, "trešā persona patlaban ir pilnīgi neaizsargāta".

Vaicājot, vai par izmaiņu pamatu kalpojis pērnā gada nogalē medijos plaši aprakstītais gadījums, kad Rīgas pilsētas būvvalde atzina, ka, Gaiļezera piekrastē būvējot daudzstāvu dzīvojamos namus, SIA "Merks" nebija ievērojusi būvniecības noteikumu prasības un, dzenot zemē pāļus šo jaunbūvju pamatiem, stipri cieta blakus esošā ģimenes privātmāja, O.Geitus-Eitvina atzina, ka šī problēma identificēta jau sen. "Tagad trešajai personai, kas cietusi zaudējumus, pašai ir jāvāc pierādījumi par konkrētās personas vainu un jāskaidro, kura tā ir – projektētājs, būvnieks, ģeodēzists vai kas cits. Grozījumi paredz, ka trešajai personai zaudējumu gadījumā ir jāvēršas pret būvniecības ierosinātāju – nav nepieciešams pierādīt, tieši kura būvniecības procesa dalībnieka vainas dēļ ir iestājušies zaudējumi, bet tikai to, ka zaudējumi ir saistīti ar konkrēto objektu. Savukārt būvniecības ierosinātājam ir daudz plašākas iespējas aizsargāt savas intereses līgumtiesisko attiecību ietvaros ar viņa paša nolīgtiem būvniecības procesa dalībniekiem."

Padarītu atbildīgākus arī ēku īpašniekus

Biedrības "Latvijas Būvuzņēmēju partnerība", kurā apvienojušās daudzas lielas Latvijas būvniecības kompānijas, vadītāja Baiba Fromane piekrīt ministrijas viedoklim, ka ar grozījumiem jārada efektīvs tiesiskās aizsardzības mehānisms attiecībā uz trešajām personām, "kuras šobrīd problēmu gadījumā bieži nesekmīgi cenšas atgūt zaudējumus, kas radušies būvniecības procesā, cenšas iegūt pierādījumus, atrast vainīgos un pierādīt to vainu. Līdz ar to piedāvātie grozījumi ne tikai ieviesīs efektīvu aizsardzības mehānismu trešajām personām, bet arī uzlabos būvniecības procesu un veicinās nozares attīstību".

Viņa uzskata, ka ilgtermiņā šīs likuma izmaiņas padarītu atbildīgākus arī ēku īpašniekus, jo pakalpojumu sniedzēju izvēlē galvenais kritērijs būs nevis zemākā cena, bet gan kvalitāte.

Apdrošināšanas aspekts

Lai risinātu situāciju par zaudējumu atlīdzināšanu trešajām personām, Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar kompromisu, proti, ieviest vienotu apdrošināšanas polisi visā būvniecības procesā.

Nacionālās nekustamo īpašumu attīstītāju alianses (NNĪAA) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags skaidro, ka "šobrīd būvniecības procesa dalībniekiem obligāti jāiegādājas individuālas civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises, kā rezultātā cietušie spiesti iesaistīties sarežģītā un ilgstošā tiesvedībā, lai meklētu un noskaidrotu vainīgos. Tādēļ NNĪAA pozitīvi vērtē ministrijas iniciatīvu būvniecības procesā ieviest vienotu "lietussarga" polisi – neatkarīgi no atsevišķa būvniecības procesa dalībnieka vainas. Tādā veidā cietušie ātri saņemtu kompensāciju, jo būtu jāpierāda tikai fakts, ka kaitējums radies cēloņsakarībā ar būvniecības procesu. Savukārt apdrošinātājs ar regresa prasību varētu vērsties pret vainīgo. Tas, protams, neizslēgtu cietušā iespēju vērsties pret vainīgo, ja apdrošināšanas segums nebūtu pietiekams".

"Nevis arhitekts vai būvnieks būs atbildīgs, ja būvniecības procesā kaut kas notiks – mājas siena uzkritīs kaimiņa īpašumam vai celtnis uzkritīs uz svešas automašīnas, bet gan jūs kā pasūtītājs."

Taču NNĪAA nepiekrīt, ka kopā ar vienoto "lietussarga" polisi varētu ieviest arī pasūtītāja atbildību par jebkādu kaitējumu, kas radies saistībā ar būvniecības procesu, neatkarīgi no pasūtītāja vainas. NNĪAA uzskata, ka pasūtītāja "bez vainas" atbildības ieviešana neatbilst Latvijas civiltiesību sistēmai un šādas kardinālas izmaiņas nevar veikt sasteigti. Ieviešot šādu regulējumu, cietušajiem nebūs tiešu prasījuma tiesību pret vainīgo. Savukārt, kamēr risināsies tiesvedība starp pasūtītāju un cietušo, pastāvēs ievērojams vainīgo personu mantas nobēdzināšanas risks.

Vēl vērtēs

Vēl nezinot detalizētu ministrijas piedāvājumu par vienoto "lietussarga" polisi, modeli visai būvniecības procesa civiltiesiskajai apdrošināšanai, ir grūti iztēloties tā veiksmīgu darbību praksē, saka B. Fromane. Taču, viņasprāt, ir skaidrs, ka pašreizējā sistēma ir neefektīva un būs nepieciešams rast veiksmīgu risinājumu attiecībā uz trešo personu tiesisko aizsardzību, tostarp likumā definējot būvniecības civiltiesiskās apdrošināšanas polišu minimālā seguma prasības – līdzīgi kā OCTA gadījumā.

Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins atzīst, ka šobrīd vēl nevar ideju par vienu polisi komentēt, jāsaprot ministrijas redzējums, jāredz konkrētais priekšlikums.

Konkrēto priekšlikumu Ekonomikas ministrija paredzējusi prezentēt darba grupā februāra vidū.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'apdrošināšana  'būvnormatīvi  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti