viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

No 1. marta Latvijā darbosies deviņas pirmās instances tiesas  3


Guntis Ščerbinskis, LV portāls; Aiga Dambe, LV portāls
17.01.2018

ĪSUMĀ

  • Vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesu apvienošana ir viena no vērienīgākajām reformām Latvijas tiesu vēsturē.
  • Pēc apvienošanas tiesu darbība turpināsies visās līdzšinējās rajona (pilsētas) tiesu atrašanās vietās.
  • Vislielākā būs jaunizveidotā Zemgales rajona tiesa, kuras sastāvā būs 50 tiesneši.
  • Latgalē pēc reformas darbosies divas pirmās instances tiesas, pārējos reģionos būs pa vienai.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +18
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +18 -0

Noslēdzoties tiesu teritoriālajai reformai, apvienojot nelielās rajonu (pilsētas) tiesas, no šā gada 1. marta Latvijā darbosies deviņas pirmās instances tiesas un septiņas zemesgrāmatu nodaļas. Vietās, kur līdz šim bijušas tiesas, tās turpinās darbību arī pēc reformas, tikai plašākas tiesas sastāvā.

Mazo tiesu apvienošana

Nevienmērīga tiesu noslodze un atšķirīgs tiesvedības ilgums viena veida lietās, mazā tiesnešu skaita dēļ apgrūtinātā tiesnešu specializācija un lietu sadales nejaušības nodrošināšana – tas bija problēmu loks, kā risināšanai tika izlemts apvienot nelielās tiesas.

Tiesu teritoriālā reforma tika realizēta pakāpeniski vairāk nekā trīs gadu laikā. Kopš 2015. gada Rīgas rajona tiesai pievienota Siguldas rajona tiesa un Jūrmalas pilsētas tiesa, bet Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pievienota Rīgas Centra rajona tiesa. Gadu vēlāk reforma tika ieviesta Latgales tiesu apgabalā, Rēzeknes tiesai pievienojot Balvu un Ludzas rajona tiesas, bet Daugavpils tiesai – Preiļu un Krāslavas rajona tiesas.

Pērn Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesai (līdz tam Kurzemes rajona tiesa) tika pievienota Zemgales priekšpilsētas tiesa, bet kopš 2018. gada 15. janvāra Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai pievienota Ziemeļu rajona tiesa.

Turpmākā reformas gaita vispirms skars Kurzemi, kur no šā gada 1. februāra Kurzemes rajona tiesai (līdzšinējā Liepājas tiesa) tiks pievienotas Talsu, Kuldīgas un Saldus rajona tiesas, kā arī Ventspils tiesa. No šā gada 15. februāra Vidzemes rajona tiesai (līdzšinējā Valmieras rajona tiesa) tiks pievienotas Alūksnes, Gulbenes, Madonas, Cēsu, Limbažu un Valkas rajona tiesas. Savukārt reformas noslēgumā – 2018. gada 1. martā – Zemgales rajona tiesai (līdzšinējā Jelgavas tiesa) tiks pievienotas Tukuma, Dobeles, Bauskas, Aizkraukles, Jēkabpils un Ogres rajona tiesas.

Tiesā – vidēji 31 tiesnesis

Pēc tiesu apvienošanas Latvijā darbosies deviņas vispārējās jurisdikcijas pirmās instances tiesas. Vislielākā būs Zemgales rajona tiesa ar 50 tiesnešiem un 13 zemesgrāmatu nodaļas tiesnešiem, bet vismazākajā – Rēzeknes tiesā – pēc apvienošanas darbojas 15 tiesneši un 4 zemesgrāmatu nodaļas tiesneši. Jaunizveidotajās tiesās vidēji katrā būs 31 tiesnesis, kamēr līdz šim pastāvēja vairākas mazās tiesas ar 3–4 tiesnešiem.

"No 1. marta Latvijā vairs nevarēs runāt par mazajām tiesām, jo pastāvēs tikai lielas tiesas," teic Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretāra vietniece tiesu jautājumos Irēna Kucina, uzsverot, ka tas ļaus celt tiesu darba efektivitāti. Reformas ieguvumi TM ieskatā ir:

  • vienota lietu sadales sistēma, nodrošinot pilnvērtīgu nejaušības principu;
  • augstāka tiesas spriešanas kvalitāte, veicinot vienotu tiesu praksi;
  • tiesnešu slodžu izlīdzināšana;
  • tiesnešu un lietu rotācija tiesas ietvaros, kā arī plašākas tiesnešu specializācijas iespējas;
  • tiesu resursu efektīvāka izmantošana un rasts finansiāls ietaupījums.

Turpinās darbību līdzšinējās atrašanās vietās

Pirmās instances tiesu reforma notiek organizatoriskā līmenī, un apvienotās tiesas turpinās darbību līdzšinējās tiesu atrašanās vietās. Piemēram, Kurzemes rajona tiesa darbosies ne tikai Liepājā, bet arī Talsos, Kuldīgā, Saldū un Ventspilī, iedzīvotāji dokumentus varēs iesniegt jebkurā no tām. Taču nevar izslēgt situāciju, ka lietu sadales rezultātā kādam talsiniekam būs jāmēro ceļš uz tiesas sēdi, piemēram, Ventspilī vai Kuldīgā.

Kā akcentē tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, plānojot lietu sadali apvienotajās tiesās, tiks ņemts vērā arī teritoriālais aspekts – lai tiesa notiktu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Tas nozīmē, ka arī, piemēram, tiesnesis var doties uz izbraukuma tiesas sēdi.

"Vienmēr pastāv iespēja, ka tiesnesis, redzot tādu nepieciešamību, brauc lietu izskatīt tuvāk iedzīvotājiem. Nevis cilvēks brauc “pie lietas”."

Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņēviča, kuras vadītā tiesa jau reformēta un darbojas plašā teritorijā, apliecina, ka praksē bijuši gadījumi, kad, piemēram, Jūrmalas lietas tiek nodotas Siguldai. Taču tas neesot radījis kādas neatrisināmas problēmas. Savukārt Rīgas apgabaltiesas vadītāja Daiga Vilsone uzsver, ka lietu sadalē jāievēro saprātīgs līdzsvars un jāņem vērā ne tikai teritoriālais aspekts, bet arī nejaušības princips, tiesnešu noslodze un citi apstākļi. Bet nepieciešamību mērot tālāku ceļu uz tiesu nereti aizstāj tehnoloģijas, kas lietas dalībniekiem ļauj tiesas procesā piedalīties attālināti ar videokonferences starpniecību. Statistika rāda, ka šādu tehnisko iespēju izmantošana tiesās aizvien pieaug.

Jāpiebilst, ka reforma neskars jau iztiesāšanā nonākušās lietas – uzsākto lietu izskatīšanu turpinās tie paši tiesneši.

Jābrauc pie iedzīvotajiem, nevis "pie lietas"

Vērtējot 2016. gadā notikušo pirmās instances tiesu apvienošanu reģionā, Latgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Andris Strauts LV portālam atzīst, ka ieguvumi no reformas ir vērā ņemami: lietu sadales nejaušības princips, noslodzes izlīdzināšana, specializācija – tas viss ir sasniegts. A. Strauts: "Ja uz tiesu teritoriālo reformu lūkojos no pilsoņa pozīcijām, domāju, ka ar lietu izskatīšanas nozīmēšanas termiņiem viss ir kārtībā. Protams, var rasties kādi sarežģījumi ar cilvēka nokļūšanu tiesā, jo pie mums transporta infrastruktūra ir tāda, kāda ir. Tomēr šī situācija ir risināma. Piemēram, tiesnesis var rīkot izbraukuma tiesas sēdi." Jāpiebilst, ka Latgale ir vienīgais reģions, kur pēc reformas darbosies divas pirmās instances tiesas, pārējos būs pa vienai, bet Rīgā darbosies četras tiesas.

Kurzemes apgabaltiesas priekšsēdētaja Silva Reinholde LV portālam prognozē, ka reforma sasniegs vairākus jau pieminētos mērķus. "Bet šī reorganizācija tomēr neatrisinās jautājumu par slodžu vienādošanu, jo būtiskākās slodzes atšķirības bija nevis reģiona ietvaros, bet gan starp reģioniem un Rīgu. Un tas, ka mēs reģionā izveidojam vienu tiesu, nekādā veidā nesamazina slodzi Rīgas tiesā," spriež S. Reinholde.

Viņasprāt, problēmām ar tiesu pieejamību pēc reformas nevajadzētu būt, jo tiesu ēkas tiek saglabātas visās pilsētās, kur tās atradās līdz šim. Tātad iedzīvotājiem būs iespēja dokumentus iesniegt vai saņemt sev tuvākajā tiesas ēkā. S. Reinholde: "Ja runājam par lietas iztiesāšanu, tas būs atkarīgs no tā, kādu lietu sadales kārtību noteiks jaunizveidotās Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētājs: vai lietas tiks skatītas tuvāk dzīvesvietai, vai arī tiks dalītas pilnībā pēc nejaušības principa – kurā pilsētā iekritīs, tajā būs jāskata. Taču vienmēr pastāv iespēja, ka tiesnesis, redzot tādu nepieciešamību, brauc lietu izskatīt tuvāk iedzīvotājiem. Nevis cilvēks brauc "pie lietas"."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tiesneši  'zemesgrāmata  

  Ieteikt:  +18
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti