viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu” – 20 gadu  1


LV portāls
01.01.2018

ĪSUMĀ

  • Valsts sociālās apdrošināšanas sistēma nozīmē apdrošināt risku zaudēt darba ienākumus – sasniedzot pensijas vecumu, zaudējot darbu, iegūstot invaliditāti, zaudējot apgādnieku, saslimstot, dodoties pirmsdzemdību, pēcdzemdību vai bērna kopšanas atvaļinājumā, kā arī ciešot nelaimes gaidījumā darbā vai saslimstot ar arodslimību.
  • Tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumus (pensijas, pabalstus un atlīdzības) sociāli apdrošinātajai personai rada sociālās apdrošināšanas iemaksu veikšana no saviem ienākumiem.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Pirms 20 gadiem, 1998. gada 1. janvārī, stājās spēkā likums “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, ar kuru nostiprināti pamati sociālās apdrošināšanas sistēmas reformai. Likums ir daudzkārt grozīts, papildināts, precizēts, atsevišķas normas arī apstrīdētas Satversmes tiesā.

Latvijā jau kopš 1996. gada ir veikta nozīmīga sociālās apdrošināšanas sistēmas reforma, t.i., ir ieviesta jauna, uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīta sistēma, kas darbojas pēc solidaritātes principa un garantē aizsardzību visu tradicionālo sociālo risku gadījumā, pēckrīzes diskusijā "Sociālās apdrošināšanas sistēmas īstermiņa un ilgtermiņa problēmas un risinājumi" 2010. gada 10. maijā atgādināja Labklājības ministrija.

Tātad likumā ietvertajam regulējumam ir jāveido drošības spilvens tuvākai un tālākai nākotnei – gan periodam, kad cilvēks vairs negūst ienākumus slimības, bezdarba, invaliditātes dēļ, gan pienākot vecumdienām. Taču joprojām ne visiem tāda drošība ir. Biznesa veicināšanas vārdā ir pieņemtas arī normas, kas atslogo uzņēmējus no atbildības par savu darbinieku sociālo drošību.

Kopš 1998. gada likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas veidus ir papildinājuši divi –vecāku apdrošināšana un veselības apdrošināšana. Tādējādi apdrošināšana ietver šādus veidus:

  1. valsts pensiju apdrošināšana;
  2. sociālā apdrošināšana bezdarba gadījumam;
  3. sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
  4. invaliditātes apdrošināšana;
  5. maternitātes un slimības apdrošināšana;
  6. vecāku apdrošināšana (no 2008. gada);
  7. veselības apdrošināšana (no 2018. gada).

Darba ņēmējs un pašnodarbinātais

Likums nosaka divas obligāti apdrošināmās nodarbināto grupas – darba ņēmēji, kuri kļūst par sociāli apdrošināmiem, kolīdz nodibinātas darba tiesiskās attiecības (darba devēja pienākums ir aprēķināt un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no darba ņēmēja darba samaksas un no saviem līdzekļiem), un pašnodarbinātie, kuriem pašiem ir jāveic iemaksas.

Laika gaitā ir paplašinājušies gan likumā iekļauto darba ņēmēju, gan pašnodarbināto saraksti, tajos bijušas korekcijas. Piemēram, ar 1999. gada 25. novembra grozījumiem no pašnodarbinātajiem svītroti kulta kalpotāji.

Kā pašnodarbinātie iemaksas savai sociālajai drošībai var veikt:

  • saimnieciskās darbības veicēji;
  • autoratlīdzības saņēmēji;
  • notāri;
  • zvērināti advokāti;
  • zvērināti revidenti;
  • zvērināti tiesu izpildītāji;
  • prakses ārsti;
  • prakses farmaceiti;
  • prakses veterinārārsti;
  • prakses optometristi;
  • individuālie komersanti.

Sociālajai apdrošināšanai virknē gadījumu var pievienoties brīvprātīgi.

Daudzos gadījumos cilvēkus apdrošina valsts (personas, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis pusotra gada vecumu un saņem bērna kopšanas pabalstu, vecāku pabalsta saņēmējus u. c.)

Ko tas nozīmē – veikt iemaksas?

Sociālās apdrošināšanas līdzekļus galvenokārt veido obligātās apdrošināšanas iemaksas, kas ir ar likumu noteikts obligāts maksājums speciālā budžeta kontā, kas dod tiesības personai, kurai (par kuru) ir jāveic iemaksas, saņemt likumā noteiktos sociālās apdrošināšanas pakalpojumus.

No 2018. gada obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 35,09 procenti, no kuriem 24,09 procentus maksā darba devējs un 11 procentus – darba ņēmējs. Obligāto iemaksu objekts darba ņēmējiem, izņemot mikrouzņēmuma darbinieku, ir visi algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, neatskaitot neapliekamo minimumu, nodokļu atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Pašnodarbinātajam likme ir 32,15%. Obligāto iemaksu objekts pašnodarbinātajiem ir brīvi izraudzīti ienākumi, kas nav mazāki par minimālās mēneša darba algas apmēru.

Ir virkne darba ņēmēju, kuriem likums paredz atšķirīgu sociālo iemaksu kārtību, tostarp mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kuriem sociālās iemaksas ietvertas šī nodokļa likmē. Līdz ar to šiem darbiniekiem gan pabalsti ir vairākas reizes mazāki, gan pieticīgāki uzkrājumi pensijai.

Pirms diviem gadiem Saeima pieņēma radikālus grozījumus likumā, nosakot, ka pakāpeniski ieviesīs obligātās iemaksas vismaz no minimālās algas. Taču 2016. gada nogalē lielā steigā šī likuma prasība tika atcelta, tā arī spēkā nestājusies. Un viss palika pa vecam – daudziem sociālās iemaksas ir tik niecīgas, ka ir pilnīgi skaidrs, ka sagaidāmas trūcīgas vecumdienas.

Savukārt nodokļu reformas ietvarā vismaz daļējai pensiju nodrošināšanai tika pieņemti grozījumi par 5% obligātajām iemaksām pašnodarbinātajiem un autoratlīdzības izmaksātājiem, kas ir spēkā no šā gada.

Sociālās apdrošināšanas budžeti

Likums noteic, ka sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas un sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek finansēti no šādiem speciālajiem budžetiem:

  1. valsts pensiju speciālā budžeta;
  2. nodarbinātības speciālā budžeta;
  3. darba negadījumu speciālā budžeta;
  4. invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta.

Apjomīgāko – valsts pensiju speciālo budžetu – veido obligātās un brīvprātīgās iemaksas pensiju apdrošināšanai, izņemot valsts fondēto pensiju shēmā veiktās iemaksas, dividendes no valsts pensiju speciālajam budžetam nodotajām kapitāla daļām un ieņēmumi no to pārdošanas, kā arī citi ieņēmumi.

Par iemaksām pensijām – atbildīgs arī pats

Visi sociālo iemaksu maksājumi (arī darba ņēmēja daļa) veicami ar darba devēja starpniecību. Lai aizsargātu darba ņēmējus, ja darba devējs nav pildījis savu pienākumu un nav veicis sociālās iemaksas, saskaņā ar likumu personas ir sociāli apdrošinātas, sākot ar dienu, kad tās ieguvušas darba ņēmēja statusu, neatkarīgi no tā, vai faktiski ir veiktas sociālās iemaksas, tātad sociālās apdrošināšanas pakalpojumi tiek piešķirti arī tajā gadījumā, ja darba devējs nav nomaksājis sociālās iemaksas. Nodokļu administrācijas pienākums ir piedzīt šo parādu.

Saeima ar grozījumiem likumā noteica, ka no 2011. gada persona pensijai ir apdrošināta tikai tad, ja faktiski ir veiktas obligātās iemaksas. Ja darba devējs nav veicis likumā noteiktās iemaksas, persona, par kuru darba devējam tās bija jāveic un kura ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, šīs iemaksas var samaksāt pati.

Šī norma tika apstrīdēta Satversmes tiesā.

Satversmes tiesa ar 2011. gada decembra spriedumu par atbilstošām atzina likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" apstrīdētās normas, saskaņā ar kurām cilvēkam ir iespēja pašam veikt sociālās iemaksas pensijas apdrošināšanai, ja to kaut kādu iemeslu dēļ nav izdarījis darba devējs. Satversmes tiesa arī norādīja, ka atbildība par ilgtspējīgu pensiju sistēmu ir sadalīta starp valsti, darba devēju un darba ņēmēju.

Vērtējot principus, uz kādiem balstīta Latvijas pensiju sistēma, Satversmes tiesa secināja – tā kā otrais un trešais pensiju līmenis prasa personas līdzdarbību pensijas kapitāla uzkrāšanā, tad atbildība par pienācīgu pensijas apmēru jāuzņemas arī pašai personai. Turklāt pensiju sistēmas sekmīga darbība ilgtermiņā iespējama vienīgi tad, ja tiek ievēroti solidaritātes, taisnīguma un individuālā ieguldījuma principi.

Sociālā drošība – slogs, bet ne jau Latvijā smagākais

Sociālās  apdrošināšanas  iemaksas Eiropas Savienības dalībvalstīs ievērojami atšķiras, pirms vairākiem gadiem konstatēts biedrības "Baltijas Starptautiskais ekonomikas politikas studiju centrs" (BICEPS) pētījumā nodokļu sistēmas pilnveidošanas jomā.

 

Pētījumā izvēlētajās ES salīdzināmajās valstīs 2012. gadā augstākie kopējie ieņēmumi no sociālās apdrošināšanas iemaksām kā daļa no iekšzemes kopprodukta (IKP) bija Francijā 17,1% apmērā, bet zemākie – Īrijā 4,4% apmērā. ES-27 vidējais rādītājs 2012. gadā bija 12,9%, Latvijā – 8,5%, Lietuvā – 11%, Igaunijā – 11,5%.

Sociālo iemaksu likmju salīdzinājums Baltijas valstīs liecina, ka 2012. gadā Lietuvā bija augstākā kopējo sociālo iemaksu likme – 39,8%, Latvijā – 35,09%, Igaunijā – 37,2%. Turklāt Latvijā bija visaugstākās darbinieku maksājamās sociālās apdrošināšanas iemaksas (2013. gadā – 11,0%), Lietuvas darbinieki maksāja 9% no gūtajiem ienākumiem un Igaunijas darbinieki – tikai 2%.

Latvijas jaunās nodokļu reformas dokumentos ir atrodami Finanšu ministrijas minētie 2017. gada dati. Joprojām Latvijā darba ņēmēja sociālo iemaksu likme bija visaugstākā starp Baltijas valstīm, bet darba devēju likme – viszemākā. Latvijā kopējā likme bija 34,09% (darba devēja daļa – 23,59%, darba ņēmēja daļa – 10,50%), Lietuvā – 40,19% (31,19% un 9%), Igaunijā – 37,40% (33,80 un 3,60%).

Jaunā iemaksu likme, kas tagad ietver arī veselības apdrošināšanu, 2018. gadā Latvijā ir 35,09%. Šo papildu vienu procentpunktu veselības aprūpēšanai likums arī uzlicis dalīt uz pusēm.
 


Informāciju par citiem likumiem-jubilāriem skatīt šeit: Likumi-jubilāri.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sociālais nodoklis  

  Ieteikt:  +1
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti