SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. decembrī, 2017
Lasīšanai: 9 minūtes
2
2

Jaunuzņēmumu darbībai vārtus centīsies pavērt plašāk

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

SIA “Dripitio” vadītājs Ernests Štāls: “Valsts atbalstam kvalificējāmies tāpēc, ka komanda ir ar ilggadēju pieredzi specifiskā laukā – tiešsaites lielu datu analīzē.”

FOTO: Evija Trifanova, LETA

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā vārti izrādījušies par šauru – atbalstam tā darbības pirmajā gadā kvalificējies tikai viens uzņēmums – SIA “Dripito”. Tāpēc uz Saeimu ceļos valdībā atbalstītās izmaiņas, kas paplašina loku, ko var uzskatīt par kvalificētu riska investoru un kas uzskatāms par investīciju.

Lai veicinātu jaunuzņēmumu rašanos un to straujāku attīstību, kā arī riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustību, Ekonomikas ministrija (EM), vienojoties ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozari, sagatavojusi grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā. Tie apstiprināti Ministru kabineta 19. decembra sēdē un paplašina valsts atbalsta saņēmēju loku un pielāgo likumu nozares praksei. Plānots, ka likumprojekts Saeimā tiks izskatīts steidzamības kārtā.

"Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi, ir ļoti strauji mainīga, un mums kā politikas veidotājiem arī ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām," pauž Ministru prezidenta biedrs ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. "Kopš politikas veidošanas līmenī strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi. Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus."

Vairākas atbalsta programmas

LV portāls publikācijā Sāk darboties Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums jau rakstīja, ka šogad 1. janvārī spēkā stājās Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, kurš paredz, ka jaunuzņēmumiem pieejamas vairākas atbalsta programmas:

  • fiksēts maksājums – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu mēneša galīgs maksājums, ko darba devējs veic par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
  • atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei – gadījumos, kad darba ņēmējs nepiekrīt, ka par viņu tiek veikts fiksēts maksājums.

Papildus pie noteiktiem nosacījumiem jaunuzņēmumiem nav jāmaksā iedzīvotāju un uzņēmuma ienākuma nodoklis.

Kvalificējies tikai viens – SIA "Dripitio"

Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam 2017. gada 1. janvārī stājoties spēkā, EM gaidīja, ka pirmajā darbības gadā jaunajam atbalstam kvalificēsies līdz 20 uzņēmumu. Taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) izveidotā komisija ir piešķīrusi atbalstu augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, piemērojot uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi, tikai vienam uzņēmumam – SIA "Dripitio". LIAA Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Vineta Vilistere-Lāce arī atklāj – kā riska kapitāla investori apstiprināti tikai divi – "AIF Imprimatur Capital Seed Fund" un "Superhero Venture Fund 2015".

"Sasniegto nevar mērīt tikai kvantitatīvos rādītājos – pati likuma pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību, veidojot tai nepieciešamos izaugsmes stimulus."

Pēc EM datiem, Latvijā darbojas 320 jaunuzņēmumi, kas kopumā piesaistījuši investīcijas aptuveni 210 miljonu eiro apjomā. Svarīgākās nozares, kuras pārstāv jaunuzņēmumi Latvijā, ir finanšu tehnoloģijas, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, robotika, analītika.

Jaunuzņēmumu ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji, šogad vien ir izveidojušies vairāk nekā 50 jaunuzņēmumi, kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā, akcentē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas pārstāve  Elita Rubesa-Voravko.

Ieguldījums konvertējamā aizdevuma veidā

Viena no likuma grozījumu izmaiņām paredz: ja līdz šim par atbilstošām tika uzskatītas tikai investīcijas jaunuzņēmuma pamatkapitālā, tad turpmāk atbalstam varēs kvalificēties arī tie jaunuzņēmumi, kas riska kapitāla ieguldījumus saņēmuši kā konvertējamo aizdevumu un akciju emisijas uzcenojumu.

LIAA Tehnoloģiju departamenta direktors Edgars Babris min, ka, konsultējot jaunuzņēmumus un runājot ar ekosistēmas dalībniekiem, visbiežākais iemesls, kāpēc tie nekvalificējas atbalstam, ir tas, ka nav veiktas investīcijas pamatkapitālā, bet ir saņemts konvertējamais  aizdevums. Uzņēmumu darbības sākumposmā šāda veida aizdevums ir dominējošais veids, kā investors investē uzņēmumā, piekrīt riska kapitāla fonda "Change Ventures" vadošais partneris un Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas "Startin.lv" valdes loceklis Andris K. Bērziņš: "Vienīgais iemesls veikt konvertējamo aizdevumu ir tas, ka dokumentu kārtošana darījumam ar kapitāldaļām ir daudz sarežģītāka, tāpēc agrīno pirmssēklas investīciju norma tagad ir naudu ieguldīt šādā formā."

Konvertējamā aizdevumā ir iestrādāta iespēja, sasniedzot noteiktus mērķus vai pēc kāda laikposma to pārvērst kapitāldaļās. Saskaņā ar Latvijas Riska kapitāla asociācijas informāciju vidējā konvertējamā aizdevuma likme ir 6–8% robežās. Savukārt kredīti uzņēmumiem, kuriem nav vēl apgrozījums un laba pagātne un līdz ar to risks ir ļoti liels, ir pieejami ar likmi 18–30%.

Atkārtoti ieguldījumi

Likumprojekts paredz izmaiņas investīcijas saņemšanas periodā. Ja jaunuzņēmuma sākotnējā investīcija ir bijusi vismaz 150 000 eiro, uzņēmums varēs kvalificēties nevis vienam atbalsta periodam, bet uzreiz diviem. Tāpat paredzēts, ka atkārtotu ieguldījumu gadījumā investors varēs būt arī saistīta persona.

Pētot riska kapitāla nozares praksi, ministrija secinājusi, ka investīcijas jaunuzņēmumos bieži pārsniedz likuma noteikto 30 000 eiro slieksni. Savukārt atkārtotu investīciju gadījumā pie salīdzinoši liela investīciju apjoma (robežās no 100 000 līdz 500 000 eiro) investīcijas tiek veiktas ar retāku intervālu nekā reizi gadā, attiecīgi ieguldītais investīciju apjoms ir pietiekams, lai to absorbētu ilgākā laika periodā.

Likumprojekts paredz saglabāt minimālo ieguldījuma slieksni 30 000 eiro apmērā, bet izslēgt maksimālo. Vienlaikus, pētot nozares praksi un veiktos riska kapitāla ieguldījumus, riska kapitāla investoru līdzdalība nereti pārsniedz likumā noteiktos 20%. Līdz ar to likumprojekts paredz paaugstināt slieksni līdz 30%, norādīts likumprojekta anotācijā.

Kas ir riska investors

Likumprojektā noteikti jauni  riska kapitāla investoru kvalifikācijas nosacījumi. Saskaņā ar nozares praksi agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus jaunuzņēmumos veic ne tikai alternatīvo ieguldījumu fondi un to pārvaldnieki, bet arī privātie investori (biznesa eņģeļi) un akselerācijas programmas.

Turpmāk investoru statusam klasificēsies arī Latvijā vai ārvalstīs reģistrētie alternatīvo ieguldījumu fondi, kas pēdējo triju gadu laikā veikuši agrīnās stadijas riska kapitāla ieguldījumu vismaz trijās komercsabiedrībās 30 000 eiro apmērā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

"Vienīgais iemesls veikt konvertējamo aizdevumu ir tas, ka dokumentu kārtošana darījumam ar kapitāldaļām ir daudz sarežģītāka, tāpēc agrīno pirmssēklas investīciju norma tagad ir naudu ieguldīt šādā formā."

Par investoriem varēs būt arī komercsabiedrības, kuras īsteno akselerācijas programmu jaunuzņēmumiem un pēdējo trīs gadu laikā īstenojuši vismaz trīs akselerācijas programmu uzsaukumus un veikuši agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus vismaz desmit komercsabiedrībās 15 000 eiro apjomā katrā, investora līdzdalībai nepārsniedzot 15% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

Par investoru varēs būt arī biznesa eņģelis, kurš darbojas starptautiski atzītā biznesa eņģeļu tīklā, ir kvalificējies kādā no Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valsts atbalsta programmām kā biznesa eņģelis un pēdējo piecu gadu laikā veicis agrīnas stadijas riska kapitāla ieguldījumus vismaz divās komercsabiedrībās vismaz 15 000 eiro apmērā, bet kopumā ne mazāk kā 60 000 eiro, investora līdzdalībai nepārsniedzot 30% no komercsabiedrības pamatkapitāla.

Latvijas Biznesa eņģeļu tīkla valdes loceklis Juris Birznieks izmaiņas uzskata par lielu ieguvumu, lai turpmāk biznesa eņģeļu ieguldījumi sniegtu atbalstu arī šī likuma sapratnē.

Rīks tiešsaistes mārketingam

Vienīgais atbalsta saņēmējs – SIA "Dripitio" – likumā paredzētajiem atvieglojumiem kvalificējies tāpēc, ka komanda ir ar ilggadēju pieredzi specifiskā laukā – tiešsaites lielu datu analīzē, uzsver vadītājs Ernests Štāls. "Dripitio" investors ir Somijas riska kapitāla uzņēmums "Superhero Venture Funds". Darījums notika pērn septembrī, un somiem pieder 16,67% daļu. Riska kapitālisti investēja pamatkapitālā 100 000 eiro.

SIA "Dripitio" risina ļoti specifisku problēmu, kurā globāli ir vairāki lieli spēlētāji. E. Štāls stāsta, ka "kompānija iepriekš pētīja pircēja ceļu – kā potenciālais pircējs uzvedās, cik liela varbūtība, ka kaut kas tiks nopirkts. Tagad to visu skatāmies savā ziņā no otras, pārdevēja, puses. Būvējam rīku, kas palīdz tiešsaistes mārketinga profesionāļiem labāk saprast, kas no viņu aktivitātēm ietekmē pircēju lēmumu".

Pie rīka izstrādes "Dripito" strādā apmēram divus gadus. E. Štāls: "Tikām akseleratora programmā Somijā, sevi parādījām, par mums izrādīja interesi "Superhero Capital" riska kapitāla fonds. Pēc programmas sekoja arī investīciju piedāvājums. Pašlaik mums ir klienti Baltijā, Skandināvijā, un tuvojamies arī peļņas slieksnim."

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI