viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Pieņemts nodokļu reformas budžets


Lidija Dārziņa,
LV portāls

23.11.2017

ĪSUMĀ

  • Nacionālās drošības stiprināšanai salīdzinājumā ar 2017. gadu papildus piešķirti 126,8 miljoni eiro, tādējādi finansējums sasniegs 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
  • Veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai, rindu mazināšanai, nozarē strādājošo speciālistu darba samaksas palielināšanai nākamgad papildus novirzīs vairāk nekā 200 miljonus eiro.
  • Demogrāfijas pasākumiem 2018. gadā papildu piešķīrums būs 28 miljoni eiro. No 2018. gada būs piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta atkarībā no bērnu skaita ģimenē.
  • Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem samazinās pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 5%.
  • Lielākais nodokļu pienesums valsts pamatbudžetam paredzēts no pievienotās vērtības nodokļa – 2,451 miljards eiro un akcīzes nodokļa – 1,025 miljardi eiro.
  • Speciālajā budžetā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumi plānoti 2,527 miljardu eiro apmērā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Saeima divās dienās otrajā, galīgajā, lasījumā pieņēma 2018. gada valsts budžeta likumu, vidēja termiņa budžeta ietvaru rīcībai ar nodokļu maksātāju naudu nākamajos trijos gados. Budžeta paketē bija arī divi jauni likumi un grozījumi 26 likumos. Jaunā budžeta pamati tika ielikti jau šovasar ar nodokļu reformu un tajā iekļauto likumu grozījumiem. Tātad kopumā izmaiņu likumos no nākamā gada būs daudz vairāk nekā budžetu pavadošajā likumu paketē.

2018. gada valsts budžets ir izstrādāts atbilstoši šogad jūlijā Saeimā apstiprinātajai nodokļu politikai, kas paredz darbaspēka nodokļu samazinājumu, jaunu nodokļa režīmu uzņēmumiem, izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, minimālās algas palielinājumu.

Latvijas 2018. gada budžeta ieņēmumi plānoti 8,75 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 8,95 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar 2017. gada prognozētajiem ieņēmumiem, nākamajā gadā budžeta ieņēmumi būs par 725 miljoniem eiro lielāki, palielināsies arī izdevumi – par 624 miljoniem eiro.

Prioritātes un apņemšanos izpilde

Lielākais finansējuma pieaugums paredzēts jomām, kas sabiedrībai pieteiktas kā prioritātes, – veselības aprūpei, demogrāfijai, iekšējai un ārējai drošībai.

Simtiem lappušu apjomīgajā dokumentā – Budžeta likumā ar pielikumiem – galvenie, protams, ir skaitļi. Taču kā īpaši zīmīgi šajā reizē tiek akcentēti divi – tas, ka valsts aizsardzībai ir paredzēti 2 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas, ka veselības nozarei finansējums pārsniegs vienu miljardu eiro. Vienlaikus dots solījums, ka 2020. gadā finansējums veselības aprūpei sasniegs 4% no IKP, kas ir nozares jau ilgstoši uzturēta prasība.

Līdz ar to, lai saprastu, par kādu ikgadējās naudas apjomu ir runa, svarīgs ir vēl viens skaitlis – iekšzemes kopprodukts. Likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" projekta 6. pantā noteikts: šā likuma sagatavošanā izmantota IKP (faktiskajās cenās) prognoze – 28,359 miljardi eiro. Sekojošajos divos gados prognozēts IKP pieaugums, līdz ar to piešķīruma summas turpmāk būs vēl lielākas.

Valsts drošībai un aizsardzībai nākamgad paredzēti papildu 126,8 miljoni eiro, un līdz ar to kopējais finansējums sasniegs divus procentus no IKP, ko paredz Latvijas kā NATO dalībvalsts saistības.

Lai stiprinātu valsts pašaizsardzības spējas, nākamgad būs finansējums Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes, kaujas un reaģēšanas spēju attīstībai, kā arī Jaunsardzes izaugsmei, tiks turpināta personāla apmācība, ekipējuma, tehnikas iegāde, kā arī militāro bāžu infrastruktūras attīstība.

Aizsardzības ministrija budžeta paskaidrojumā norādījusi, ka 2018. gadā galvenie plānotie pasākumi ir:

  • turpināt Ādažu militārās bāzes infrastruktūras attīstītības projektus, lai nodrošinātu NATO kaujas grupas izvietošanai nepieciešamo pastāvīgo infrastruktūru (kazarmas, tehnikas laukumus, administratīvās telpas);
  • veikt priekšdarbus, lai  nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas gatavības, reaģēšanas un kaujas spēju pārbaudi mācībās "Namejs 2018";
  • turpināt nodrošināt uzņemošās valsts atbalstu NATO kaujas grupai, stiprināt savstarpējo savietojamību, piedaloties kopīgās militārajās mācībās un vingrinājumos;
  • stiprināt Zemessardzes kaujas un reaģēšanas spējas, modernizējot ekipējumu un attīstot reģionāla līmeņa poligonus, kā arī palielināt tās kapacitāti, izveidojot jaunu Zemessardzes bataljona līmeņa vienību Bauskā un NBS apakšvienību Latgalē.

Savukārt valsts iekšējai drošībai paredzēts finansējums valsts austrumu robežas – Latvijas–Krievijas, Latvijas–Baltkrievijas robežas – stiprināšanai, pretterorisma un kibernoziegumu apkarošanas spēju paaugstināšanai un bērnu aizsardzībai pret noziedzīgiem nodarījumiem. Iekšlietu ministrijai tam papildus piešķirti 11,4 miljoni eiro.

Veselības nozarei papildus plānoti vairāk nekā 200 miljoni eiro, un veselības aprūpes budžets kopumā pārsniegs vienu miljardu eiro. Finansējuma palielinājums nepieciešams veselības aprūpes sistēmas reformai, sasaistot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ar sociālo iemaksu (1%) veikšanu.

Kārtību, kādā tiks finansēta nozare, noteiks jaunais Veselības aprūpes finansēšanas likums. Šis likumprojekts nav budžeta paketē, bet ir jau pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā. Projektā paredzēts, ka likums stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Demogrāfijas politikā akcentēta dzimstības veicināšana. Demogrāfijas pasākumiem ir paredzēti 28 miljoni eiro.

Nākamgad būs piemaksas pie pašreizējā ģimenes valsts pabalsta – atkarībā no bērnu skaita. Ar grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā noteikts, ka par divu un vairāk bērnu (vecumā no viena gada līdz 20 gadu vecuma sasniegšanai) audzināšanu pabalsta saņēmējam pie ģimenes valsts pabalsta piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā. Tiesības uz šo piemaksu būs par bērniem, par kuriem piešķirts ģimenes valsts pabalsts.

Ģimenes valsts pabalstu maksās arī par bērniem, kuri mācās profesionālās izglītības iestādē un saņem stipendiju, kā arī par 19 gadus veciem jauniešiem, ja viņi turpina iegūt vidējo izglītību.

Lielāku atlīdzību piešķirs par adoptētā bērna aprūpi un audžuģimenes pienākumu pildīšanu, kā arī piešķirs naudu specializēto audžuģimeņu atbalstam un reģionālo atbalsta centru izveidošanai.

Savukārt grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" paredz, ka no nākamā gada personas, kuras saņem atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, apdrošinās no valsts pamatbudžeta pensijai, bezdarbam un invaliditātei.

Lielākie ieņēmumi pamatbudžetam – no PVN un akcīzes

Valsts konsolidēto budžetu veido valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa.

Lielākais nodokļu pienesums valsts pamatbudžetam paredzēts no pievienotās vērtības nodokļa – 2,451 miljards eiro un akcīzes nodokļa – 1,025 miljardi eiro. Valsts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) sagaida 345,76 miljonus eiro.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ieņēmumi plānoti 2,527 miljardu eiro apmērā. Tas ir galvenais speciālā budžeta finansējuma avots, no kura tiek izmaksātas pensijas un pabalsti.

2018. gada valsts budžeta likumā noteikts, ka pašvaldībām prognozētie IIN ieņēmumi ir 1,383 miljardi eiro. Tas ir par 70,851 miljonu eiro vairāk, nekā šim gadam likumā noteikts. IIN sadalījums starp pašvaldību un valsts budžetiem joprojām ir 80:20. Pašvaldībām paredzētas arī mērķdotācijas.

Nodokļu likumos – mazāks PVN Latvijas ogām

Nodokļu likumos īpaši būtisku grozījumu nav, jo izmaiņas jau ir ietvertas šovasar pieņemtajos likumos un grozījumos (tostarp Mikrouzņēmumu nodokļa likumā).

Taču atsevišķos nodokļos izmaiņas ir.

Piemēram, ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā ieviesīs samazināto likmi piecu procentu apmērā svaigu ogu, augļu un dārzeņu piegādēm. PVN samazinātā likme pagaidām paredzēta uz "pārbaudes periodu" – līdz 2020. gada 31. decembrim.

Jauni likumi: kultūrvēsturei un radošo cilvēku atbalstam

Saeima budžeta paketē pieņēma divus jaunus likumus. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums domāts, lai izveidotu pamatu Latvijas sakrālā mantojuma sakārtošanai. Likums paredz, ka šo objektu izpētes, konservācijas, restaurācijas, remonta un citu atjaunošanas darbu finansēšanai no valsts budžeta izveidos sakrālā mantojuma finansēšanas programmu.

Otra jaunā likuma – Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma – mērķis ir veicināt profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu, nosakot radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus. Paredzēts atbalsts naudā radošai personai, kura negūst ieņēmumus, piemēram, slimības laikā.

Citi grozījumi budžeta paketes likumos

Budžetu pavadošajā likumu paketē ir pieņemti grozījumi kopumā 26 likumos, kas no nākamā gada skars lielāku vai mazāku sabiedrības daļu. Tostarp Tūrisma likumā noteikts, ka tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzes uzraudzību no Ekonomikas ministrijas pārņems Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Imigrācijas likumā paredzēts noteikt vienreizēju maksājumu 5000 eiro apmērā par termiņuzturēšanās atļaujas atjaunošanu ārzemniekiem, kuriem beidzies tās termiņš.

Likumā "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" paplašināta valsts atbalsta programma mājokļa iegādei. Pieteikties galvojumam varēs arī jaunie speciālisti ar profesionālo vai augstāko izglītību vecumā līdz 35 gadiem.

Ilgas debates Saeimā bija par grozījumiem Izglītības likumā, kurā valdībai paredzēta iespēju noteikt minimālo skolēnu skaitu vidusskolas klasēs. No 2018. gada 1. janvāra nevarēs dibināt jaunas internātskolas. Jau nodibinātās internātskolas drīkstēs turpināt savu darbību līdz 2019. gada 31. jūlijam.

Papildu līdzekļus nākamgad plānots piešķirt ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu stiprināšanai, vienlaikus likumos noteikti pasākumi ēnu ekonomikas ierobežošanai, noziedzīgi iegūtas naudas legalizācijas nepieļaušanai.

Likuma "Par valsts budžetu 2018. gadam" 8. pants nosaka maksimālo valsts parādu 2018.  gada beigās nominālvērtībā 10,25 miljardi eiro. Tas ir par 300 miljoniem eiro vairāk, nekā pieļauts šim gadam un ir ierakstīts 2017. gada budžeta likumā.

Par nākamā gada valsts budžetu nobalsoja 59 deputāti, pret bija 37 deputāti.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +4
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti