viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Līdzsvars starp konkurenci un nozaru attīstību – kā atrast pareizo formulu


Inese Helmane,
LV portāls

23.11.2017

ĪSUMĀ

  • Absolūts līderis ir satiksmes un telekomunikāciju nozare – konkurence tajā tiek veicināta visvairāk. Savukārt vismazāk uzmanības konkurencei pievērš pašvaldību un reģionu attīstībā.
  • Enerģijas tirgū notiek milzīgas izmaiņas. Ja pirms 10 gadiem Latvijā debatēja par lokālu, pašpietiekamu un drošu tirgu, tad tagad virzāmies uz vienotu Eiropas Savienības enerģētikas tirgu.
  • Neesam tik tālu tikuši, lai Latvijas būvniecības tirgus būtu pilnībā atvērts.
  • Atsevišķi grozījumi likumos ļauj aktīvāk uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu.
  • Lauksaimniecībā jebkāda veida protekcionisms no valsts puses Eiropas iekšējā tirgū ir ārkārtīgi regulēts.
  • No vienas puses, valstij iedzīvotājiem ir jāgarantē veselības aprūpe, bet, no otras, – pēc iespējas kvalitatīvāka un pieejamāka veselības aprūpe, bet visam jānotiek fiskālo un cilvēkresursu ietvaros.
  • Pozitīvs piemērs konkurencei – nesenais valdības lēmums neapvienot telekomunikāciju uzņēmumus "Latvijas Mobilais telefons" un "Lattelecom".
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Šogad aprit 25 gadi, kopš Latvijā tiek piemērotas konkurences tiesības. Lai izvērtētu konkurences nozīmi sabiedrībai nozīmīgākajās nozarēs, Konkurences padome rīkoja jubilejas konferenci “Godīgas konkurences ceļš: vakar, šodien, rīt”, kurā diskutēja par līdzsvaru starp konkurenci un nozaru attīstību – kā atrast pareizo formulu.

Konferences paneļdiskusijā, kuru vadīja Eiropas Parlamenta deputāts Dr. oec. Roberts Zīle, klātesošie bija aicināti arī atbildēt uz jautājumu: kurā tautsaimniecības nozarē – veselības aprūpe, satiksme un telekomunikācijas, lauksaimniecība, pašvaldība un reģionu attīstība – visvairāk tiek veicināta konkurence? Absolūts līderis bija satiksmes un telekomunikāciju nozare – konkurence tajā tiek veicināta visvairāk. Savukārt vismazāk konkurencei uzmanību pievērš pašvaldību un reģionu attīstībā.

Patērētāji ir konservatīvi

Ministru prezidenta biedrs un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens atzīmēja, ka enerģijas tirgū notiek milzīgas izmaiņas. Ja pirms 10 gadiem debatēja par lokālu, pašpietiekamu un drošu tirgu, tad tagad virzāmies uz vienotu Eiropas Savienības (ES) enerģētikas tirgu, kas konkurenci liek uzlūkot gluži jaunās dimensijās.

Latvija ir elektroenerģijas biržas "Nord Pool Spot" tirgus dalībniece, un līdz ar to enerģijas cenas izlīdzinās visā Skandināvijā un Baltijā. "Varam redzēt būtiskus uzlabojumus šajā jomā, reģiona sadarbība un konkurence dod rezultātus," sprieda A. Ašeradens.

Viņaprāt, nedaudz pārsteidzoša Latvijas tirgum, kas gan nav atšķirīgi no citām valstīm, ir ārkārtīgi lēnā enerģijas tirgus dalībnieku iesaiste, pārslēgšanās uz konkurentu piedāvājumiem  – patērētāji ir konservatīvi, negrib mainīt piegādātāju. "Šogad elektroenerģijas tirgū sāka darboties viens no telekomunikāciju operatoriem, kuram iet ļoti grūti. Tas liek domāt, ka cilvēki īpaši nepievērš uzmanību, ko nozīmē elektrības rēķins un potenciālā 10% ekonomija."

"Cilvēki īpaši nepievērš uzmanību, ko nozīmē elektrības rēķins un potenciālā 10% ekonomija."

Diskusijās Eiropas enerģētikas ministri ir vienojušies, ka situācija dinamiski mainīsies, kad uz māju pārcelsies degvielas rēķins. "Kad cilvēki sāks uzlādēt savu automašīnu baterijas, interese par konkurētspējīgiem piedāvājumiem strauji pieaugs. Tādēļ ļoti svarīgi valdībai ir gādāt par infrastruktūru, lai tā būtu gatava," teica ekonomikas ministrs.

Nopietnas izmaiņas notiek arī dabasgāzes tirgū. Ja pirms gada bija tikai viens tirgus dalībnieks, viens operators, tad šoziem Inčukalna gāzes pazemes krātuvē savu gāzi ir iesūknējuši jau 13 operatori. "Skatīsimies, kā veidosies cena galalietotājiem un kā tirgus attīstīsies, bet, galvenais, konkurence  ir nostrādājusi," vērtēja A. Ašeradens.

Karteļi būvniecībā

R. Zīle diskusijā pieminēja karteļus valsts pasūtījumos būvniecībā. Pēdējos piecos gados Latvijā ir ierosinātas 20 lietas par karteļiem, kuros iesaistīti 90 dalībnieki un kas aptver 134 miljonus eiro vērtu tirgus segmentu, medijiem iepriekš ir teikusi KP vadītāja Skaidrīte Ābrama.

A. Ašeradens atzina: "Neesam tik tālu tikuši, lai Latvijas būvniecības tirgus būtu pilnībā atvērts, sertifikācijas mehānisms un citas lietas ir radījušas lielas ieejas barjeras konkurencei. Tirgus noslēgtība ir veicinājusi situāciju, ka tirgus dalībnieku skaits nav pārāk liels, viņi viens otru labi pazīst un var aprunāties par daudzām lietām. Bet šeit būtu darbs Ābramas kundzei."

Vai KP vadītājai pietiek likuma spēka, lai apkarotu karteļus? Ministrs uzskata, ka jā, un skaidroja, ka neiestājas "par skrūvju piegriešanu vai smagākiem sodiem, jāceļ atbildīgo iestāžu kapacitāte identificēt pārkāpumus".

Atbildot uz R. Zīles jautājumu par to, ka Igaunijā ir kriminālatbildība par darbību karteļos, bet Latvijā – nav, S. Ābrama skaidroja, ka visas administratīvās iespējas nav izsmeltas. Taču šobrīd atklāt karteli gan kļūstot arvien grūtāk. "Esam gatavi izmantot jaunas metodes, piesaistīt jaunus profesionāļus, ja būs attiecīgs finansējums. Gribam arī ieviest amatpersonu atbildību – tas, kura uzņēmums ir iesaistījies kartelī, uz kādu laiku nevarēs pretendēt uz cita uzņēmuma vadību."

Jāpiebilst, ka Ministru prezidents Māris Kučinskis, uzrunājot konferences dalībniekus, norādīja, ka KP ir iestāde, uz kuru tiek liktas lielas cerības, un vienlaikus pauda gandarījumu, ka, virzot apstiprināšanai nākamā gada budžetu, ir izdevies atbrīvot KP no sastingušās darba algu sistēmas, kas būtiski bremzējusi padomes iespējas pilnvērtīgi pildīt pienākumus un piesaistīt jaunus, perspektīvus darbiniekus.

Svarīgākais – tiesiskums

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš diskusijā klāstīja, ka ministrijai ir divas funkcijas – uzraudzīt pašvaldību darbību tiesiskumu un regulēt vienu sektoru – vides aizsardzību, tostarp atkritumu apsaimniekošanu. Latvijā ir 119 pašvaldības, tās ir autonomas, katra ar saviem politiskajiem līderiem. "Katras pašvaldības politika var būt atšķirīga – tā var būt labēja, kreisa,  vieni privatizēs, otri – nacionalizēs," skaidroja R. Muciņš. "Ne visu precīzi var regulēt likumā, taču atsevišķi grozījumi likumos ļauj aktīvāk uzraudzīt pašvaldību darbības tiesiskumu."

Kā piemēru viņš minēja 2016. gada sākumā spēkā stājušos normu Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kura paredz pašvaldībām analizēt, kāpēc tām ir vajadzīgas kapitālsabiedrības, ietverot arī ekonomisko izvērtējumu.

"Rīgas satiksme" un mikroautobusi

R. Zīle diskusijā minēja aizliegtas vienošanās pārkāpumu starp pašvaldības uzņēmumu "Rīgas satiksme" (RS) un pilnsabiedrību "Rīgas mikroautobusu satiksme" (RMS).  Jāatgādina, ka šī gada sākumā KP pieņēma lēmumu sodīt RS un RMS par aizliegtu vienošanos: RMS braukšanas maksa nedrīkst būt zemāka par RS tarifu. KP abiem uzņēmumiem kopā piemēroja gandrīz 2,3 miljonu eiro naudas sodu un tiesisko pienākumu pārtraukt aizliegtās darbības un RMS noteikt braukšanas maksu neatkarīgi, balstoties uz pamatotiem aprēķiniem. Patlaban starp KP un RS notiek tiesvedība.

R. Zīle atzīmēja, ka vienošanās tika nostiprināta ar Rīgas domes saistošo lēmumu, vaicājot: "Vai nebija vajadzīga reakcija nopietnākā līmenī?"

R. Muciņš piekrita, ka, iespējams, problēma pastāv, bet "VARAM pozīcija – ir jāgaida tiesas spriedums un tad rīkosimies".

R. Zīle piebilda, ka RS ir iesaistīta lielā Eiropas Investīcijas bankas projektā: "Rīgas dome garantē RS ienākumus nākotnē – RS finansiālo stabilitāti. Nākamos 15 gadus, iespējams, uzņēmumu nemaz nevarēs sodīt, jo starptautiski tas būs iesaistīts lielā finanšu projektā. Vai VARAM neredz problēmu ilgtermiņā?"

"Tas ir vietējo politiķu lēmums, kādā veidā veidot sociālo politiku," atbildēja R. Muciņš.

Jāatgādina, ka RS noslēgusi līgumus par finansējuma saņemšanu no Eiropas Investīciju bankas 75 miljonu eiro apmērā un Ziemeļu Investīciju bankas 60 miljonu eiro apmērā, lai aizstātu finansējumu 2016. gadā noslēgtajam iepirkuma līgumam par 20 jauniem zemās grīdas tramvajiem. Finansējums paredzēts arī ar ūdeņradi darbināmu transportlīdzekļu iegādei, kā arī investīcijām ūdeņraža ražošanas un uzpildes un zemās grīdas tramvaju satiksmes infrastruktūrā.

Kā izvērtēt – publiskas vai citu nozaru intereses?

KP priekšsēdētājas vietnieks Jānis Račko VARAM pārstāvim vaicāja: "Kā izvērtējat konkurenci, kas ir publiska interese un kas citu nozaru intereses – drošība, veselības aprūpe? VARAM ir vienīgā institūcija, kas var vēsties pret pašvaldībām, bet, kā esam novērojuši praksē, ministrija ir diezgan inerta to efektīvi izmantot, lai novērstu  konkurences ierobežošanu. Vai tas ir kompetences vai varbūt neitralitātes trūkums?"

R. Muciņš apstiprināja, ka kompetence ir jāceļ: "Vairāk jāmācās. Līdz šim bijām vērsti uz tiesiskumu, nevis uz lēmumu lietderības izvērtēšanu. Ja nav tiesību normu pārkāpuma, nav pamata rīkoties. Mūsu uzraudzības instrumenti pār pašvaldībām ir vai nu atcelt saistošos noteikumus, atcelt domes priekšsēdētāju, vai rosināt Saeimu atlaist pašvaldību. Līdz šim ar pašvaldībām esam mēģinājuši īstenot dialogu."

Lauksaimnieki un subsīdijas

Zemkopības ministrijas (ZM) valsts sekretāre Dace Lucaua minēja, ka "bieži vien sabiedrībā izskan viedoklis: kāpēc lauksaimniekus un pārtikas ražotājus tik daudz atbalsta? Tas taču ir tāds pats bizness kā citi! No vienas puses, tas ir pragmatisks bizness, bet, no otras, – ļoti emocionāls, jo ļoti bieži saistīts ar ģimenes dzīvesveidu. Tādēļ, ja runājam par konkurences atbalstu, ir jāsaprot, ka jebkāda veida protekcionisms no valsts puses Eiropas iekšējā tirgū ir ārkārtīgi regulēts."

Valsts atbalsta principi, kā stiprināt vietējo uzņēmumu konkurētspēju, ir orientēti uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir grūtāk konkurēt, jo Latvijas uzņēmumi, salīdzinot ar Eiropas vidējiem uzņēmumiem, ir nelieli. Ražotājiem diezgan veiksmīgi attīstās kooperācija, īpaši graudu un piena nozarē. Ir atbalsta veidi, kā ZM šo kooperāciju veicina.

Uz ekonomikas zinātņu doktores Raitas Karnītes vaicāto, kā D. Lucaua skaidro to, ka lauksaimniecība aptaujā ir otrā, kurā visvairāk tiek veicināta konkurence, lai gan no ekonomista skatupunkta – kāda tur konkurence, ja ir tik liela daļa subsīdiju? –, D. Lucaua klāstīja, ka lauksaimniecībā ir ES atbalsta fondi, kur tiek saglabāta grantu sistēma, un tie ir stimulējoši.

Jāņem vērā pieejamie resursi

Veselības ministrijas (VM) ministres biroja vadītājs Andrejs Panteļējevs skaidroja, ka, no vienas puses, valstij iedzīvotājiem ir jāgarantē veselības aprūpe, bet, no otras, – pēc iespējas kvalitatīvāka un pieejamāka veselības aprūpe, bet visam jānotiek pieejamo fiskālo un cilvēkresursu ietvaros.

"Ja runājam par privāto sektoru, mediķi šajā sektorā vairāk skatās uz pietiekami dārgām manipulācijām, par kurām labi var nopelnīt. Vienlaikus ļoti daudzas iedzīvotājiem nepieciešamas manipulācijas, kuras veic valsts sektors, tiek apmaksātas pēc diezgan veciem tarifiem. Ir jānošķir divu veidu konkurence – privātajā sektorā un par valsts apmaksātu pakalpojumu," skaidroja A. Panteļējevs.

Liels medicīnas centrs Rīgā un aptiekas laukos

Dažādu valstu pieredze liecina, ka veselības aprūpē no konkurences viedokļa ir jāvērtē katrs konkrētais gadījums, minēja VM pārstāvis. Ja, piemēram,  būtu brīva aptieku tīkla liberalizācija, tas novestu pie tā, ka lauku reģionos nebūtu aptieku, jo tās būtu koncentrējušās pilsētās.

Veselības ministres biroja vadītājs vēstīja , ka Skanstes ielā būvēs lielu medicīnas klīniku, kurā strādās plašs medicīnas personāls, kam algas varētu būt, sākot no 5000 līdz 7000 eiro. "Ja tāda klīnika taps, ko sagaidīsim? Ka noasiņos mūsu Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, no kurām aizies medmāsiņas, spēcīgi ķirurgi un ārsti."

"Skanstes ielā būvēs lielu medicīnas klīniku, kurā strādās plašs medicīnas personāls, kam algas varētu būt, sākot no 5000 līdz 7000 eiro. Ja tāda klīnika taps, ko sagaidīsim?"

Kā vēl vienu piemēru viņš minēja to, ka ir izveidojusies situācija, ka lielajās klīnikās strādā tikai viena aptieku ķēde – "Mēness aptiekas". "Ministrija uzskatīja, ka tas šai aptieku ķēdei rada lielu monopolstāvokli. Konkursā Austrumu slimnīcā pēc formāliem kritērijiem atkal uzvarēja "Mēness aptieka". Lūdzām KP nelielu palīdzību, lai būtu iegansts kapitālsabiedrībai pārskatīt šo konkursu un radīt iespēju, ka klīnikā parādās cita aptieku ķēde. Diemžēl no KP saņēmām diezgan nepalīdzošu vēstuli."

Uz šo repliku S. Ābrama atbildēja, ka ir jāstrādā likuma ietvaros – tiesiski, kompleksi un sistēmiski. "Jau 2013. gadā izstrādājām grozījumus Konkurences likumā un nopietni strādājām pie apvienošanās nosacījumiem. Toreiz arī vērsām VM uzmanību, ka notiek ļoti liela aptieku tīkla koncentrācija, un piedāvājām iestrādāt likumā, ka attiecībā uz farmācijas nozari apvienošanās slieksnis ir zemāks. VM šo priekšlikumu noraidīja."

"Lattelecom" un LMT – šķirti

Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Edgars Tavars minēja vairākus piemērus no satiksmes jomas, kur bija iesaistīta KP. "Savulaik Liepājas ekonomiskajā zonā tika noteikti dažādi tarifi dažādiem stividoriem, tika panākta vienošanās. Skaļāks stāsts bija Rīgas brīvostā, kur pakalpojumu velkoņu biznesā nodrošināja tikai viens uzņēmums. Ar KP tika noslēgts līgums un panākts, ka velkoņu pakalpojumus nodrošina vairākas kompānijas."

E. Tavars kā pozitīvu piemēru konkurencei minēja neseno valdības lēmumu par telekomunikāciju uzņēmumu "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) un "Lattelecom" neapvienošanu.

Savukārt bijusī KP vadītāja, tagadējā Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja Ieva Jaunzeme vaicāja: "Telekomunikāciju uzņēmums "Bite Latvija" iegādājies "Stream Networks" un "Latnet serviss". Ir izveidojies milzīgs sakaru uzņēmums, kas aptver TV, sakarus un internetu, bet mēs esam saglabājuši divus valsts uzņēmumus, vienam no tiem nav tiesību darboties mobilo sakaru jomā. Kas būs tālāk?"

E. Tavars atbildēja, ka, "skatoties no brīvā tirgus viedokļa, pasaulē ir tendence, ka kompānijas veido saturu, platformas. Svarīgi, vai uzņēmumam var veidoties dominējošā daļa, vai tas var atstāt graujošu ietekmi uz tirgu".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums diaspora mediācija izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti