viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Par Satversmei neatbilstošu atzīta darba devēju apstrīdētā Solidaritātes nodokļa likuma norma par atšķirīgām likmēm


Lidija Dārziņa,
LV portāls

17.11.2017

ĪSUMĀ

  • Pieteikumā Satversmes tiesai deviņas juridiskās personas, solidaritātes nodokļa maksātāji, apstrīdēja Solidaritātes nodokļa likuma atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam, kas noteic: Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā.
  • Solidaritātes nodoklis ieviests 2016. gadā, tas ir piesaistīts valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) un attiecīgi – iemaksu likmēm.
  • Nodoklis jāmaksā tad, kad alga – obligāto iemaksu objekts – gada laikā sasniedz noteiktu summu – 2016. gadā tā bija 48 600 eiro, 2017. gadā – 52 400 eiro.
  • Tā kā solidaritātes nodokļa likmes ir tādas pašas kā sociālās apdrošināšanas likmes, tad gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem solidaritātes nodoklis ir atšķirīgs, jo tas atkarīgs no tā, kādiem sociālajiem riskiem ir apdrošināms darba ņēmējs.
  • ST atzina, ka likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes neatbilst Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam. Šis pants no 2019. gada 1. janvāra pasludināts par spēkā neesošu.
  • Pēc VSAA datiem, 2016. gadā solidaritātes nodokli maksāja 4182 juridiskās personas, 2017. gadā – no janvāra līdz augustam – 1485 juridiskās personas.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Satversmes tiesa, izskatot solidaritātes nodokļa maksātāju, deviņu juridisko personu, pieteikumu par Solidaritātes nodokļa likuma vairākiem pantiem, par neatbilstošu Satversmei spriedumā atzina tikai likuma 6. pantu, nosakot to par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra. Šī likuma norma darba devējiem, kuri par augstu atalgotiem darbiniekiem maksā solidaritātes nodokli, nosaka atšķirīgu nodokļa likmi atkarībā no darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas „komplekta” – vai cilvēks ir apdrošināts visiem riskiem vai ne visiem, kā, piemēram, pensijas saņēmējs.

16. novembrī pasludinātais spriedums ir līdzīgs šā gada 19. oktobrī pieņemtajam, kad Satversmes tiesa pēc 37 darba ņēmēju pieteikuma, kurā bija apstrīdētas vairākas Solidaritātes nodokļa likuma normas, atzina, ka tikai likuma 6. pantā noteiktās nodokļa likmes neatbilst Satversmē nostiprinātajam vienlīdzības principam.

Taču solidaritātes nodoklis, kas ir maksājams kopš 2016. gada, netiek atcelts. Likumā noteiktajā kārtībā tas jāmaksā arī šogad. No 2018. gada likums ir būtiski mainīts, taču pagaidām tajā ir palikusi nodokļa maksājuma piesaiste valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), tātad arī atšķirīgajām likmēm.

Kas un kad maksā solidaritātes nodokli

LV portāls jau ir skaidrojis "Kas ir solidaritātes nodoklis", kā arī rakstījis par Satversmes tiesas spriedumu un secinājumiem, lietā par fizisko personu pieteikuma par neatbilstošu Satversmei atzīstot tikai to normu, kas lielo algu saņēmējiem paredz atšķirīgas nodokļa likmes ("ST par neatbilstošu Satversmei pasludina vienu Solidaritātes nodokļa likuma pantu. Ko tas nozīmē?").

Solidaritātes nodoklis ir maksājams, kad darba ņēmējam alga pārsniedz gadam noteikto obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru – 2016. gadā tā bija 48 600 eiro, šogad – 52 400 eiro.

Solidaritātes nodoklis ir piesaistīts VSAOI likmēm un iemaksu maksāšanas kārtībai vienkāršākas un lētākas administrēšanas nolūkā.

Sociālo iemaksu vispārējā likme ir 34,09%, kas ir sadalīta starp darba devēju un darba ņēmēju. Darba devējs no katra darbinieka bruto algas ietur 10,50% un pārskaita speciālajā budžetā (tā ir nauda pensijām, pabalstiem u. c. šādiem maksājumiem). Tikai pēc tam no atlikušās bruto algas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli, piemērojot neapliekamo minimumu, atvieglojumus. Pats darba devējs no saviem līdzekļiem par katru darbinieku samaksā sociālās iemaksas 23,59% apmērā un arī ieskaita speciālajā budžetā. Tādējādi darba devējs par katru darbinieku samaksā vairāk, nekā ietur no viņa algas.

Kolīdz gada laikā obligāto iemaksu objekts pārsniedz gadam noteikto maksimālo robežu, iemaksas tiek uzskatītas par solidaritātes nodokli un pārskaitītas valsts pamatbudžetā (no kura finansē valsts aizsardzību, izglītību, veselības aprūpi, policiju u. c.).

Likmju atšķirība

Solidaritātes nodokļa likme ir attiecīgajam apdrošinātās personas statusam atbilstošā obligāto iemaksu likme.

Kā jau teikts, vienīgā norma, kurā Satversmes tiesas ieskatā ir atšķirīga attieksme pret solidaritātes nodokļa maksātāju dažādām grupām, ir šīs nodokļa likmes. Un tās atšķirīgas ir tāpēc, ka tā nosaka sociālās apdrošināšanas normatīvais regulējums.

Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants noteic, ka nodokļa likme atbilst obligāto iemaksu likmei, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18. pantu. Tajā savukārt ir noteikts, ka obligāto iemaksu likme, ja darba ņēmējs tiek apdrošināts visiem sociālās apdrošināšanas veidiem, ir 34,09%, no kuriem 23,59% maksā darba devējs un 10,50% – darba ņēmējs. Likmju sadalījumu pa sociālās apdrošināšanas veidiem nosaka Ministru kabinets.

Ja darba ņēmēji ir obligāti apdrošināmi visiem riska gadījumiem, līdz ar to likme ir maksimālā (vispārējā) – 34,09% (23,59% + 10,50%), tad darbiniekam pienāksies arī visi attiecīgie maksājumi – vecuma pensija, maternitātes un slimības pabalsts, vecāku pabalsts, bezdarbnieka pabalsts, invaliditātes pensija, kad uz to būs tiesības, tajā skaitā ietverta sociālā apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.

Mazāka likme ir jāmaksā par darba ņēmējiem, kuri nav apdrošināti visiem sociālajiem riskiem, piemēram, darba ņēmējs, kurš sasniedzis vecumu, kas dod tiesības saņemt valsts vecuma pensiju, vai kuram ir piešķirta valsts vecuma pensija, netiek apdrošināts invaliditātei un bezdarbam, līdz ar to iemaksu likme ir mazāka. Izdienas pensijas saņēmējs netiek apdrošināts bezdarbam, tāpēc likme ir mazāka.

2017. gadā par darba ņēmēju, kas sasniedzis vecuma pensijas gadus, darba devējam jāsamaksā 20,57% (kopējā likme  ir 29,73%, darba ņēmējs maksā  9,16%); par darba ņēmēju, kuram ir piešķirta izdienas pensija, jāveic iemaksas 21,85% (kopējā likme ir 31,57%, darba ņēmējs maksā 9,72%).

Likmju sadalījumu nosaka Ministru kabinets: 2016. gadā – MK noteikumi Nr. 747, šogad – noteikumi Nr.  759.

Juridisko personu prasījums

Pieteikumu iesniegušas deviņas juridiskās personas – darba devēji, kas nodarbina darba ņēmējus, kuru ienākumi no darba algas gadā pārsniedz obligāto iemaksu objekta maksimālo apmēru. Tādējādi atbilstoši apstrīdētajām normām darba devējam iestājas solidaritātes nodokļa maksāšanas pienākums Solidaritātes nodokļa likumā noteiktajā apmērā.

Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka no apstrīdēto normu mērķa mazināt nodokļu regresivitāti un papildināt valsts pamatbudžetu sociāla rakstura izmaksu finansēšanai izriet darba ņēmēju, nevis darba devēju pienākums maksāt solidaritātes nodokli. Tomēr lielāko daļu no kopējā solidaritātes nodokļa sloga maksājot tieši darba devēji.

Apstrīdētās normas pasliktinot to darba devēju situāciju, kuri nodarbina augsti kvalificētus speciālistus, nostādot tos neizdevīgākā pozīcijā attiecībā pret citiem darba devējiem, kas šādus darbiniekus nenodarbina.

Pieteikuma iesniedzēji arī uzskata, ka apstrīdētās normas paredz atšķirīgu attieksmi pret visiem darba devējiem, kas maksā solidaritātes nodokli, attiecībā uz nodokļa likmju piemērošanu. Likumdevējs bez objektīva pamata esot noteicis atšķirīgu solidaritātes nodokļa likmi darba devējiem atkarībā no tā, kādiem sociālās apdrošināšanas riskiem darbinieks ir pakļauts.

Tiesa saskata atšķirīgu attieksmi

Satversmes tiesa konstatēja, ka solidaritātes nodoklis veido gan to nodokļu maksājumu daļu, kas tiek aprēķināta un ieturēta no darba ņēmēja bruto darba samaksas, gan arī to nodokļu maksājumu daļu, kas tiek aprēķināta un maksāta no darba devēja līdzekļiem. Lai mazinātu darbaspēka nodokļu regresivitāti, likumdevējs ieviesa jaunu nodokļa veidu – solidaritātes nodokli. Tādējādi atbilstoši Solidaritātes nodokļa likuma mērķim tika izlīdzināts darbaspēka nodokļu slogs gan darba ņēmējiem, gan arī darba devējiem.

Saistībā ar Solidaritātes nodokļa likuma 6. panta neatbilstību Satversmes 91. pantam tiesa norādīja, ka darba devējiem, kas maksā solidaritātes nodokli, tā likmes ir atšķirīgas atkarībā no sociālajiem riskiem, kuriem ir apdrošinātas to nodarbinātās personas. Tādējādi likuma 6. pants paredz atšķirīgu attieksmi pret darba devējiem, kuri atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos.

Satversmes tiesa norāda, ka iepriekšējā spriedumā lietā Nr. 2016-14-01 (par fizisko personu pieteikumu) jau izvērtēja jautājumu par Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantā paredzētās atšķirīgās attieksmes leģitīmo mērķi un norādīja, ka nodokļa administrēšanas vienkāršība nevar būt vienīgais leģitīmais mērķis, nosakot atšķirīgu attieksmi pret salīdzināmām solidaritātes nodokļa maksātāju grupām. Tāpat arī nozīmīgs budžeta ieņēmumu apjoms (nodokļa fiskālais efekts) vai solidaritātes nodokļa maksātāju nelielais skaits vēl nevar tikts izmantots, lai pamatotu Satversmē nostiprinātā vienlīdzības principa ierobežojumu.

Satversmes tiesa secināja, ka atšķirīgai attieksmei pret darba devējiem, kas paredzēta ar Solidaritātes nodokļa likuma 6. pantu, nav leģitīma mērķa, tāpēc šī apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 91. panta pirmajam teikumam.

Satversmes tiesa norādīja, ka arī šajā lietā, līdzīgi kā lietā, kas izskatīta pēc fizisko personu pieteikuma, ir nepieciešams un pieļaujams tas, ka arī attiecībā uz darba devējiem Satversmei neatbilstošais Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants vēl noteiktu laiku paliek spēkā, lai likumdevējam būtu iespēja pieņemt jaunu tiesisko regulējumu, ievērojot vienlīdzības principu. Ņemot vērā to, ka jaunā tiesiskā regulējuma pieņemšanai likumdevējam nepieciešams saprātīgs laika posms, kā arī to, ka attiecīgās izmaiņas jāsaskaņo ar kopējo nodokļu politiku un jānodrošina valsts budžeta stabilitāte, Solidaritātes nodokļa likuma 6. pants atzīstams par spēkā neesošu no 2019. gada 1. janvāra.

Pēc VSAA datiem, 2016. gadā solidaritātes nodokļa maksātāji bija 4182  juridiskās personas, 2017. gadā – no janvāra līdz augustam – 1485  juridiskās personas, LV portālu informēja aģentūras preses sekretāre Iveta Daine.

Tiesas komentārs medijiem:

Satversmes tiesas tiesnesis Aldis Laviņš, pēc tiesas sēdes žurnālistiem skaidrojot tiesas spriedumu, uzsvēra Satversmes tiesas konstatēto, ka solidaritātes nodokļa maksāšanas pienākums attiecībā uz darba devējiem, līdzīgi kā tas tika atzīts lietā, kurā pieteikumu iesniedza darba ņēmēji, neatbilst Satversmes 91. pantam tajā daļā, kas attiecas uz solidaritātes nodokļa atšķirīgajām likmēm. Tāpat kā tas tika konstatēts lietā, kas tika ierosināta pēc darba ņēmēju pieteikumiem, arī šajā lietā Satversmes tiesa konstatēja, ka nav iesniegti tādi argumenti, kas dotu Satversmes tiesai pārliecību, ka šīs atšķirīgās nodokļa likmes ir saprātīgi izskaidrojamas ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc šajā daļā solidaritātes nodokļa maksāšanas saistība ir atzīta par neatbilstošu Satversmes 91. pantam.

Satversmes tiesas priekšsēdētāja Ineta Ziemele uzsvēra, ka Satversmes tiesa nav atzinusi, ka solidaritātes nodoklis, šī nodokļa ideja neatbilstu Satversmei. Taču izpildījums, dažādās likmes gan darba ņēmējiem, gan darba devējiem nav pamatotas no nodokļa jēgas un mērķa, no loģikas viedokļa.

I. Ziemele klāstīja, ka Satversmes tiesā gadu gaitā ir bijušas vairākas un dažādas nodokļu lietas. Satversmes tiesa vienmēr bijusi ļoti saprotoša attiecībā uz likumdevēja politiku nodokļu jautājumos. Bet, vērtējot solidaritātes nodokli, Satversmes tiesai nācās arī konkrētāk norādīt uz tiem principiem, kuriem būtu jāatbilst nodokļu politikai.

ST priekšsēdētāja tāpēc pievērsa īpašu uzmanību ierakstam spriedumā, kas ir būtisks kā šim spriedumam, tā arī iepriekšējam (fizisko personu solidaritātes nodokļa lietā). Proti: "Likumdevējam, rūpējoties par to, lai valsts budžeta ieņēmumi būtu pietiekami, ir pienākums izstrādāt tādu nodokļa regulējumu, kas nodrošinātu ienākumu taisnīgu un solidāru pārdali sabiedrībā, īstenojot efektīvu un savlaicīgu nodokļu politiku." Šie principi izriet no Satversmes. Tāpēc Satversmes tiesa sprieduma īstenošanai atvēlējusi gadu, lai valsts amatpersonas, kas strādā ar nodokļiem, sakārtotu normatīvo regulējumu. Tas ir garāks periods, nekā parasti spriedumos tiek noteikts.

 

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tiesneši  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti