Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

“Lattelecom” un LMT neapvieno. Ko tas nozīmē “Telia” un klientiem?


Juris Kaža,
telekomunikāciju eksperts

14.11.2017

ĪSUMĀ

  • "Turbulence" īpašnieku līmenī abu uzņēmumu klientus pagaidām neietekmēs, jo jāsaglabā laba pakalpojumu kvalitāte, kas ietekmē abu uzņēmumu vērtību.
  • Lietuvā un Igaunijā mobilo un fiksēto operatoru apvienošana neradīja pakalpojumu cenu celšanos.
  • Galīgais risinājums "Lattelecom" un LMT var nākt tikai pēc 2018. gada Saeimas vēlēšanām un garākām formalitātēm.
  • Lēmums ir iedzinis "Telia" neapskaužamā situācijā savu Latvijas aktīvu pārdošanas jautājumā.
  • "Lattelecom" un LMT daļas varēs pārdot par pazeminātu cenu kādam privātā kapitāla fondam vai pircējam no Āzijas.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Valdības lēmums neapvienot “Lattelecom” un “Latvijas Mobilo telefonu” (LMT) ir atstājis abu uzņēmumu ārvalstu īpašnieci “Telia Company” (“Telia”) neapskaužamā situācijā ar aktīviem Latvijā, kurus tā nevar pārvaldīt vēlamā formā (kā apvienotu uzņēmumu) un kurus tai, visticamāk, būs samērā grūti pārdot. Savukārt abu uzņēmumu klientus šī situācija pagaidām un, iespējams, pat ilgāku laiku neskars, jo “Telia”, visticamāk, pieskatīs, lai nesākas klientu “staigāšana” pie citiem operatoriem, kas mazinās “Lattelecom” un LMT daļu pievilcību iespējamo pircēju acīs.

Arī tad, ja būtu pieļauta "Lattelecom" un LMT apvienošana, Igaunijas un Lietuvas pieredze, kur pēdējos pāris gados notikusi "Telia" piederošu fiksēto un mobilo sakaru operatoru saplūšana, liecina, ka nekādi cenu kāpumi nav notikuši. Abu valstu cenu statistika liecina, ka sakaru, respektīvi, telekomunikāciju pakalpojumu cenas pēdējos gados pat ir samazinājušās.

Kā stāsta Lietuvas biznesa avīzes "Verslo žinios" (VŽ) žurnālists Gintauts Degutis (Gintautas Degutis), kopš un arī pirms "Telia" piederošo Lietuvas mobilo sakaru operatora "Omnitel" apvienošanas ar fiksēto operatoru "Teo", veidojot "Telia Lietuva", valda "mežonīga" konkurence ar "Tele2". Abas kompānijas sekojot viena otrai un, ja "Telia Lietuva" izsludina kādu pakalpojumu paku, tad "Tele2" steidzoties piedāvāt to pašu vai ko līdzīgu "par vienu eiro lētāk", sacīja G. Degutis.

Pēc VŽ žurnālista domām, Lietuvas līdzšinējā pieredze (abi uzņēmumi apvienojās 2016. gada sākumā) liecina, ka bažām par liela monopola veidošanos un cenu kāpumu nav pamata.

"Telia" jātiek galā ar "uzmestu investīciju"

No biznesa un investīciju viedokļa ir izveidojusies interesanta ir situācija, kurā valdības lēmums atstājis "Telia" kā investoru ne pārāk labā situācijā. Investoru aprindās šādus grūti pārdodamus aktīvus ("Telia" piederošās abu telekomunikāciju operatoru daļas) sauc par "uzmestu investīciju" ("stranded investment"), lai gan apzīmējums parasti attiecas uz ieguldījumiem spēkstacijās, kuru darbību negaidīti ierobežo vai pat aptur kādi jauni regulējoši noteikumi. Nozares pazinēji uzskata, ka ar "Telia" daļām situācija nav bezcerīga, bet tā prasīs piekāpšanos cenas ziņā, lai tās veiksmīgi pārdotu. No zemākas darījuma cenas cietīs pārdevējs – "Telia" koncerns, bet, kā teikts, tas neskars abu uzņēmumu klientus.

Abu uzņēmumu daļu pārdošana vai pat to apvienošana pie citas valdības pēc 2018. gada vēlēšanām prasīs garākas sarunas un rūpīgu izpēti. Starplaikā no "Telia" puses būtu neprātīgi pieļaut pakalpojumu kvalitātes pasliktināšanos.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc valdības lēmuma sacīja, ka abi uzņēmumi varētu vairāk "sinhronizēt" savu darbību, ar ko domāts liekas pakalpojumu pārklāšanās novēršana un izvairīšanās no dublētām izmaksām. Taču šāda divu formāli neatkarīgu uzņēmumu sadarbošanās varētu izraisīt Konkurences padomes (KP) interesi. Parastam patērētājam ir interesanti, ja, piemēram, ir pieejami vismaz divi interaktīvās televīzijas veidi un var veikt cenas/saņemtās vērtības salīdzinājumu, nedomājot par to, cik katra televīzijas veida piedāvājums maksā pakalpojumu sniedzējam.

"Telia" aizvien cīnīsies par spēka pozīcijām

Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis uzskata: ""Telia", zinot, ka iespējas pārdot savus Latvijas aktīvus ir ierobežotas, cīnīsies par iespēju paturēt savas spēka pozīcijas." Vienlaikus Latvijas valdībai kā otram akcionāram būs jāformulē savs redzējums un stratēģija, ko prezentēt "Telia", lai to atrunātu no pasīva finanšu investora pozīcijas ieņemšanas, tas ir, tikai iekasēt dividendes un minimāli atbalstīt jaunas investīcijas.

Kā norādīja J. Lelis, "Latvija vēlas būt noteicēja par uzņēmumiem savā teritorijā", taču diez vai valsts varētu atļauties izmantot pirmpirkuma tiesības un pārņemt "Telia" daļas abos uzņēmumos.

Savukārt Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas (LEKA) valdes priekšsēdētājs Ilmārs Muuls uzskata, ka lēmums neapvienot "Lattelecom" un LMT bijis pareizs. Viņš medijiem pauda, ka, viņaprāt, "Telia" jau atpelnījusi savas investīcijas Latvijas uzņēmumos un Ziemeļvalstu koncerna daļām pircēji atradīsies. 

Pircēji – privātā kapitāla fondi vai Āzijas investori

Līdzīgās domās – ka "Telia" daļas "Lattelecom" un LMT būs iespējams pārdot – ir investīciju bankas un finanšu konsultāciju uzņēmuma "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis. Viņš uzskata, ka šīs daļas iegādāties varētu būt interese kādiem privātā kapitāla ("private equity") uzņēmumiem vai pircējam no Āzijas, piemēram, no Ķīnas.

"Tie ir ļoti veselīgas naudas plūsmas objekti," izteicās Ģ. Rungainis, taču norādīja, ka ""Telia" ir jāpieņem salīdzinoši zema cena, kura varētu radīt zaudējumus attiecībā pret to, kā šīs investīcijas ir atspoguļotas viņu bilancē. Tādējādi viņiem jāpieņem dubults pazemojums – nespēja izpildīt savu stratēģiju apkārt Baltijas jūrai, ko viņi definē par savu mājas tirgu, un zaudējumi".

"Telia" iekulšanās skandālos un soda samaksa par koruptīviem darījumiem Uzbekistānā, kā arī krimināllietas ierosināšana Zviedrijā pret vairākiem "Telia" agrākiem augstiem vadītājiem arī kaitējusi Ziemeļvalstu uzņēmumam attiecībās ar Latvijas valdību un var mest ēnu uz tās centieniem pamest Latvijas tirgu. "Lattelecom" un LMT daļu pārdošanu iespējamie darījumu partneri arī saredzēs kā piespiedu pārdošanu no "Telia" puses, teica Ģ. Rungainis.

Kā zināms, privātā kapitāla fondiem, arī tādiem, kas specializējas investīcijās telekomunikāciju nozarē, ir nodoms pārpirktus uzņēmumus attīstīt un pārdot, ceļot uzņēmuma vērtību, cita starpā palielinot tā peļņu. Tas var būt iemesls pakalpojumu cenu celšanai, taču konkurences apstākļos, Latvijā turpinot darbosies "Tele2", "Bite" un dažādiem ar šiem uzņēmumiem saistītiem "zemas cenas" priekšapmaksas plāniem (piemēram, "Zelta zivtiņa"), šāda stratēģija varētu izrādīties neiespējama.

Gara neizlēmības vēsture

Iespējamu jaunu investoru piesaiste "Lattelecom" un "Telia" būs apgrūtināta, ņemot vērā Latvijas valsts kā līdzīpašnieka vairāk nekā desmit gadu neizlēmību un dažādu ārvalstu partneru piedāvājumu noraidīšanu vai ignorēšanu. Jau drīz pēc arbitrāžas tiesas strīda mierizlīguma 2003. gadā par toreizējās "Telia Sonera" monopola saīsināšanu Ziemeļvalstu koncerns piedāvāja deviņus miljonus latu (ap 12,8 miljoniem eiro) valstij tikai par lēmumu parakstīt vienošanos par abu uzņēmumu privatizāciju. To noraidīja. Nedaudz vēlāk, "treknajos gados", "Telia" par valsts uzņēmumu daļām piedāvāja ap 500 miljoniem latu (710 miljoniem eiro), bet arī šo piedāvājumu valdība noraidīja. Sekoja dažādu valdību darba grupu diskusijas par privatizācijas variantiem – arī bez rezultāta. Noraidīts tika arī toreizējā "Lattelecom" vadītāja Nila Melngaiļa "radikālais" priekšlikums veikt "Lattelecom" tā saukto vadības izpirkumu ("management buy-out") ar privātā kapitāla kompānijas "Blackstone" līdzdalību. Arī to noraidīja, un neilgi pēc tam N. Melngailis aizgāja no "Lattelecom".  

2013. gadā no "Lattelecom" padomes puses parādījās ideja abus uzņēmumus apvienot, un 2015. gadā "Telia" lūdza Latvija valdību izlemt, vai pārdot valsts daļas abos uzņēmumos "Telia", atpirkt abu uzņēmumu daļas no "Telia", vai arī apvienot abus uzņēmumus un nodrošināt "Telia" kontrolpaketi apvienotajā uzņēmumā. Arī uz šo priekšlikumu valdība tā īsti neatbildēja, teica, lai viss paliek, kā ir. Tam sekoja lēmums par teju 180 000 eiro veikt "KPMG Baltics" pētījumu par Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu nākotnes attīstības variantiem. Arī šos piedāvātos risinājumus valdība nepieņēma.

Galīgais risinājums (ja vispār būs) ne agrāk par 2019. gadu

Ģ. Rungainis uzskata, ka lielākas pārmaiņas un darījumi "Lattelecom" un LMT lietā nebūs agrāk par 2019. gadu sakarā ar Saeimas vēlēšanām un dažādām formalitātēm, kas būtu saistītas ar "Telia" daļu pārdošanu. Tas nozīmē, ka abu uzņēmumu klientiem nebūs jūtamu pārmaiņu mobilās telefonijas, interneta un televīzijas pakalpojumu kvalitātē un dažādībā. Lieli investīciju lēcieni, piemēram, superātrā 5G mobilo datu pārraides tīkla ieviešana, var kavēties, bet šīs tehnoloģijas nav paredzētas tiešai indivīdu vai mājsaimniecību lietošanai, tādēļ caurmēra pilsonis to nejutīs. Vienlaikus abus uzņēmumus būs grūtāk pārdot, ja tiem nebūs vismaz iestrādes 5G ieviešanai no 2020. gada.

Neskaidrību un pārejas laikā, protams, var būt "drāmas" abu uzņēmumu vadību un valžu līmenī – spēka rādīšana no "Telia" puses, "Telia" centieni no amata atcelt LMT prezidentu Juri Bindi, kas nostājās pret abu uzņēmumu apvienošanu, "diņģēšanās" par dividendēm un turpmākām investīcijām. Taču tas, visticamāk, tikai radīs materiālu biznesa medijiem un "slavenību" un tenku presei.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'investīcijas  'mobilās ierīces  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
“Lattelecom” un LMT neapvieno. Ko tas nozīmē “Telia” un klientiem? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.11.2017
Ēku atjaunošana. Kāda tālākā stratēģija? 
Likumdošana/Ministru kabinetā  06.11.2017
Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju 
Likumdošana/Ministru kabinetā  09.10.2017
Paplašina mājokļu atbalsta programmu 1
Likumdošana/Ministru kabinetā  05.10.2017
Veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  27.09.2017
Ceļotājiem ieviesīs lielākas drošības garantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  25.09.2017
Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  19.09.2017
PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas 3
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.09.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti