Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Elektromobiļu priekšrocības un trūkumi


Linda Balode,
LV portāls

13.11.2017

ĪSUMĀ

  • Elektromobilis ir transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas.
  • Attālums, ko šīs automašīnas spēj veikt, ir ierobežots, pēc zināma nobraukto kilometru skaita elektromobilim ir nepieciešama uzlāde.
  • Šobrīd notiek darbs pie Latvijas nacionālā uzlādes tīkla izveides, paredzot uzstādīt aptuveni 150 ātrās uzlādes stacijas.
  • Paplašinoties uzlādes tīklam, zināmā mērā izzudīs arī šķēršļi tālākiem braucieniem.
  • Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 129 "Par Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam" Latvijā elektromobiļiem ir ieviesti atvieglojumi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Zemgales plānošanas reģiona rīkotajās apmācībās par e-transportu sanākušie zinātāji un entuziasti ir secinājuši, ka, attīstoties iespējām, jau tuvākajā laikā patērētājiem, izvēloties transportlīdzekli ar benzīna vai dīzeļdegvielas dzinēju, būs jāapsver arī elektromobiļa iegāde. LV portāls skaidro, kas ir elektromobilis un kādas ir tā priekšrocības un trūkumi.

Kopš 2014. gada novembra masveida ražošanā esošu, uz lielceļiem izmantojamu un pilnīgi elektrisku pasažieru automobiļu un komerciāli lietojamu kravas furgonu modeļu, kas pieejami tirgū, skaits ir vairāk nekā 30. "Pilnīgi elektrisku automobiļu pārdošanas līdere 2012. gadā bija Japāna ar 28% no globālā pārdošanas apjoma, tai sekoja Amerikas Savienotās Valstis ar 26% tirgus daļu, Ķīna – ar 16%, Francija – ar 11% un Norvēģija – ar 7%," informē Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Kas ir elektromobilis

Saskaņā ar Ceļu satiksmes noteikumiem elektromobilis ir transportlīdzeklis, kas pēc savas konstrukcijas kā vienīgo mehānisko dzinējspēku izmanto enerģiju no transportlīdzeklī glabātās elektroenerģijas vai dzinējspēka glabāšanas iekārtas. Proti, to darbina viens vai vairāki elektromotori, izmantojot elektrisko enerģiju, ko uzglabā akumulatoru baterijās vai citās elektriskās enerģijas uzglabāšanas ierīcēs. "Elektromotori nodrošina elektromobiļiem tūlītēju griezes momentu, radot spēcīgu un laidenu paātrinājumu," skaidro T. Vectirāns.

"Elektromotori nodrošina elektromobiļiem tūlītēju griezes momentu."

"Tas ir ārēji lādējams transportlīdzeklis, kas kustības nodrošināšanai izmanto transportlīdzekļa baterijā glabāto elektroenerģiju un visā tā ekspluatācijas laikā nerada izmešus," papildina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba, norādot, ka līdz šī gada 1. oktobrim Latvijā uzskaitē ir reģistrēti 307 elektromobiļi.

Populāri bija 19. gs. beigās

Saskaņā ar SM sniegto informāciju pirmos elektromobiļus izgatavoja 19. gadsimta 80. gados. Populāri tie bija gan 19. gs. beigās, gan 20. gs. sākumā, līdz brīdim, kad iekšdedzes motoru pilnveidošana un lētāku, proti, ar benzīnu darbināmu, transportlīdzekļu masu ražošana iezīmēja elektriskās piedziņas transportlīdzekļu norietu. Savukārt enerģētikas krīze 20. gadsimta 70. un 80. gados atkārtoti izraisīja īslaicīgu interesi par elektromobiļiem.

Pēc T. Vectirāna domām, kopš 2008. gada atkal notiek savdabīga elektrisko transportlīdzekļu ražošanas renesanse: "Tā notiek, pateicoties akumulatoru bateriju un strāvas izlietojuma vadības uzlabojumiem, bažām par pieaugošo naftas cenu un nepieciešamībai mazināt siltumnīcas efektu radošo gāzu emisiju."

Pagaidām tikai ikdienas maršrutiem

Šobrīd tehnoloģiski elektromobiļu lietošana ir specifiska. "Ar tiem ir izdevīgi pārvietoties vienas pilsētas ietvaros, savukārt ceļojumos starp pilsētām, kad attālumi ir lielāki, elektromobiļu lietošanu nevar pielīdzināt braukšanai ar tradicionālo degvielu mašīnām," skaidro T. Vectirāns. Attālums, ko šīs automašīnas spēj veikt, ir ierobežots, jo pēc zināma nobraukto kilometru skaita elektromobilim ir nepieciešama uzlāde.

"Elektriskā transportlīdzekļa veicamais attālums ir atkarīgs gan no automašīnas modeļa un attiecīgi arī cenas, gan no apkārtējās vides un klimata mašīnā," norāda Zemgales plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciālists Aigars Ieviņš. Proti, klimata kontrole sildīšanai vai dzesēšanai tērē to pašu enerģiju, ar ko pārvietojas auto. Savukārt Bezizmešu mobilitātes atbalsta biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs skaidro, ka "lietotājam praksē ražotāja solītais attālums ir jādala ar divi".

"Lietotājam praksē ražotāja solītais attālums ir jādala ar divi."

Kā piemērus, kādu attālumu garantēti spēj veikt elektromobilis, A. Bergs min sekojošu marku automobiļus – "VW E-Golf" tie ir apmēram 150 km, "VW e-UP!" – ap 70 km, "Tesla Model S" (Latvijā tikai ap 20 automašīnām) – apmēram 400 km. Tomēr A. Ieviņš norāda, ka elektromobili ir iespējams pa nakti uzlādēt mājās, bet pa dienu – darbā.

Jāvērš uzmanība, ka SM ir deleģējusi CSDD īstenot Eiropas Savienības (ES) fonda projektu "Elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras izveidošana", kura ietvaros paredzēts izveidot nacionāla līmeņa elektromobiļu uzlādes staciju tīklu.

Top uzlādes infrastruktūra

"Šobrīd notiek darbs pie Latvijas nacionālā uzlādes tīkla izveides, paredzot uzstādīt aptuveni 150 ātrās uzlādes stacijas," informē R. Rumba. Realizējot iepriekš minēto projektu, līdz 2018. gada pavasarim ir paredzēts uzstādīt 70 ātrās uzlādes stacijas uz TEN-T ceļiem tiešā to tuvumā un lielākajās apdzīvotajās vietās (iedzīvotāju skaits virs 5000). Savukārt līdz 2020. gada beigām ir plānots uzstādīt vēl aptuveni 80 šādas stacijas uz TEN-T ceļus savienojošiem reģionālajiem ceļiem, kā arī papildu stacijas lielākajās pilsētās.

A. Ieviņš uzskata, ka, "paplašinoties uzlādes tīklam, zināmā mērā izzudīs arī šķēršļi tālākiem braucieniem". Tāpat viņš norāda, ka topošās ātrās uzlādes stacijas akumulatoru līdz 80% uzlādēs aptuveni 30–40 minūšu laikā. Proti, ja, lādējot elektromobili mājās ar tā saucamo lēno uzlādi no parastās rozetes, tas ir 16–20 A pieslēgums, tad ātrajās uzlādes stacijās vienam lietotājam būs pieejams 40–50 A pieslēgums.

"Elektromobiļu uzlādes staciju tīkla izveidošanas ietvaros ir veikta izpēte par to uzstādīšanas vietām uz TEN-T ceļiem, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamo elektropieslēgumu," informē R. Rumba. Projektu realizē ar ERAF līdzfinansējumu, un tā kopējās izmaksas ir 8,34 miljoni eiro, un jau šobrīd ir uzsākti pirmo 30 uzlādes staciju izbūves un elektropieslēgumu izveidošanas darbi.

Ieviesti atvieglojumi

Vairākas nacionālās valdības un pašvaldības ir ieviesušas nodokļu atlaides, subsīdijas un citas iniciatīvas, lai veicinātu jaunu elektroautomobiļu ar pietiekami jaudīgām akumulatoru baterijām un vērā ņemamu nobraukumu elektriskā režīmā ienākšanu un nostiprināšanos tirgū. Saskaņā ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 129 "Par Elektromobilitātes attīstības plānu 2014.–2016. gadam" Latvijā minētajām automašīnām ir ieviesti sekojoši atvieglojumi:

  • nodokļu atlaides, tās iegādājoties un lietojot;
  • publiskā transporta joslu lietošana;
  • bezmaksas stāvēšana publiskajās stāvvietās.

Jāvērš uzmanība, ka atvieglojumi ir tikai tiem elektromobiļiem, kuri ir aprīkoti ar speciālu, vizuāli atšķirīgu valsts reģistrācijas numura zīmi (tā ir zilā krāsā), lai tos varētu vienkārši un ērti identificēt, turklāt šī tipa mašīnām pirmreizējā reģistrācija vai reģistrācija, pirmo reizi saņemot speciālās nozīmes transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, kā arī pirmais šo numura zīmju komplekts ir bez maksas.

"Šobrīd ir uzsākti pirmo 30 uzlādes staciju izbūves darbi."

"Nav jāmaksā transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme ir samazināta, proti, tie ir 10 eiro mēnesī, tāpat elektriskie transportlīdzekļi drīkst izmantot sabiedrisko transportlīdzekļu joslas, kā arī bez maksas izmantot gan "Rīgas satiksmes", gan Liepājas pašvaldības maksas stāvvietas un iebraukt Jūrmalā," skaidro A. Ieviņš.

Ja salīdzina ar ierastajiem automobiļiem

"Viens no lielākajiem ieguvumiem ir elektromobiļa draudzīgums videi," norāda A. Ieviņš. Savukārt T. Vectirāns, salīdzinot tos ar ierastajiem transportlīdzekļiem, kas aprīkoti ar benzīnmotoriem, kā priekšrocības min būtisku lokālā gaisa piesārņojuma samazinājumu (izplūdes gāzu neesamību), lielu kopējo siltumnīcas efekta radošo gāzu emisijas un citu izmešu samazinājumu (atkarībā no degvielas, ko izmanto elektroenerģijas ieguvei), kā arī mazāku atkarību no importējamās degvielas, kuru vairākās valstīs uzlūko ar raizēm svārstīgo naftas cenu un iespējamo piegāžu pārtraukumu dēļ.

A. Ieviņš un T. Vectirāns norādīja arī uz šo mašīnu mīnusiem. Turpinājumā ir apkopotas gan elektromobiļu priekšrocības, gan trūkumi:

Elektromobiļa priekšrocības:

    • zemākas izmaksas 100 km veikšanai, salīdzinot ar automašīnu, kurai ir iekšdedzes dzinējs;
    • lietderīga enerģijas izmantošana (lietderības koeficients ap 95%, iekšdedzes motoriem – ap 30–40%);
    • klusāka apkārtējā vide;
    • komforts (trokšņu līmenis) salonā;
    • videi draudzīgs;
    • labāka dinamika (īpaši pilsētā);
    • liela jaudas rezerve;
    • mūsdienīgs;
    • vieglāk kopjams (piemēram, nav nepieciešama eļļas vai sveču maiņa);
    • uzticamāks, jo mazāk kustīgu daļu (viens vai vairāki elektromotori ar pāris gultņiem nevis iekšdedzes dzinējs ar neskaitāmām dilstošām detaļām);
    • nerada izmešus;
    • pastāv dažāda veida atvieglojumi.

Elektromobiļa trūkumi:

  • augsta iegādes cena (piemēram, "VW E-Golf" maksā, sākot no 40 000 eiro, kamēr līdzīgas komplektācijas modelis ar iekšdedzes dzinēju maksā ap 25 000 eiro);
  • ar vienu uzlādi ierobežots attālums;
  • siltuma radīšanai salonā ir jārod papildu enerģija (pats elektromotors to nevar uzsildīt);
  • akumulatoram ir noteikts darba mūžs (atkarībā no ražotāja un auto modeļa pēc 100–200 tūkstošiem km tā ietilpība būs vismaz 70% no sākotnējās);
  • dārga akumulatora maiņa (šobrīd tā izmaksā 5000–6000 eiro + PVN);
  • ierobežotas iespējas ātri pārvietoties (ātri tikt uz Liepāju un atpakaļ bez uzlādes varētu izdoties vien kādam "Tesla" modelim);
  • nepieciešama ērti pieejama rozete mājās vai darbā;
  • pagaidām nav uzlādes infrastruktūras.

Jāatzīmē, ka A. Bergs humoram kā mīnusu minēja arī problēmas bārā: "Ar paziņām nav ko pārrunāt par auto tēmu, jo "viss vienkārši strādā"."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti