Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Maksātnespējīgo uzņēmumu darbiniekiem būs lielāka kompensācija no garantiju fonda


Lidija Dārziņa,
LV portāls

30.10.2017

ĪSUMĀ

  • Darba devējs par katru darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu – 36 centus mēnesī. Šī nauda paredzēta darbiniekiem kompensācijām, ja uzņēmums bankrotējis un palicis saviem cilvēkiem parādā.
  • Kopš 2009. gada ir ierobežota summa, kuru Maksātnespējas administrācija ir tiesīga segt no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem viena darbinieka prasījumu apmierināšanai.
  • Maksimālās izmaksas apmērs piesaistīts valstī noteiktajai minimālajai mēneša darba algai. Šāds ierobežojums neattiecas uz kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību.
  • Ar grozījumiem likumā paredzēts, ka no 2018. gada palielinās katra prasījuma piesaisti no minimālās mēnešalgas uz pusotru minimālo mēnešalgu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Par katru darbinieku ik mēnesi darba devējs maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu. Nauda nonāk darbinieku prasījumu garantiju fondā, no kura maksā tiem darbiniekiem, kuru darba devējs kļuvis maksātnespējīgs un palicis viņiem parādā. Krīzes laikā bankrotu vilnis fondu gandrīz iztukšoja, tāpēc izmaksām noteica ierobežojumu ar piesaisti minimālās algas apmēram. Ierobežojums paliks arī turpmāk, taču no 2018. gada 1. janvāra visas kompensācijas tiks rēķinātas no pusotras minimālās algas.

Palielināt maksājumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem paredz Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā".

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā Maksātnespējas administrācijas (MNA) vadība, informējot par garantiju fonda finanšu rādītājiem, situāciju ar līdzekļu uzkrāšanas tendencēm un izlietojumu pēdējos gados, pamatoja arī drošības rezerves nepieciešamību.

Maksājumi darbiniekiem – no fonda

No garantiju fonda MNA darba devēja maksātnespējas gadījumā sedz darbinieku prasījumus – darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, par cita veida prombūtni, kā arī atlaišanas pabalstu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Katra šī prasījuma aprēķins pašreiz ir piesaistīts minimālajai algai. Vēl no darbinieku prasījumu fonda tiek segta kaitējuma atlīdzība sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Šiem prasījumiem ierobežojumu nav.

Pašreiz likuma 5. pants nosaka: No darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem darbinieku prasījumus apmierina šādā apmērā:

  1. darba samaksu par pēdējiem trim darba tiesisko attiecību mēnešiem 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
  2. atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības iegūtas 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
  3. atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni pēdējo triju darba tiesisko attiecību mēnešos 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
  4. atlaišanas pabalstu Darba likumā noteiktajos gadījumos, uz kuru tiesības iegūtas ne agrāk kā 12 mēnešu periodā pirms darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās;
  5. kaitējuma atlīdzību par visu nesamaksāto laikposmu;
  6. kaitējuma atlīdzības summu par četriem gadiem uz priekšu.

Fonda galvenais finanšu avots ir uzņēmējdarbības riska valsts nodeva. Darba devējs šajā fondā par katru darbinieku mēnesī maksā 36 centus. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Tā noteikts Ministru kabineta noteikumos Nr. 836 par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu 2017. gadā.

Pēdējo 10 gadu statistika rāda ļoti lielas izmaiņas darbinieku skaitā, par kuriem tiek maksāta riska nodeva.

Kā informēja MNA direktores vietniece Baiba Banga, 2008. gads bija pēdējais, kad darbinieku skaits pārsniedza 800 tūkstošus, togad nodeva maksāta par 842 722 darbiniekiem. Pēc krīzes krituma, kad darbinieku skaits samazinājās par apmēram 150 tūkstošiem, tas neko daudz tā arī nav pieaudzis, kaut gan tiek teikts, ka ekonomika ir atveseļojojusies. 2017. gada dati – riska nodevu maksāta par 704 846 darbiniekiem.

Lielākās izmaksas pēckrīzes gados un "Liepājas metalurga" maksātnespējā

Visvairāk darbinieku prasījumu valstij nācās segt 2010. gadā – 5398 darbiniekiem. Pēdējos gados prasījumu skaits ir mazinājies, nesasniedz pusotru tūkstoti. Tiesa, izņēmums ir bijis 2014. gads, kad nācās veikt izmaksas 1800 "Liepājas metalurgā" darbu zaudējušajiem.

Tieši krīzes ietekmes dēļ 2009. gadā pieņemti ierobežojumi katram prasījumam no garantiju fonda. Grozījumu anotācijā norādīts, ka ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritās garantiju fonda ieņēmumi (samazinājās darba ņēmēju skaits, par kuriem darba devējiem bija jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva) un ievērojami palielinājās fonda izdevumi (jo bankrotēja ievērojams daudzums uzņēmumu, kuri palika parādā saviem darbiniekiem). Lai normalizētu fonda darbības ilgtspēju, tika pieņemts lēmums pielīdzināt katru darbinieka prasījumu minimālajai mēnešalgai.

2008. gadā vidējā izmaksātā summa vienam darbiniekam bija 1798 eiro. Fonda atlikums katra gada beigās strauji saruka un 2010. gadā bija vairs tikai  600 000 eiro, kas ir ļoti maz, vērtēja B. Banga. Tāpēc ierobežojums piesaistīt izmaksas minimālajai algai tika noteikts kā pagaidu risinājums.

Ierobežojums paliks, bet maksājumus var palielināt

2014. gadā līdzekļu atlikums fondā sasniedza nedaudz vairāk kā 4 miljonus eiro. Kā skaidroja B. Banga, ir aprēķināts, ka  drošības spilvenam [uzkrājumam fondā], ja pēkšņi iestātos 2008. gada krīzei līdzīga krīze, ir jābūt apmēram no 4,5 līdz 5 miljoniem eiro. Jāņem vērā, ka palielinās arī minimālā alga.

MNA ir rēķināts, kāda būtu fondā nepieciešamā naudas summa darbinieku prasījumu izmaksām, ja ierobežojumus atceltu, – izmaksājamā summa vismaz dubultotos. Vēl viens aspekts, pēc B. Bangas teiktā, – pieaugtu arī risks, kas bija arī pirms ierobežojumu uzlikšanas, krāpšanas gadījumi, mēģinājumi "uzzīmēt" pirms maksātnespējas neesošus ienākumus.

Šogad garantiju fonda uzkrājums ir sasniedzis 9,17 miljonus eiro. Ņemot vērā nepieciešamo rezervi "nebaltai dienai",  kas būtu apmēram puse no šīs summas, līdzekļu ir pietiekami, lai turpmāk izmaksas varētu palielināt. To ir prasījušas arī darba devēju organizācijas.

Tāpēc likumā noteiktie maksimālie maksājumi katram prasījumam tiks piesaistīti ne vairs vienas minimālās mēnešalgas apmēram, bet gan pusotrai mēnešalgai.

Darbinieku prasījumu apmierināšanai maksājumus paredzēts palielināt no 2018. gada 1. janvāra, un tas attieksies uz uzņēmumu maksātnespējas procesiem, kas pasludināti no 2018. gada 1. janvāra.

Piemēram, šogad pasludinātajiem maksātnespējīgajiem uzņēmumiem maksimālā summa, ko var saņemt viens darbinieks, ir 2316 eiro (pirms nodokļiem), no nākamā gada tā būs 3947 eiro.

Aprēķini liecina, ka līdz šim no maksimālās summas vidēji gadā tiek izmaksāti 42 procenti.

"Liepājas metalurga" maksātnespējas gadījumā darbinieku prasījumiem izmaksāts 1,2 miljoni, ko B. Banga vērtē kā salīdzinoši mazu summu, jo darbiniekiem nebija samaksāta tikai pēdējā mēnešalga un atlaišanas pabalsti.

Ja tiek iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums, MNA mēneša laikā ir jāpieņem lēmums par līdzekļu piešķiršanu.

Pagājušonedēļ maksātnespēju pieteicis salīdzinoši liels uzņēmums ar 160 darbiniekiem. Bet ir arī lielāki darba devēji, kuri nodarbinājuši 400–500 strādājošo.

Maksātnespējas administratoriem stingrāka uzraudzība

Sociālo un darba lietu komisijas deputātu Andri Bērziņu, kura vadītā Publisko izdevumu un revīzijas komisija ir skatījusi problēmas saistībā ar maksātnespējas procesiem un maksātnespējas administratoru darbību, interesēja, kāda pašreiz ir situācija ar maksātnespējas administratoriem.

MNA direktore Inese Šteina informēja, ka uzraudzības sistēma tiek īstenota un tā būtiski pilnveidota, izmantojot tos instrumentus, kurus deva Maksātnespējas likuma grozījumi no šā gada sākuma.

Kopš jūlija ir sāktas pārbaudes maksātnespējas procesa lietās, kas iepriekš nebija iespējams. Vienlaikus tiek analizēti gan maksātnespējas administratoru riski, gan maksātnespējas procesu riski. "Novirzām mūsu ierobežotos resursus uz tiem maksātnespējas administratoriem , kuriem mēs saskatām augstāku risku," paskaidroja I. Šteina.

Kā vienu no pamatuzstādījumiem MNA direktore minēja to, ka maksātnespējas administratoram ir  jābūt ar augstu kvalifikāciju, profesionālām zināšanām un prasmēm, ļoti augstu reputāciju un ētiku. Tāpēc ir izveidota disciplinārlietu komisija, kurā jau ir sešas lietas, divās lietās lēmumi ir procesā un četrās – pieņemti.

Ir nolemts, ka administratori, arī tie, kas strādā vairāk nekā 10 gadus, ik pa diviem gadiem kārto kvalifikācijas eksāmenu. Šāds eksāmens pirmoreiz notika šā gada 12. septembrī, kad no 30 administratoriem eksāmenu nokārtojuši tikai 22. Tātad astoņi pārbaudījumu nav izturējuši. Tiem administratoriem, kas nav nokārtojuši eksāmenu, sertifikāta darbība ir izbeigta, jo normatīvie akti neparedz eksāmena pārlikšanas iespēju.

Nākamais eksāmens paredzēts 29. novembrī. Pēc MNA datiem, tas jākārto 82 maksātnespējas administratoriem.

I. Šteina komisijā pauda pārliecību, ka uzraudzības sistēma strādā. Ja tiek konstatēta kāda patvaļība un nelikumība, tad tiekot piesaistīta arī policija un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs.

A. Bērziņš atgādināja, ka savulaik ir bijusi doma pārskatīt atlīdzības veidošanas principus (pašlaik Maksātnespējas likums nosaka, ka administrators atlīdzībā saņem līdz 1% no uzņēmuma vai objekta pārdošanas cenas – red.).

Pārbaudēs tiek skatīti arī administratoru izdevumi, klāstīja I. Šteina: "Ja likumā noteikto apjomu izdevumi nepārsniedz, tad varam runāt par saprātīgu atlīdzību. Savukārt praksē, kā rāda mūsu uzraudzības sistēmas, ir tā, ka kreditori lemj par augstāku samaksu, nekā tas ir noteikts normatīvajos aktos. Un tās ir viņu tiesības. Mēs pārskatām, vai tas ir korekti, cik tas ir pamatoti ar darba apjomu." Ar šo gadu MNA sāk skatīt statistikas datus par maksātnespējas procesiem, arī izdevumu pamatotību.

Informāciju par uzņēmuma maksātnespējas procesu var noskaidrot Maksātnespējas datubāzē, kur ir pieejami visi Maksātnespējas reģistrā reģistrētie procesi, kā arī sīkāka informācija par administratoru iecelšanu/atcelšanu, kreditoru sapulcēm, tiesiskās aizsardzības procesa un maksātnespējas procesa norisi u. c.

Tas, kā notiek maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieku pieteikšanās un atlīdzības apmēra noteikšana, regulēts MK noteikumos Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība".

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'nodarbinātība  'uzteikums  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti