Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kādi esam? Stipra nācija vai tauta, kam daudz nedrošības un vainas  5


Guntars Laganovskis
18.10.2017

ĪSUMĀ

  • Katrai tautai piemīt savs īpašību kopums, ko noderīgi pārzināt, attīstot nepieciešamās un atsakoties no nevēlamajām.
  • Vēsturiski latvieši sevi apliecinājuši kā uzvarētājus – 19. gadsimtā piedzīvojuši attīstības izrāvienu un 20. gadsimta sākumā izcīnījuši savu valsti.
  • Padomju okupācijas desmitgadēs piedzīvots terors, vajāšanas un iebaidīšanas, kas traumējušas cilvēku psihi un iemācījušas tiem dzīvot dubultu dzīvi.
  • Nedrošība par sevi vairojusi latviešos noslēgtību.
  • Latviešiem raksturīgs uzskats, ka viss, ko darām, ir jāizdara pareizi, turklāt ar pirmo reizi.
  • Sabiedrība daudz gaida no valsts kā kolektīva fenomena: vēlas labus ceļus, labu pārvaldību kopumā, līdztekus daudziem par normu uzskatot nodokļu nemaksāšanu.
  • Latvieši ir morāli un garīgi stipra nācija, kura izcīnījusi savu valsti, pratusi atgūt tās neatkarību un patlaban saskaras ar neilgai demokrātijas praksei raksturīgām, taču pārvaramām grūtībām.
  • Vienota viedokļa par to, kā un vai vispār būtu veicama nācijas pašapziņas rekonstrukcija, nebūs.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Tuvojoties Latvijas valsts simtgadei, pienācis laiks noskaidrot, kuras līdz šim bijušas mūsu tautas stiprās puses, kas ļāvušas nonākt līdz valstiskuma simtgadei, un kas traucējis tālākam uzplaukumam. Ar šādu uzstādījumu Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikā notika simpozijs par Latvijas tautas emocionālo veselību “Esi reālists, prasi neiespējamo!”. Ekspertu viedokļi ir pretrunīgi, tāpat kā iespēja vienoties par veicamo nācijas pašapziņas rekonstrukciju.

Publikāciju cikls, valsts simtgadi sagaidot.
Katrai tautai, tāpat kā katram cilvēkam, piemīt savs īpašību kopums, ko noderīgi pārzināt, attīstot nepieciešamās un atsakoties no nevēlamajām. Latvijas tautai bez izturības un citām labām īpašībām piemīt arī virkne traucējošu – galvenokārt saistītu ar negatīvu pašnovērtējumu, kura dēļ tiek palaistas garām iespējas cilvēkiem attīstīt sevi un valsti. Tā iemesls – gan vēsturiskie apstākļi, gan kultūras un mentalitātes ievirze, tiekoties secināja vairums simpozija dalībnieku – dažādu ar sociālo jomu saistītu profesiju pārstāvji.

Kā koki zem sniega

Vēsturiski latvieši sevi apliecinājuši kā uzvarētājus – 19. gadsimtā esam piedzīvojuši neiedomājamu attīstības izrāvienu un 20. gadsimta sākumā izcīnījām savu valsti, norāda LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece kultūrsocioloģe Dagmāra Beitnere Le-Galla. Taču tam sekoja padomju okupācijas desmitgades, kurās, kā atzīmē rakstniece Eva Mārtuža, latvieši piedzīvojuši teroru, vajāšanas un iebaidīšanas, kas traumējušas cilvēku psihi un iemācījušas tiem dzīvot dubultu dzīvi, kad runā vienu, bet dara otru. Mūsdienās tas uzskatāmi izpaužas, piemēram, fenomenā, ka daudzi latvieši vārdos ir par iespējami stingrākām valsts valodas lietojuma normām, bet darbos, komunikācijā ar krieviski runājošajiem, bez vilcināšanās pāriet uz krievu valodu.

"Ir jāmaina veids, kā mācām literatūru, – lai nelepotos, ka klase ir saraudināta, stāstot par Cibiņa nāvi."

Latviešiem vēsturiski piemitusi sliktos laikos izstrādāta spēja kā kokam zem sniega smaguma noliekties, bet tad, saulei uzspīdot un sniegam nokūstot, atkal strauji iztaisnoties, skaidro E. Mārtuža. Esam spējuši saglabāt savu patību, taču ne vienmēr tas ir bijis pozitīvi, komentē žurnāla "Domuzīme" redaktore, literāte un tulkotāja Rudīte Kalpiņa.

"Pārāk daudz baiļu, pārāk daudz kauna, pārāk daudz vainas," uz latviešiem piemītošu nedrošības sajūtu norāda RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas un katedras vadītāja profesore Gunta Ancāne. Tās ir bailes kaut ko darīt, jo nekad nevar zināt, "ko citi par to teiks", kauns, neuzdrošināšanās paust savu viedokli, ko raksturo bieži lietotā frāze "tas ir tikai mans personīgais viedoklis", lai gan vārds "tikai" te pilnīgi lieks, uzskata profesore. Visbeidzot – bailes, tostarp bailes no atbildības un arī bailes kļūdīties. Kā saskata Latvijas valsts simtgades biroja izglītības un jauniešu projektu vadītāja Aija Tūna, mums raksturīgs uzskats, ka viss, ko darām, ir jāizdara pareizi, turklāt ar pirmo reizi. Taču tieši kļūdas dod iespēju izvērtēt, analizēt.

Pietrūkst spējas sadarboties

Kad bērns iet spēlēties, vecāki viņu nereti no daudz kā attur, sakot: "Nerāpies!", "Neskrien!", "Nokritīsi, sasitīsies un sāpēs!" Bieži vecāki arī mēdzot teikt bērniem, lai nesmejas, jo tad vakarā būs jāraud. Šāds mehānisms zemapziņas līmenī cilvēku neapzināti attur no pašiniciatīvas, sasniegumu gūšanas, un viņa pašcieņa tiek uzturēta ar "cietēja" pozas palīdzību, norāda D. Beitnere Le-Galla. Lielā mērā šādu kompleksu latviešos, vismaz daļēji, netieši diemžēl iekodējusi arī apgūstamās literatūras izvēle un mācīšanas pieeja skolās – Poruka Cibiņš nosalst mežā zem koka, Plūdoņa Atraitnes dēls nomirst, nepabeidzis studijas, Blaumaņa Kristīne upurē savu dzīvi, iziedama par sievu pie dzērāja Edgara. "Ir jāmaina veids, kā mācām literatūru, – lai nelepotos, ka klase ir saraudināta, stāstot par Cibiņa nāvi," skaidro kultūrsocioloģe. Nereti paši sevi devalvējam ar apzīmējumiem "mēs esam maza valsts", "sērdieņu tauta", "zemnieku tauta", atgādinājumiem, ka esam kašķīgi, skaudīgi, "latvietis latvietim gardākais ēdiens" u. tml.

"Ir liels kārdinājums noteikt kolektīvas diagnozes un izcelt mūsu sliktās īpašības, par tām pašausminoties."

Nedrošība par sevi vairojusi latviešos noslēgtību, kura, kā pauž tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, izpaužas pārmērīgā egocentrismā, kas "nozīmē, ka mums ir problēmas savstarpēji uzticēties un sadarboties". Aptaujas liecina, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju līdzdarbojas kādā organizācijā vai biedrībā. Tāpēc kā sabiedrība esam vāji. Turklāt daudz paciešam klusējot. Vienlaikus, kā, norādīdama uz pretrunu, skaidro RSU Komunikācijas studiju katedras vadītāja asociētā profesore Anda Rožukalne, sabiedrība daudz sagaida no valsts kā kolektīva fenomena. Proti, vēlas labus ceļus, labu pārvaldību kopumā, līdztekus daudziem par normu uzskatot nodokļu nemaksāšanu.

Vai nepieciešama pašapziņas rekonstrukcija?

Ir liels kārdinājums noteikt kolektīvas diagnozes un izcelt mūsu sliktās īpašības, par tām pašausminoties, taču tas raksturīgi daudzām valstīm un latvieši uz to fona ne ar ko sevišķi negatīvu neizceļas, uzskata RSU Komunikācijas studiju katedras docents, sociālantropologs Klāvs Sedlenieks. Vispārinot šo viedokli, var secināt, ka latvieši ir morāli un garīgi stipra nācija, kura izcīnījusi savu valsti, pratusi atgūt tās neatkarību un patlaban saskaras ar neilgai demokrātijas praksei raksturīgām, taču pārvaramām grūtībām. Latvijas sabiedrību kopumā raksturo Brīvības iela Rīgā, kur vienlaikus vērojama gan spozme, gan drūmums un nabadzība – pat viena nama robežās redzami uzposti veikali pirmajā stāvā un noputējuši, pelēki logi augstākajos, situāciju metaforiski raksturo tiesībsargs Juris Jansons.

Nākamgad, svinot valsts simtgadi, Latvijas iedzīvotāju īpašību novērtēšanai paredzēts rīkot plašāku konferenci, pieaicinot viedokļa paudējus arī no citām valstīm. Tomēr jau tagad ir skaidrs, ka vienota viedokļa par to, kā un vai vispār būtu veicama nācijas pašapziņas rekonstrukcija, nebūs.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vēsture  

  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (5)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti