Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Infografika: Izplatītākās (ne)tiešās vardarbības traumas bērniem


Edīte Brikmane, LV portāls; Aiga Dambe, LV portāls
16.10.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-1



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -1

2016. gadā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nonāca 21 838 bērni, kas cietuši no tiešas un netiešas vardarbības. Ja salīdzina ar vidējo jaundzimušo skaitu Latvijā, kas pērn sasniedza 21 968, situācija ir drūma, ja ne traģiska. Tās nav iedzimtas smagas slimības, tie nav vīrusi vai saasinājušās veselības problēmas. Vairums negadījumu, kas notikuši ar bērniem, mediķu ieskatā, ir netieša vardarbība, jo bija novēršami, vecākiem savlaicīgi parūpējoties par vienkāršiem drošības pasākumiem.

Neatstāt mazus bērnus vienatnē ar ģimenes mīluli – suni. Neturēt bērnu klēpī, dzerot kafiju vai tēju. Aizrādīt bērniem, ka lēkāt pa batutu drīkst tikai pa vienam. Nedot maziem bērniem cietus kārumus. Raudzīt, lai mazuļa rokās nenonāk vecumam neatbilstošas rotaļlietas, baterijas vai magnētiskās bumbiņas. Sadzīves ķīmiju un medikamentus glabāt bērniem nepieejamā vietā. Tik vienkārši un vienlaikus tik svarīgi, lai pasargātu bērnus no lielas nelaimes. "Lai novērstu traģēdiju, lielākoties pat nav nepieciešami papildu finansiāli ieguldījumi, vien pieaugušo vērība un atbildīgāka rīcība," norāda BKUS virsārste Renāte Snipe.

Dažādas traumas

Pērn BKUS nonāca 20 654 bērni, kuri bija guvuši dažādas traumas. Pēc mediķu domām, liela daļa traumu varēja būt vieglākas vai pat novērstas, ja vecāki būtu bērniem nodrošinājuši aizsargķiveres, elkoņu un ceļu sargus. Joprojām notiek negadījumi, kad zemē nokrīt zīdainis. "Zīdaini nekad nevar atstāt nedz uz pārtinamā galda, nedz gultas. Bērns jebkurā brīdī var nokrist. Kritiens, tāpat kā sakratīšana, tik mazam bērniņam var radīt smagas un neatgriezeniskas sekas," norāda R. Snipe. Tāpat būtu jāpārliecinās par mājokļa drošību – vai nav pieejami elektrības kontakti, vai mēbelēm nav asu stūru, vai bērns nevar izkrist pa logu, uzgāzt sev virsū mēbeles, televizoru, priekšmetus no galda, turoties aiz galdauta stūra.   

Suņu kodumi

Milzīga problēma, kas nemainīgi atkārtojas no gada uz gadu, ir suņu kodumi. Pērn BKUS nonāca 238 bērni (lielākā daļa vecumā līdz diviem gadiem), kuri bija sakosti sejā un plaukstās. Pēc mediķu domām, šo problēmu ir iespējams pilnībā novērst, ja vien vecāki bērnus no mazām dienām mācītu, kā izturēties pret dzīvnieku, un nekad neatstātu nepieskatītus kopā ar ģimenes mīluli – suni vai citu mājdzīvnieku.

Apdegumi un applaucējumi

2016. gadā Bērnu slimnīcā nonāca 165 bērni, no tiem vairumā pavisam mazi zīdaiņi līdz gada vecumam, kas bija guvuši ķermeņa apdegumus, applaucējoties ar vecāku dzerto kafiju vai tēju. Šīs ir traumas, kuru sekas vecāki, izlemjot, ka var vienlaikus gan turēt bērnu, gan malkot karstu dzērienu, bieži vien nespēj pienācīgi novērtēt. "Pēc applaucēšanās ar karstu kafiju vai tēju zīdainis cieš lielas sāpes. Daļai no viņiem slimnīcā jāpavada vairāk nekā mēnesis, tiek veiktas vairākas manipulācijas, tostarp pat ādas pārstādīšana," skaidro R. Snipe.

Batuti

Pērn BKUS nonāca 122 bērni ar traumām, kas gūtas, lēkājot pa batutu. 2016. gads bija pirmais slimnīcas vēsturē, kad batutos traumēti bērni tika ievesti arī ziemas sezonā, jo ir atvērti iekštelpu batutu izklaides centri. Slimnīcas speciālisti uzsver: "Batuts nav bīstams un nerada traumas, ja uz tā atrodas viens bērns un apkārt ir aizsargtīkls." Lielākā daļa traumu uz batuta tiek gūtas, ja vienlaikus lēkā vairāki bērni.

Ceļu satiksmes negadījumi

2016. gadā neatliekamo palīdzību pēc ceļu satiksmes negadījuma saņēma 121 bērns. Daļa no šiem bērniem nebija piesprādzēti. "Lai gan tiešā veidā nevaram ietekmēt ceļu satiksmes drošību, mēs varam apmācīt un ar savu piemēru rādīt drošu uzvedību uz ceļa, izmantot paši un vienmēr piesprādzēt bērnu auto sēdeklīšus," norāda virsārste.

Svešķermeņu un medikamentu apēšana

2016. gadā BKUS ārstējās 100 bērni (lielākā daļa vecumā no 2 līdz 4 gadiem), kuri bija pamanījušies iedzert sadzīves ķīmiju vai apēst dzīvībai bīstamus priekšmetus un gūt iekšējo orgānu ķīmiskos apdegumus, kas atstāj smagas sekas uz visu atlikušo dzīvi. "Katru mēnesi atved vairākus bērnus ar mazajām baterijām barības vadā," pieredzē dalās R. Snipe. Tāpat BKUS ārstu rokās regulāri nonāk bērni, kas rotaļājušies ar magnētiņiem. "Ja šie magnētiņi nonāk zarnās, tie salīpot rada neatgriezeniskus bojājumus un jāveic smagas operācijas." Tāpat vecāki dažkārt neaizdomājas, kādas sekas var būt, ja bērnam tiek dots vecumam nepiemērots ēdiens. Ja bērnam, kuram vēl nav zobu, dod cietu pārtiku, piemēram, konfekti, cepumu ar riekstiem, burkāna gabalu, ir milzīgs risks, ka cietās daļiņas nonāks mazuļa elpceļos. Tādā gadījumā mediķiem nākas veikt bronhoskopiju narkozē un svešķermeni evakuēt.

Bērni ir naski bāzt mutē ne tikai dažādus priekšmetus, bet arī nogaršot nevietā noliktus vecāku vai vecvecāku medikamentus. Pērn BKUS nonāca 50 pārsvarā 2–3 gadus veci bērni, kuri bija saindējušies ar medikamentiem. Smagākās sekas – apstājusies elpošana. Nopietna problēma ir arī psihotropo vielu lietošana pusaudžu vidū. Pagājušajā gadā  BKUS nonāca 55 bērni pēc aizliegto vielu lietošanas.

Tieša vardarbība pret bērnu

2016. gadā BKUS darbinieki 318 gadījumos ir vērsušies tiesībsargājošās iestādēs, lai ziņotu par sociāli nelabvēlīgiem apstākļiem vai vardarbību ģimenē, kurā cietis bērns. Diemžēl katru gadu slimnīcas reanimācijā nonāk ap 15 bērnu, kuri cietuši no ilgstošas fiziskās un seksuālās vardarbības. Tāpēc mediķi aicina sabiedrību, jo īpaši pedagogus, nebūt vienaldzīgiem, iemācīties atpazīt vardarbību un pie vismazākajām aizdomām, ka ģimenē kaut kas nav kārtībā, aprunāties ar vecākiem un vērsties atbildīgajās institūcijās, lai savlaicīgi novērstu iespējamās problēmas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +4
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti