viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Par drošību Dziesmu un deju svētkos gādās operatīvās vadības grupa


Elīna Gulbe,
LV portāls

09.10.2017

ĪSUMĀ

  • Likumprojekts tapis pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises izvērtējuma.
  • Grozījumu mērķis – ārkārtas situācijās nodrošināt atbildīgo dienestu darbību ātru saskaņošanu savā starpā un ar svētku rīkotāju.
  • Pašlaik par drošību un kārtību atbildīgo institūciju koordināciju un uzraudzību nodrošina Rīcības komiteja.
  • Plānots, ka katrā svētku norises vietā darbosies iepriekš apstiprināta operatīvās vadības grupas apakšgrupa. Tās vadītājs būs tiesīgs pieņemt lēmumus, kas attiecas uz attiecīgā Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Dziesmu un deju svētku likumā paredz svētku organizatoriskajā struktūrā iekļaut operatīvās vadības grupu, kura nodrošinātu preventīvus drošības pasākumus un ārkārtas situācijās būtu tiesīga pieņemt ātrus un pārdomātus lēmumus par vēlamajiem risinājumiem. Iecerētās izmaiņas iesniegtas Saeimā izskatīšanai pirmajā lasījumā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka to mērķis ir ārkārtas situācijās nodrošināt atbildīgo dienestu darbību ātru saskaņošanu savā starpā un ar svētku rīkotāju, kā arī pārdomātu lēmumu pieņemšanu svētku dalībnieku un pasākumu apmeklētāju interesēs. Grozījumi tapuši pēc XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku norises izvērtējuma.

"Ja atceraties 2015. gada Skolēnu dziesmu un deju svētkus, pēc tiem tika veikts izvērtēšanas darbs, ko un kā varēja darīt labāk," Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputātiem atgādināja kultūras ministre Dace Melbārde. "Viens no secinājumiem bija tāds, ka nepietiek ar to, ka ir izveidota Rīcības komiteja, jo svētku laikā vienlaicīgi notiek dažādi pasākumi un ne vienmēr komitejas vadītājs ir uz vietas. Tika nolemts, ka galvenajās norišu vietās jābūt operatīvās vadības grupai, kura atkarībā no incidenta pieņem lēmumu. Piemēram, ja incidents ir saistīts ar veselību, tad lēmumu pieņem galvenais ārsts, kurš ir uz vietas un pasaka galavārdu."

Viņa skaidroja, ka šāda svētku organizācija ir būtiska, lai tajā brīdī, kad kaut kas notiek, nebūtu jāmeklē, piemēram, Rīcības komitejas vadītājs. Ministre norādīja, ka izveidotā rīcības shēma nodrošinās, ka uz vietas būs operatīvās vadības grupa, kurai ir mandāts pieņemt steidzamus lēmumus.

Kompetence – izvērtēt drošības riskus

Pašlaik par svētku norisi ir atbildīga Dziesmu un deju svētku padome un Mākslinieciskā padome, kā arī Rīcības komiteja, kuras uzdevums ir nodrošināt organizatorisko jautājumu virzību un par drošību un kārtību atbildīgo institūciju koordināciju un uzraudzību. Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte komisijas sēdē skaidroja, ka jaunās struktūras darbības ar jau veiktajām nepārklāsies: "Operatīvās vadības grupa un tai izveidotās apakšgrupas saistītas ar konkrētu dienestu rīcību svētku norises vietās. Šīs struktūras darbība nostiprināta likumā, lai veiktu gan preventīvās darbības svētku laikā, gan īpaši ārkārtas gadījumos, ja tādi iestātos. Viss radīts svētku apmeklētāju un dalībnieku drošībai."

S. Pujāte skaidroja, ka operatīvās vadības grupu uz kārtējiem svētkiem izveidos Rīcības komiteja un apstiprinās tās priekšsēdētājs, kas Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku gadījumā ir kultūras ministrs, bet Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos – izglītības un zinātnes ministrs. Pašlaik Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 panta piektajā daļā noteikts, ka ārkārtas situācijās Rīcības komitejas priekšsēdētājs ir tiesīgs pieņemt lēmumus, nesasaucot Rīcības komitejas sēdi. Savukārt iecerētās izmaiņas regulējumā noteiks, ka gadījumos, ja ir apdraudēta Dziesmu un deju svētku pasākuma netraucēta un droša norise, Rīcības komitejas priekšsēdētājam savs lēmums būs jāsaskaņo ar operatīvās vadības grupu. Likumprojekta anotācijā skaidrots: "Izveidotās operatīvās vadības grupas kompetencē ir izvērtēt tieši svētku pasākuma drošības riskus. Ja šādi tiek apdraudēts svētku pasākums vai pasākumi, tad arī organizatoriski rīcības komitejas priekšsēdētāja lēmums ir jāsaskaņo ar operatīvo vadības grupu jeb dienestiem, kas atbild par cilvēku dzīvību, veselību un organizētu pārvietošanos."

Jaunās struktūras mērķi, uzdevumi un tiesības tiks nostiprinātas atsevišķā likuma pantā. Tajā noteikts, ka struktūrvienībā darbosies Dziesmu un deju svētku rīkotāju pārstāvis, kas vienlaicīgi būs arī operatīvās vadības grupas vadītājs, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Drošības policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Rīgas Pašvaldības policijas un Rīgas domes Satiksmes departamenta. Lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku reakciju uz iespējamām ārkārtas situācijām, plānots, ka katrā norises vietā darbosies iepriekš apstiprināta operatīvās vadības grupas apakšgrupa, un tās vadītājs būs tiesīgs pieņemt lēmumus, kas attiecas uz attiecīgā Dziesmu un deju svētku pasākuma pārtraukšanu vai atcelšanu.

Kurš tiesīgs pieņemt lēmumus?

Saeimas Juridiskā biroja vecākā juridiskā padomniece Lilita Vilsone komisijas sēdē norādīja, ka likumprojektā vēl veicami precizējumi, konkretizējot, kas tieši ir tiesīgs pieņemt kādus lēmumus. "Normas ir uzrakstītas tā, ka šie vadītāji ir tiesīgi pieņemt lēmumu arī attiecībā uz Dziesmu svētku pasākumu norisi vai nenorisi. Taču ko šajā situācijā dara Rīcības komitejas vadītājs, kuram ar 8.1 panta piekto daļu tiek piešķirta kompetence vienpersoniski pieņemt lēmumus kaut kādos jautājumos, bet 8.2 pantā vairākās vietās redzams, ka šos lēmumus var pieņemt vēl kāds? Jautājums: kurš tad īsti pieņem lēmumu – nevis par to, vai ir briesmas vai nav, bet to, kā tas atsaucas uz konkrēto pasākumu?" Attiecīgos labojumus plānots veikt likumprojekta izskatīšanas gaitā Saeimā.

Vienlaikus likumā iekļauti arī grozījumi, kas nosaka, ka Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredzami papildu līdzekļi svētku norises atspoguļojumam.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'svētki  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums diaspora mediācija izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti