Sestdiena,
21. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju


Edīte Brikmane,
LV portāls

09.10.2017

ĪSUMĀ

  • Ja neatbilstības netiks novērstas, var tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs, kā arī iespējamas citas sankcijas (soda nauda, starptautiskā finansējuma apturēšana, aizliegums rīkot pasaules čempionātus, starptautiskus sporta pasākumus un citi).
  • Lielākā daļa neatbilstību izriet no divām pamatproblēmām. Latvijā netiek nodrošināta antidopinga sistēmas institucionāla neatkarība. Savukārt akūts finansējuma trūkums liedz pilnvērtīgi īstenot antidopinga programmu. Ne mazāk nopietns drauds Latvijas antidopinga sistēmas pastāvēšanai ir speciālistu trūkums. 
  • Veselības ministrija plāno reorganizēt Veselības sporta medicīnas centru un izveidot neatkarīgu tiešās pārvaldes iestādi – Antidopinga biroju, kas atradīsies veselības ministra pārraudzībā.
  • Jau sākot ar nākamo gadu, antidopinga sistēmas uzturēšanai ir paredzēts finansējuma pieaugums par 600 tūkstošiem eiro, kas ļaus palielināt veikto pārbaužu skaitu līdz 1000, īstenot izglītības pasākumus un palielināt atalgojumu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Kamēr starptautiskajā sabiedrībā aktīvi tiek nosodīti antidopinga politikas pārkāpumi vairākās sporta lielvalstīs, nebūt ne viss ir labākajā kārtībā tepat pie mums – Latvijā. Vairākas neatbilstības Pasaules Antidopinga kodeksam var kļūt par šķērsli arī pašmāju sportistu dalībai XXIII Ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā, Dienvidkorejā, 2018. gada februārī. Lai šādu varbūtību novērstu, iespējami ātri jāsakārto antidopinga sistēmas normatīvais regulējums un finansējums, kas cita starpā nepieciešams arī jaunas, neatkarīgas iestādes – Antidopinga biroja – izveidei.

Latvijai ir saistoša virkne starptautisku līgumu, kuri nosaka antidopinga politikas kopējos principus. Piemēram, Eiropas Padomes Antidopinga konvencija, kas nosaka pasākumus un atbildību, lai valdības un sporta kustība koordinētā veidā cīnītos pret dopingu sportā. Savukārt Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā pielikuma – Pasaules Antidopinga kodeksa (turpmāk Kodekss) – mērķis ir aizsargāt sportista pamattiesības piedalīties sportā, kurā nav dopinga, veicināt sportistu veselību, godīgumu un vienlīdzību pasaulē, kā arī nodrošināt valstu un starptautiskā līmenī saskaņotas, koordinētas un efektīvas antidopinga programmas attiecībā uz dopinga lietošanas gadījumu noteikšanu, to skaita samazināšanu un novēršanu. Lai tiktu īstenoti Kodeksā iekļautie mērķi, ir noteikti vairāki starptautiskie standarti, tai skaitā aizliegto vielu saraksts, starptautiskais laboratoriju standarts, starptautiskais izmeklējumu un pārbaužu veikšanas standarts u. c. Latvija UNESCO konvenciju ratificēja 2006. gadā, pieņemot likumu "Par starptautisko konvenciju pret dopingu sportā".

Tātad, lai sportisti varētu piedalīties oficiāli atzītās starptautiskās sacensībās, viņu pārstāvētajai valstij ir obligāti jānodrošina noteikta antidopinga sistēma, kas ietver ikdienas dopinga profilaksi, sankcijas un papildu kontroli pārkāpumu gadījumā. Starptautiskā līmenī  antidopinga aktivitātes un uzraudzību veic neatkarīgas starptautiskās organizācijas. Nozīmīgākā no tām – Pasaules Antidopinga aģentūra (WADA). Reizi divos gados WADA veic nacionālo antidopinga sistēmu atbilstības Kodeksam kontroli, izstrādājot Kodeksa atbilstības anketas, uz kurām atbildes sniedz nacionālās antidopinga organizācijas. Pēdējā atbilstības kontrole tika veikta 2017. gada sākumā. Un, lai gan šobrīd vēl nav saņemta WADA atbilde par Latvijas antidopinga sistēmas neatbilstību Kodeksam, Latvijas Antidopinga nodaļas šī gada sākumā veiktais pašnovērtējums ļāvis pašiem konstatēt, ka situācija ir ļoti nopietna un pieprasa steidzamu rīcību.  

Ir skaidrs, ja neatbilstības netiks novērstas, var tikt apdraudēta Latvijas sportistu dalība olimpiskajās spēlēs un ir iespējamas arī citas sankcijas (soda nauda, starptautiskā finansējuma apturēšana, aizliegums rīkot pasaules čempionātus, starptautiskus sporta pasākumus un citi).

Neatbilstība starptautiskajām prasībām

Lielākā daļa neatbilstību izriet no divām pamatproblēmām, liecina Veselības ministrijas konceptuālajā ziņojumā "Par situāciju antidopinga jomā Latvijā un nepieciešamajām izmaiņām" apkopotā informācija. Pirmā no tām – Latvijā netiek nodrošināta antidopinga sistēmas institucionāla neatkarība. Tā kā Latvijas nacionālās antidopinga organizācijas funkcijas veic Valsts sporta medicīnas centra (VSMC) Antidopinga nodaļa, atbilstoši valsts pārvaldes sistēmai netiek nodrošināta pietiekama Latvijas antidopinga organizācijas autonomija, kā to paredz starptautiskās saistības. Piemēram, dopinga kontroļu veikšana ir jāsaskaņo ar Antidopinga komiteju. Savukārt Veselības ministrija, kuras pakļautībā atrodas VSMC, kā arī VSMC vadītājs var dot rīkojumus Antidopinga nodaļai, pat atcelt Antidopinga nodaļas lēmumus. "Lēmumu apstrīdēšanas kārtība atbilstoši valsts pārvaldes hierarhijai paredz, ka Antidopinga nodaļas pieņemtos lēmumus var apstrīdēt Veselības ministrijā. Tā vietā ir jāpiemēro izņēmums, ka lēmumus, kuru pieņem autonoma antidopinga iestāde, var apstrīdēt starptautiskā sporta arbitrāžas tiesā," Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas sēdē Saeimas deputātiem skaidroja Daina Mūrmane-Umbraško, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece veselības politikas jautājumos.

"2016. gadā dopinga kontroļu laikā tika nodrošināta 327 paraugu iegūšana, bet būtu nepieciešams ap 1000."

Otra problēma saistīta ar finansējumu – tā akūts trūkums liedz pilnvērtīgi īstenot antidopinga programmu. Kā norādīja Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis, likumsakarīgs un ne mazāk nopietns drauds Latvijas antidopinga sistēmas pastāvēšanai ir speciālistu trūkums.  Pašlaik sportistu dopinga kontroļu organizēšanu un citu Antidopinga konvencijā minēto prasību izpildi, tostarp izglītības programmas īstenošanu, starptautiskas sadarbības koordinēšanu un juridisku jautājumu kārtošanu, veic četri Antidopinga nodaļas darbinieki. Viņu vidū nav atsevišķa dopinga kontroļu paraugu savākšanas personāla, kas līdz ar to ietekmē pārējo antidopinga uzdevumu ieviešanu un izpildi. 2016. gadā dopinga kontroļu laikā tika nodrošināta 327 paraugu iegūšana, bet būtu nepieciešams ap 1000. "Ir izveidotas vairākas štata vietas, kuras nav aizpildītas. Tāpēc, ja gribam, lai dopinga kontrole ir kvalitatīva, atbilstoša starptautiskām prasībām, ir jārisina arī atalgojuma jautājums. Neviens augsti kvalificēts medicīnas speciālists par 600 eiro nestrādās," norāda LOK prezidents. Turklāt jāņem vērā, ka Antidopinga nodaļas darba specifika prasa daudz laika darbam veltīt ārpus ierastā iestāžu darba laika. Nepieciešamības strādāt sestdienās un svētdienās, kā arī nepietiekamā atalgojuma dēļ nodaļas darbība nākotnē ir apdraudēta, secināts arī Veselības ministrijas ziņojumā.

Neatbilstību Kodeksam uzskaitījums ir apjomīgs. To vidū minēts ne tikai nepietiekams pārbaužu skaits (piemēram, sportistam, kurš izcieš diskvalifikācijas periodu, netiek veiktas dopinga kontroles) un atsevišķu dopinga kontroļu paraugu savākšanas personāla trūkums, bet arī neatkarīgas disciplināras komisijas neesamība ("Latvijā atzīto sporta federāciju disciplinārās komisijas locekļi ir pastāvīgā interešu konflikta stāvoklī, pieņemot lēmumus par konkrētās federācijas sportistiem"), neatbilstība personas datu aizsardzības standartiem, finansējuma trūkums izglītības un informācijas pasākumiem un citas problēmas. Veselības ministrijas ziņojumā secināts: pārkāpumi ir tik būtiski, ka var tikt novērtēti kā otrā Kodeksa neatbilstības kategorija, kad neatbilstība saistīta "ar antidopinga organizāciju nolaidību vai nacionālo normatīvo aktu neatbilstību Kodeksam, tai skaitā, kad valdības nav nodrošinājušas pietiekamu finansējumu antidopinga programmu īstenošanai".

"Tiesa, šobrīd nav saņemta oficiāla WADA atbilde attiecībā uz neatbilstībām un Latvija vēl nesaņem starptautisku kritiku," norādīja A. Vrubļevskis. Taču vai vajadzētu nonākt tik tālu? Viņaprāt, ir ļoti svarīgi dot skaidru signālu, ka Latvija iespējami tuvākajā laikā neatbilstības novērsīs, gan sakārtojot normatīvo regulējumu, gan piešķirot papildu finansējumu antidopinga sistēmas pilnveidošanai.

Ko plānots darīt

"Lai Latvijas antidopinga sistēma atbilstu starptautiskajām prasībām, ir nepieciešams nodrošināt tās institucionālo autonomiju (tai skaitā finanšu autonomiju), kā arī pietiekamus finanšu resursus," secināts Veselības ministrijas ziņojumā. Ar šādu mērķi Veselības ministrija piedāvā reorganizēt VSMC, izveidojot atsevišķu iestādi – Antidopinga biroju, bet atlikušās centra funkcijas (bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības uzraudzība) nodot Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai.

"Antidopinga birojs būs neatkarīga tiešās pārvaldes iestāde, kas atradīsies veselības ministra pārraudzībā," skaidro D. Mūrmane-Umbraško. "Paredzēts, ka lēmumus, ko pieņems disciplinārā komisija par sportistu diskvalifikāciju, varēs kā pirmajā instancē pārsūdzēt Latvijas Sporta federācijas padomes Strīdu izšķiršanas komisijā. Pēc tam sportists varēs vērsties starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā," LV portālam skaidroja Antidopinga nodaļas vadītājs Mārtiņš Dimants. Ar sūdzībām par Antidopinga biroja darbību sportists varēs vērsties WADA, kas, sadarbojoties ar konkrētā sporta veida starptautisko federāciju, attiecīgo gadījumu izmeklēs.

"Likumsakarīgs un ne mazāk nopietns drauds Latvijas antidopinga sistēmas pastāvēšanai ir speciālistu trūkums."

"Plānots, ka biroja 10 štata darbinieki strādās tikai, lai īstenotu antidopinga programmu atbilstoši starptautiskajām prasībām. Iestādes vadītājs īstenos nacionālo un starptautisko sadarbību. Vadītāja vietnieks kārtos juridiskos jautājumus un rezultātu pārvaldību. Viens eksperts plānos dopinga kontroles, otrs – izglītības un informācijas pasākumus, trešais – terapeitiskās lietošanas un medikamentu jautājumus. Dopinga kontrolieri veiks kontroli," iestādes struktūru Saeimas komisijas sēdē ieskicēja M. Dimants. Tikmēr Antidopinga biroja administratīvās atbalsta funkcijas, piemēram, personālvadību, grāmatvedību, centralizēti nodrošinās Veselības ministrija.

"Jau sākot ar nākamo gadu, antidopinga sistēmas uzturēšanai ir paredzēts finansējuma pieaugums par 600 tūkstošiem eiro. Tas ir vairāku simtu procentu pieaugums, kas ļaus palielināt veikto pārbaužu skaitu līdz 1000, īstenot izglītības pasākumus, palielināt atalgojumu," deputātiem klāstīja Veselības ministrijas pārstāve.

"Ir zināms, kas ir jādara. Arī finansējums šim nolūkam no 1. janvāra ir pieejams. Pašlaik atliek nekavēties un sākt rīkoties," secina LOK prezidents. Lai nodrošinātu antidopinga sistēmas atbilstību starptautiskajām prasībām, tuvākajā laikā jāveic grozījumi Sporta likumā un vairākos saistītos Ministru kabineta noteikumos. Pēc M. Dimanta domām, šāds konceptuāls risinājums ļaus novērst neatbilstības Kodeksam. "Esmu informējis Pasaules Antidopinga aģentūras Eiropas biroju par Latvijas piedāvāto risinājumu un saņēmis pozitīvu atbildi. Nav būtiski, vai antidopinga institūcija ir valsts iestāde vai nevalstiska organizācija, galvenais, lai tiek nodrošināta tās autonomija. Pārējās neatbilstības ir tikai budžeta un personāla jautājums."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'medikamenti  'sports  

  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju 
Likumdošana/Ministru kabinetā  09.10.2017
Paplašina mājokļu atbalsta programmu 1
Likumdošana/Ministru kabinetā  05.10.2017
Veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  27.09.2017
Ceļotājiem ieviesīs lielākas drošības garantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  25.09.2017
Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  19.09.2017
PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas 3
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.09.2017
Neklātienes un tālmācības skolām plāno noteikt lielāku uzraudzību 
Likumdošana/Ministru kabinetā  13.09.2017
Suņiem – tikai lolojumdzīvnieka pase 2
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.08.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti