viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Plāno vienkāršot mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu


Linda Balode,
LV portāls

21.09.2017

ĪSUMĀ

  • Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz, ka turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs vienkāršāks un mazāk birokrātisks.
  • Latvijā, salīdzinot ar citām analizētām valstīm, vairāk ir jānoformē dažāda veida procesuālie dokumenti un motivētie lēmumi, kamēr citās valstīs tos neformē.
  • Likumprojekta mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām un dublējošām procesuālajām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.
  • Kriminālprocesa reģistrā šobrīd nefiksē procesuālās darbības, bet tikai ziņas par tām, līdz ar to notiek vairākkārtīga dublēšanās.
  • Pašlaik procesa virzītājam uzreiz nav iespējams aizdomās turēto personu nogādāt pie nākamā procesa virzītāja kriminālprocesa pabeigšanai.
  • Saeimas Juridiskā komisija uzskata, ka likumprojekta pieņemšana ir ļoti svarīga.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-1



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -1

Šobrīd Latvijā izmeklēšanas iestādes noformē dažādus procesuālos lēmumus, protokolus, kā arī ievada ziņas kriminālprocesa reģistrā, kā rezultātā informācija nereti pārklājas. Tāpat normatīvie akti neļauj efektīvi īstenot izmeklēšanu attālināti un uzliek pienākumu dublēt izmeklēšanas darbības. Līdz ar to Saeimā rit diskusijas par atteikšanos no formālām, dublējošām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas fiksēšanai, vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Saeimas Juridiskā komisija konceptuāli ir atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas paredz, ka turpmāk mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas process būs vienkāršāks un mazāk birokrātisks. Šodien, 21.septembrī, Saeima šo likumprojektu atbalstīja arī pirmajā lasījumā.

Jānorāda, ka mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā ir paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ilgāku par trim mēnešiem, bet ne ilgāku par trim gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru paredzēta brīvības atņemšana uz laiku ne ilgāku par astoņiem gadiem.

"Likumprojekts ir tapis pateicoties Valsts policijas (VP) realizētajam projektam "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana ar mērķi sabalansēt nozieguma sabiedrisko bīstamību, radīto kaitējumu un izmeklēšanā izlietotos resursus", informē Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāra vietnieka pienākumu izpildītājs, Juridiskā departamenta direktors Vilnis Vītoliņš. Tajā ir analizēta un apkopota astoņu Eiropas Savienības (ES) valstu pieredze vienkāršotā kriminālprocesu lietvedībā un ietverti priekšlikumi kriminālprocesa izmeklēšanas efektivizēšanai. Kriminālprocesa likuma (KPL) grozījumi paredz virkni izmaiņu, kas ļautu vienkāršot mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu un paātrināt kriminālprocesu. Lai tos varētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, Saeimas Juridiskās komisijas pārstāvji aicina šajā projektā neiesniegt citus priekšlikumus.

Analizēta Latvijas un citu valstu prakse

VP realizētajā projektā, kas tapa sadarbībā ar Tieslietu ministriju (TM), Ģenerālprokuratūru un IeM, tika analizētas astoņas ES valstis - Igaunija, Lietuva, Zviedrija, Somija, Vācija, Rumānija, Nīderlande un Čehija. No šīm valstīm iegūtā informācija un praksē redzētās darbības ir ietvertas likumprojektā.

"Mums vēl ir Kriminālprocesa reģistrs, kas nevienā no analizētajām valstīm nav un nekad nav bijis."

"Latvijā, salīdzinot ar citām analizētajām valstīm, vairāk ir jānoformē dažāda veida procesuālie dokumenti un motivētie lēmumi, kamēr citās valstīs tos neformē. Tie ir apjomīgi protokoli, kuri katrai darbībai ir atsevišķi, turklāt mums vēl ir Kriminālprocesa reģistrs, kas nevienā no iepriekš minētajām valstīm nav un nekad nav bijis," secina VP pārstāvis, ES līdzfinansētā projekta "Mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošana" vadītājs Dainis Vēbers.

Grozījumu mērķis

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekta mērķis ir nodrošināt atteikšanos no formālām un dublējošām procesuālajām darbībām un dokumentiem, radīt priekšnosacījumus efektīvākai izmeklēšanas darbību fiksēšanai, ātrākai un vienkāršotai kriminālprocesa virzībai uz prokuratūru un tiesu, kā arī vienkāršot kriminālprocesu lietvedības apturēšanu, atjaunošanu un izbeigšanu noilguma gadījumā.

Kā būtiskākās izmaiņas likumprojektā D. Vēbers min to, ka izmeklētājam turpmāk būs noteikts pienākums izvēlēties un veikt vienkāršāko kriminālprocesa veidu un procesuālās darbības, lai kriminālprocesa mērķa sasniegšana notiktu pēc iespējas ātrāk un ekonomiskāk.

Ko paredz izmaiņas?

Lai vienkāršotu mazāk smaga nozieguma izmeklēšanu, likumprojekts paredz šādas izmaiņas KPL:

  • atteikties no Kriminālprocesa reģistra;
  • paplašināt izmeklēšanas darbību fiksēšanas iespējas;
  • paplašināt aptaujas piemērošanas iespējas;
  • izslēgt nosacījumus par obligātajām ekspertīzēm;
  • nodrošināt aizturētā nogādāšanu pie prokurora vai tiesneša kriminālprocesa pabeigšanai, turot viņu īslaicīgās aizturēšanas vietā un ievērojot 48 stundu noteikto ierobežojumu no faktiskā aizturēšanas brīža;
  • samazināt izmeklēšanā noformējamo procesuālo dokumentu apjomu;
  • precizēt kriminālprocesa apturēšanas nosacījumus;
  • paplašināt prokurora priekšrakstu par sodu piemērošanu;
  • apvienot neatliekamās kārtības un saīsinātās kārtības procesus vienā vienkāršotā kārtības procesā.

Kāda kārtība ir šobrīd?

Piemēram, Kriminālprocesa reģistrā šobrīd nefiksē procesuālās darbības, bet tikai ziņas par tām, līdz ar to notiek vairākkārtīga dublēšanās, jo kriminālprocesa materiālos ir visa šī informācija, kā arī kriminālprocesa informācijas sistēmā ir ierakstītas pilnīgi visas ziņas par pieņemtajiem lēmumiem un kriminālprocesa virzību. "Iesaistītajām personām nesamazināsies tiesības saņemt attiecīgo informāciju, to varēs iegūt vispārējā kārtībā, iesniedzot pieteikumu," skaidro D. Vēbers, norādot, ka ik gadu VP apmēram ir 45 000 kriminālprocesu, par katru Kriminālprocesa reģistrā ir jāaizpilda 8 lappuses garš dokuments, kas bieži vien ir biezāks nekā citās valstīs pats kriminālprocesa materiāls.

Savukārt saskaņā ar KPL pašlaik procesa virzītājam uzreiz pēc personas atzīšanas par aizdomās turēto ir jālemj par personas atbrīvošanu, izņemot gadījumus, kad ir paredzēts ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis. "Līdz ar to procesa virzītājam uzreiz nav iespējams aizdomās turēto personu nogādāt pie nākamā procesa virzītāja kriminālprocesa pabeigšanai," norādīts likumprojekta anotācijā. D. Vēbers informē: "Ja mēs vēlamies, piemēram, kā Nīderlandē, kriminālprocesu pabeigt dažu stundu vai vēlākais 48 stundu laikā, KPL ir jāparedz iespēja personu pēc atzīšanas par aizdomās turēto atstāt aizturēšanā līdz tās nodošanai prokuroram vai tiesai."

"Šobrīd Latvijā tiesas ir noslogotas ar maznozīmīgām lietām."

"KPL ir paredzēti ļoti daudz motivētie lēmumi, tāpēc likumprojektā arī tos pēc iespējas piedāvājam aizstāt ar lēmumiem rezolūcijas veidā vai pavadvēstulēm," skaidro D. Vēbers, norādot, ka tādējādi netiks tērēti izmeklēšanas iestāžu resursi dažādu dokumentu noformēšanā, bet tos varēs veltīt praktiskajai izmeklēšanai un noziegumu atklāšanai. Tie rezolūcijas veidā varētu būt tādi lēmumi kā kriminālprocesa apturēšana un kriminālprocesa izbeigšana, ja ir iestājies noilgums, kā arī kriminālprocesa virzīšana vienkāršotā kārtībā, balstoties uz citu valstu praksi, proti, ne par cietušiem un aizdomās turētiem, ne par lietas nodošanu prokuratūrai, tajās netiek sastādīti lēmumi, bet persona tiek informēta nopratināšanas protokolā. Tāpat analizētajās valstīs nepastāv ierobežojoši termiņi vai lietu kategorijas kriminālprocesa apturēšanai, bet ir iespējama jebkura kriminālprocesa apturēšana, ja no iegūtās informācijas nav pavedienu un ir izdarīts viss iespējamais nozieguma atklāšanai, līdz brīdim, kad policija citu savu darbību rezultātā iegūst papildu informāciju.

Jāpiebilst, ka šobrīd Latvijā arī tiesas ir noslogotas ar maznozīmīgām lietām, kurās noziedzīgu nodarījumu izdarījušām personām piespriež naudas sodus, piespiedu darbus u. tml., proti, ar brīvības atņemšanu nesaistītus sodus (Latvijā prokurora priekšrakstu par sodu piemēro ~ 13% gadījumu, Nīderlandē – ~ 60% gadījumu). "Uz tiesu sūta lietas, kuru nodarītais kaitējums ir 10 – 20 eiro apmērā, piemēram, par tirdzniecības centrā notikušu zādzību. Pašlaik, ja vainīgā persona nav samaksājusi kompensāciju, prokuroram, tomēr uzskatot, ka personu nevajag sodīt ar brīvības atņemšanu, ir liegta iespēja piespriest piespiedu darbu. Līdz ar to likumprojektā ir noteikts – ja kompensācijas apjoms nepārsniedz vienu minimālo mēnešalgu un apsūdzētais piekrīt pieteiktās kompensācijas apmēram, prokurors šādos gadījumos var piemērot priekšrakstu un uz tiesu lietu nesūtīt," skaidro D. Vēbers.

"Būtiski ir apvienot arī neatliekamās kārtības un saīsinātās kārtības procesus vienā vienkāršotā kārtības procesā, izveidojot vienkāršotu izmeklēšanas mehānismu, kurā sastāda vienu vienotu protokolu, gandrīz kā administratīvā pārkāpuma protokolu, proti, policija izbrauc uz notikuma vietu, tur noformē protokolu un tajā pašā dienā vai 48 stundu laikā personu nogādā prokuratūrā kriminālsoda piemērošanai," turpina D. Vēbers. Jāvērš uzmanība, ka šāds mehānisms ir piemērots lietās, kad aizdomās turētā persona ir pārsteigta nozieguma vietā, pierādījumi ir skaidri un noziegums nav tāds, lai personai būtu piemērojams brīvības atņemšanas sods.

Šķērslis likuma grozījumu ātrākai pieņemšanai

Saeimas deputāts un krimināltiesību eksperts Andrejs Judins cer, ka, pieņemot KPL grozījumus, kriminālprocesi paātrināsies, un vēlas, lai tas notiktu pēc iespējas ātrāk. Uzskatot, ka likumprojekta pieņemšana ir ļoti svarīga, Saeimas Juridiskās komisijas sēdē viņš aicināja TM šajā projektā nesniegt citus priekšlikumus, norādot, ka, strādājot Parlamentārajā izmeklēšanas komisijā, arī ir konstatējis problēmas, bet šajā projektā priekšlikumus par tām nesniegs. Šādu aicinājumu TM pauda arī Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

"Latvijā prokurora priekšrakstu par sodu piemēro ~ 13% gadījumu, Nīderlandē – ~ 60% gadījumu."

"Mēs labprāt atturētos no priekšlikumu sniegšanas, ja apstākļi nespiestu to darīt. Proti, mums ir jāņem vērā, ka ar šī gada aprīļa Satversmes Tiesas spriedumu attiecībā par KPL 629. panta piektās daļas atzīšanu par neatbilstošu Satversmei, jautājums ir jārisina un to nevar vilkt garumā," skaidro TM Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska. Šobrīd TM darba grupā jau ir izveidota redakcija, kas risina iepriekš minēto problēmu, tāpēc TM plāno virzīt priekšlikumus tieši šajā projektā. Pretējā gadījumā TM virzīs priekšlikumus Ministru kabinetā, jo šobrīd tajā pēc valsts sekretāru sanāksmes arī ir iesniegts likumprojekts "Grozījumi Kriminālprocesa likumā", kas ietver trīs ES direktīvu ieviešanu, no kurām vienai ir termiņš nākamā gada aprīlis.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'policija  'sods  

  Ieteikt:  +1
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums diaspora mediācija izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti