Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Piemērojot administratīvo atbildību juridiskajai personai, tiktu nodrošināts, ka sods tiktu piemērots vainīgajai personai un tas atturētu no turpmākiem pārkāpumiem.
FOTO: Freepik
Naudas sods, tāpat kā iepriekš, ir paredzēts no četrpadsmit līdz astoņdesmit sešām naudas soda vienībām. Atbilstoši Administratīvo pārkāpumu procesa likumprojektam vienas naudas soda vienības apmērs ir 5 eiro. Tātad soda nauda varētu būt no 70 līdz 430 eiro. Tiesa, vairs netiek paredzēti bargāki sodi atkārtotu pārkāpumu gadījumā.
Patlaban Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (LAPK) 166.3 pants nosaka, ka par UR iesniedzamo ziņu un dokumentu iesniegšanas noteikumu pārkāpšanu, ja tie izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 210 līdz 700 eiro.
Tieslietu ministrija skaidro, ka atteikšanās no atkārtota soda ir saistīta ar kriminālsodu teoriju. Faktiski tiek pārkāpts dubultās nesodīšanas princips (non bis in idem), jo personu netieši soda par vienu pārkāpumu divas reizes. Tādējādi tiek ierobežota iespēja piemērot taisnīgu sodu, kas nav pieļaujams demokrātiskā un tiesiskā valstī. Sodam jābūt par smagiem pārkāpumiem smagākam, par vieglākiem pārkāpumiem – vieglākam. Katru pārkāpumu vērtē individuāli, un sodu nosaka individuāli, ņemot vērā tikai šīs konkrētās administratīvo pārkāpumu lietas apstākļus. To apstākli, ka personai ir sodāmība vai ka tai kādreiz ir bijusi sodāmība par tādu pašu vai līdzīgu administratīvo pārkāpumu, var ņemt vērā, vērtējot pārkāpēja personību kopumā. Likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" 20. pants paredz, ka, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pie atbildības saucamās personas personību (juridiskajai personai – reputāciju), mantisko stāvokli, pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, atbildību mīkstinošus un pastiprinošus apstākļus.
Pāreja atbilstoši administratīvo sodu regulējuma izmaiņām
Uzņēmumu reģistra (UR) Juridiskās nodaļas vadītājas vietniece Laima Letiņa skaidro, ka grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kurus Saeimā gatavo izskatīšanai uz trešo lasījumu, ir sagatavoti, lai nodrošinātu pāreju atbilstoši administratīvo sodu regulējuma izmaiņām, kuras noteiks likumprojekts "Administratīvo pārkāpumu procesa likums".
Kā skaidrots anotācijā, likums "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" tiek papildināts ar jaunu nodaļu "Administratīvā atbildība tiesību subjektu un juridisko faktu reģistrācijas jomā un kompetence sodu piemērošanā", paredzot administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto ziņu vai dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā.
Likumprojekts "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" saglabā šobrīd Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 166.3 pantā noteikto administratīvo atbildību un, ņemot vērā Administratīvo sodu sistēmas reformu, to pārceļ uz likumprojektu "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", vienlaikus to precizējot atbilstoši likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" regulējumam. Ievērojot minēto, likumprojekta izmaiņas stāsies spēkā vienlaikus ar likumprojekta "Administratīvo pārkāpumu procesa likums" spēkā stāšanās un skatāmas ciešā kontekstā ar to.
Piemērota vienīgi komercreģistrā
Līdz šim LAPK 166.3 pantā noteiktā administratīvā atbildība tika piemērota vienīgi komercreģistrā reģistrētajiem tiesību subjektiem, ņemot vērā, ka minētais pants bija iekļauts LAPK divpadsmitajā "a" nodaļā "Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā", saka L. Letiņa. Taču nodarījuma bīstamība, sabiedriskais kaitējums, nodarījuma sekas, aktualitāte un attiecināmība (informācijas neiesniegšana UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, tādējādi aizskarot trešo personu tiesības saņemt aktuālu informāciju) aktuāla visu UR vesto reģistru, kuros tiek ierakstīti tiesību subjekti, kontekstā.
"Praksē administratīvā atbildība tiek piemērota juridiskās personas valdes locekļiem, lai gan ne vienmēr visi valdes locekļi ir atbildīgi par dokumentu neiesniegšanu noteiktos termiņos pārkāpumu izdarīšanu."
Ņemot vērā to, ka LAPK 166.3 pants ir ietverts LAPK divpadsmitajā "a" nodaļā "Administratīvie pārkāpumi komercdarbībā", UR LAPK 166.3 pantā paredzēto atbildību piemēro subjektiem, kas veic komercdarbību. Tā kā citi tiesību subjekti, kuri arī tiek ierakstīti UR vestajos reģistros un kuriem arī ir likumos noteikts pienākums noteiktā termiņā iesniegt noteiktus dokumentus, neveic komercdarbību, LAPK 166.3 pants netiek piemērots attiecībā uz šiem subjektiem. Tādējādi, lai arī likumā ir minēts, piemēram, ka politiskās partijas vai to apvienības, biedrības un nodibinājumus sauc pie likumā noteiktās atbildības, praksē šiem subjektiem atbildība netiek piemērota, jo nav atbilstoša regulējuma. Ņemot vērā to, ka UR funkcija − nodrošināt publiski ticamas informācijas pieejamību trešajām personām tiek attiecināta vienlīdzīgi uz visiem UR vestajiem reģistriem, kā arī to, ka termiņus dokumentu iesniegšanai nosaka likumdevējs atbilstoši katra tiesību subjekta un juridiskā fakta regulējuma specifikai, administratīvā atbildība par dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā būtu piemērojama attiecībā uz visiem UR vestajos reģistros ierakstāmajiem tiesību subjektiem un juridiskajiem faktiem.
Ne vienmēr atbildīgi visi valdes locekļi
LAPK 166.3 pants nenosaka personu – fizisko vai juridisko –, kurai izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu. Praksē administratīvā atbildība tiek piemērota juridiskās personas valdes locekļiem, lai gan ne vienmēr visi valdes locekļi ir atbildīgi par LAPK 166.3 pantā noteikto pārkāpumu izdarīšanu. Piemēram, pārkāpums var iestāties arī citas atbildīgās amatpersonas, juridiskās personas pārstāvju vai darbinieku rīcības rezultātā.
UR piemērojot administratīvo atbildību juridiskajai personai, tiktu nodrošināts, ka sods tiktu piemērots vainīgajai personai un tas atturētu to no turpmākiem pārkāpumiem. Vienlaikus norādāms, ka UR vestajos reģistros tiek reģistrētas arī fiziskas personas (individuālie komersanti), gan tiesību subjekti bez juridiskas personas statusa, piemēram, masu informācijas līdzekļi, kuriem ir normatīvajos aktos noteikts pienākums noteiktā termiņā iesniegt dokumentus UR.
Tā kā saskaņā ar likumprojektu "Administratīvo pārkāpumu procesa likums", kas Saeimā ir pieņemts 2. lasījumā, atbildība par administratīvo pārkāpumu var tikt piemērota tikai juridiskajai vai fiziskajai personai, likumprojektā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" jāparedz, ka praksē sods tiktu piemērots juridiskajām personām (tiesību subjektiem ar juridiskās personas statusu vai tiesību subjektu, kuriem nav juridiskas personas statusa, amatpersonām) un fiziskajām personām (tiesību subjektiem ar fiziskās personas statusu vai tiesību subjektu, kuriem nav juridiskas personas statusa, amatpersonām).
Sodu statistika
Kā norādīts anotācijā, 2016. gadā UR, pamatojoties uz LAPK 166.3 pantu, kurā paredzēta atbildība par dokumentu neiesniegšanu UR normatīvajos aktos noteiktajā termiņā, uzsācis 35 administratīvo pārkāpumu lietvedības un piemērojis 49 naudas sodus 9340 eiro apmērā. 2015. gadā sāktas 54 lietvedības un piemēroti 77 naudas sodi 15 283 eiro apmērā, 2014. gadā – 75 lietvedības un 90 naudas sodi 16 062 eiro apmērā.
Laika posmā no šī gada 1. janvāra līdz 1. septembrim uzsāktas sešas administratīvo pārkāpumu lietvedības, piemēroti 10 naudas sodi 2349 eiro apmērā.
