Otrdiena,
17. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas  3


Inese Helmane,
LV portāls

14.09.2017

ĪSUMĀ

  • Iespējams, samazinātā PVN likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem tiks noteikta uz trim gadiem.
  • Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurās pārtikas produktiem netiek piemērota samazinātā PVN likme.
  • Ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%.
  • Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt starp citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015. līdz 2016. gadam sasniedza 12,4 miljonus eiro.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Iespējams, no 1. janvāra Latvijai raksturīgie dārzeņi, ogas un augļi kļūs lētāki. Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas ierosinājumu šīm pārtikas produktu grupām piemērot samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 5% apmērā. Jautājums gan vēl būs jāskata Saeimā.

Patlaban šīm Latvijai raksturīgo produktu grupām PVN likme ir 21%.  Jāatzīmē, ka banāniem, citroniem un citiem eksotiskajiem augļiem nodoklis nemainās. Tas nav samazināts arī paprikai, arbūziem, vīnogām un melonēm, pat ja šie produkti  būtu audzēti Latvijā.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola medijiem ir izteikusies, ka Finanšu ministrija rosina samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, lai tālāk vērtētu, vai šajā periodā sasniegti izvirzītie mērķi – apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas vietējiem ražotājiem.

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis, kura vadītā organizācija pirms gada ierosināja samazināto PVN pārtikai, ir gandarīts par valdības lēmumu, kas mazinās vēlmi īstenot PVN shēmas un palīdzēs konkurences cīņā vietējiem audzētājiem, un sola pie ministrijas doties ar nākamo iniciatīvu – ieviest preču ievešanas elektronisko deklarācijas kārtību.

Cenu kritums varētu sasniegt pat 6,7%

Zemkopības ministrija (ZM) informatīvajā ziņojumā "Par pievienotās vērtības nodokļa likmes diferencēšanu pārtikai" secinājusi, ka patlaban Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu produkcijas tirgus daļa, kurai tiek piemērota PVN 21% standartlikme, ir apmēram 30 līdz 40%. Vidēji Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu cenas varētu samazināties par 1,9 līdz 3,5%, tomēr, tā kā ir paredzams, ka legālā augļu, ogu un dārzeņu tirdzniecība palielināsies par 20%, vidējais augļu, ogu un dārzeņu cenu kritums varētu sasniegt pat 6,7%. Legāli strādājošo tirgotāju produkcijai cenas samazināsies par 13,2%.  Krītoties produktu cenām, vidējais patēriņš varētu augt no 1,2 līdz 2,3%. Legāli strādājošo lauksaimnieku saražotās produkcijas realizācijas apjoms varētu palielināties par 8 līdz 8,6%.

Latvijai raksturīgo augļu, ogu un dārzeņu saraksts, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme1:

  • korintes;
  • āboli, tostarp sidra āboli bez taras, no 16. septembra līdz 15. decembrim;
  • bumbieri, tostarp vīna bumbieri, bez taras no 1. augusta līdz 31. decembrim;
  • cidonijas, tostarp krūmcidonijas;
  • ķirši, tostarp skābie ķirši;
  • plūmes, tostarp ērkšķu plūmes;
  • zemenes;
  • avenes, kazenes un kazeņavenes;
  • upenes, baltās un sarkanās jāņogas un ērkšķogas;
  • mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un citas melleņu ģints ogas;
  • aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes, meža zemenes;
  • kartupeļi, tostarp sēklas kartupeļi, kartupeļi cietes ražošanai un jaunie (no 1. janvāra līdz 30. jūnijam);
  • tomāti;
  • sīpoli un šalotes (arī dēstīšanai);
  • ķiploki;
  • puravi un citi sīpolu dārzeņi;
  • kāposti, tostarp ziedkāposti, brokoļi, Briseles kāposti; baltie galviņkāposti un sarkanie galviņkāposti;
  • dārza salāti un cigoriņi;
  • burkāni, galda rāceņi un kāļi, sakņu selerija, mārrutki, topinambūri, melnie rutki, turnepši, sakņu pētersīļi, bietes, redīsi un tamlīdzīgi sakņu dārzeņi;
  • gurķi;
  • nelobīti zirņi, nelobītas pupiņas un citi nelobīti pākšu dārzeņi;
  • selerija, izņemot sakņu seleriju;
  • spināti, Jaunzēlandes spināti un dārza balodenes;
  • rabarberi;
  • kabači;
  • salātu dārzeņi, izņemot dārza salātus un cigoriņus;
  • mangoldi jeb lapu bietes;
  • fenhelis;
  • cukurkukurūza;
  • lapu pētersīļi, dekoratīvie pētersīļi, sīpolloki, ķiploku loki, baziliks, dilles, piparmētra, kinza, visa veida zaļumi (bietīšu lapas, rukola, zirņu dīgsti).

Avots: Zemkopības ministrijas informatīvais ziņojums

Pēc LLU pētnieku aprēķiniem, valsts budžeta zaudējumi samazinātās 5% PVN likmes ieviešanas rezultātā prognozējami robežās no 3,9 līdz 5,7 miljoniem eiro. Par zinātnieku apsvērumiem saistībā ar nodokļa likmi LV portāls rakstīja publikācijā Zinātnieki par zemāku PVN likmi: Gan kristos cena, gan palīdzētu ražotājiem.

Piecas valstis bez samazināta PVN pārtikai

Latvija ir viena no piecām ES dalībvalstīm, kurās pārtikas produktiem netiek piemērota samazinātā PVN likme. Pārtikas produktiem PVN standartlikme tiek piemērotas tikai Dānijā, Bulgārijā, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Tomēr atšķirībā no pārējām četrām minētajām valstīm Latvijā samazinātā 12% PVN likme tiek piemērota zīdaiņiem paredzēto specializēto pārtikas produktu piegādēm.

Samazinātā PVN likme atsevišķām pārtikas produktu piegādēm ES dalībvalstīs svārstās no 0% Apvienotajā Karalistē, Maltā un Īrijā līdz pat 18% Ungārijā.

Grib izskaust ēnu ekonomiku

ZM un lauksaimnieku organizāciju ieskatā augļu, ogu un dārzeņu nozarē darbojas daudz uzņēmēju, kas nereģistrē savus produkcijas pārdošanas darījumus un izvairās no PVN nomaksas budžetā, tāpēc ēnu ekonomikas īpatsvars augļu, ogu un dārzeņu nozarē varētu sasniegt pat 30–40%. Ministrija secinājusi, ka, tikai samazinot PVN likmi līdz 5%, nozarē būs iespējams panākt pozitīvāko un lielāko efektu, lai novērstu uzņēmēju darbošanos nelegālajā ekonomikā, kā arī veicinātu legālajā tirgū darbojošos augļu, ogu un dārzeņu ražotāju konkurētspēju. Līdz ar PVN likmes samazināšanu no 21% līdz 5% daudzi negodīgie uzņēmēji izvēlēsies reģistrēt savus pārdošanas darījumus un maksāt PVN budžetā, jo starpība starp cenu ar PVN un cenu bez PVN būs salīdzinoši neliela, tāpēc samazināsies uzņēmēju motivācija riskēt un tikt sodītiem par PVN nemaksāšanu.

"Izvēlēties dārzeņus kā pirmo grupu, kam samazināt PVN, ir pareizs lēmums, ja vērtējam kontrabandas iespaidu uz vietējiem dārzeņu audzētājiem."

Rīgas Ekonomikas augstskolas pētījumā aprēķināts, ka Latvijā laikā no 2013. līdz 2015. gadam absolūti lielākais ēnu uzņēmējdarbības līmenis ir bijis būvniecības nozarē – 40%, kurai seko mazumtirdzniecība ar 24,9%.

Īpaši daudz nelegālo darījumu ir augļu, ogu un dārzeņu sezonas laikā, kad Latvijā ieplūst ļoti liels lētu produktu apjoms no citām Eiropas Savienības valstīm. Piemēram, Latvijā importēto zemeņu un tomātu kopējā vērtība, kas nesakrīt starp citu valstu norādītajām eksporta vērtībām, no 2015. gada līdz 2016. gadam sasniedza 12,4 miljonus eiro.

Tirgotāji, kas preces tirgo nelegāli, ne vien nodarbojas ar sodāmu uzņēmējdarbību, bet arī ievērojami samazina tirgus cenas, ar kurām vietējiem ražotājiem ir grūti konkurēt. Turklāt augļi, ogas un dārzeņi ir preces, kuras ātri bojājas un kurām ir īss realizācijas termiņš, tāpēc pašmāju ražotājam nav iespējas savu izaudzēto produkciju realizēt brīdī, kad tās cena tirgū ir visizdevīgākā.

Ierobežojumi tirdzniecībā

ZM informatīvajā ziņojumā norāda, ka, ieviešot samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem, paralēli jāīsteno Ekonomikas ministrijas izveidotās darba grupas ieteiktie pasākumi, ar kuriem tiks  samazināta ēnu ekonomika lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecībā tirgos un ielu tirdzniecības vietās. Darba rezultātā ir pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 440 "Noteikumi par tirdzniecības veidiem, kas saskaņojami ar pašvaldību, un tirdzniecības organizēšanas kārtību".

Preču izcelsmes valsts kontroles veicināšanai grozījumos noteikts papildu pienākums pašvaldībai izsniegt izziņu tirdzniecības dalībniekiem ar informāciju par pašu audzēto svaigo augļu, ogu, dārzeņu un svaigas gaļas izcelsmi. Noteikts pienākums pašvaldībai reizi mēnesī informēt Valsts ieņēmumu dienestu un Pārtikas un veterināro dienestu par izsniegtajām atļaujām ielu tirdzniecībai, norādot tirdzniecības dalībniekus un realizējamo preču grupas.

Ar grozījumiem negodprātīgu tirgotāju izskaušanai tiek noteiktas papildu tiesības tirdzniecības organizatoram un tirgus pārvaldītājam:

  • pienākumu sekot līdzi pašvaldības izziņā minētās informācijas precīzai norādei tirdzniecības vietā un tam, lai tirdzniecības dalībnieks tirdzniecības vietā korekti norāda informāciju par sevi un pārdod tikai ielu tirdzniecības atļaujā minētās preces vai, ja tas ir tirgus, – tikai pieteikumā minētās preces;
  • tiesības ierādīt tirdzniecības dalībniekam tirdzniecības vietu tirgus teritorijā, ja tas izpildījis visus nosacījumus un veic godprātīgu uzņēmējdarbību;
  • izveidot tirdzniecības dalībnieku uzskaites reģistru tirgos, un uzraudzības un kontroles iestādēm nodrošināt piekļuvi tam;
  • noteikt gadījumus, kad tirgus pārvaldītājs var vienpusēji lauzt nomas līgumu vai cita veida vienošanos ar tirdzniecības dalībnieku par tirdzniecības vietas izmantošanu.

Savukārt ēnu ekonomikas mazināšanai paplašinātas tirgu uzraudzības iestāžu pilnvaras un noteikts, ka tirgus pārvaldītāja darbību uzrauga un kontrolē arī VID un pašvaldības policija. Savukārt ielu tirdzniecības organizatoru papildus uzraudzīs VID un pašvaldības policija.

Jāvienojas ar tirgotājiem

ZM informatīvajā ziņojumā arī norāda, ka ir jāvienojas ar Latvijas mazumtirgotājiem par to, ka pārtikas precēm, kurām PVN likme būs 5%, cenas samazināsies arī mazumtirdzniecībā.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma "Rimi Latvia" Kategoriju vadības departamenta direktors Milans Blūms arī atzīst, ka augļi un dārzeņi ir viens no segmentiem, kurā pelēkā tirdzniecība ir aktuāls jautājums, tāpēc pozitīvi vērtējams valdības lēmums par PVN samazināšanu šajā kategorijā. 

"Tā ir ilūzija, ka cenu samazināšana par 10–15% var jūtami palielināt dārzeņu patēriņu."

"Samazinātās PVN likmes pārtikai ir labs instruments, kā pirmās nepieciešamības preces padarīt lētākas. Vienlaikus, saprotot, ka ieņēmumi no PVN ir ļoti nozīmīgi Latvijas valsts budžetam, ļoti rūpīgi jāizvērtē, kurām produktu grupām samazinātā likme būtu jāievieš. Izvēloties dārzeņus kā pirmo grupu, kam samazināt PVN, ir pareizs lēmums, ja vērtējam kontrabandas iespaidu uz vietējiem dārzeņu audzētājiem. Taču tas nebūs uzskatāmākais cenu samazinājums pircējiem, ņemot vērā, ka dārzeņu cenas ir ļoti mainīgas. Ir grūti prognozēt samazinājuma apmēru, ko izjutīs pircējs, jo svaigu augļu un dārzeņu cenu, ko nosaka piegādātājs, ietekmē sezonalitāte – raža, laikapstākļi, gadalaiks. Turklāt cenu svārstības ir jutīgas pat ļoti īsa perioda ietvaros."

Sauc par muļķīgu lēmumu

LV portāls publikācijā Kāpēc pārtikai vajadzētu vai nevajadzētu zemāku PVN likmi jau rakstīja, ka starp ekspertiem nepastāv vienprātība jautājumā par zemāku PVN likmi dārzeņiem.

"DNB bankas" ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka šāds lēmums nesasniegs galveno mērķi – veicināt šīs nozares attīstību Latvijā.  "Tiks nedaudz samazinātas patērētāju izmaksas, bet radītais mīnuss valsts budžetā savukārt nozīmē, ka viņi saņems nedaudz mazāk valsts pakalpojumu un/vai maksās vairāk citos nodokļos. Tā ir ilūzija, ka cenu samazināšana par 10–15% var jūtami palielināt dārzeņu patēriņu."

Eksperts min Centrālās statistikas pārvaldes datubāzēs pieejamo informāciju, kura ļauj izvērtēt, kā ir mainījusies Latvijas iedzīvotāju iespēja iegādāties kartupeļus pie vidējiem ienākumiem un kā ir mainījies to patēriņš kopš 2002. gada. Kartupeļi ir Latvijas iedzīvotāju uzturā nozīmīgākā vietēji audzēto dārzeņu kultūra. Šajā laikā vidējās algas pirktspēja kartupeļu izteiksmē ir augusi apmēram trīskārt, bet kartupeļu patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir samazinājies par 40%.

"Kartupeļu patēriņš samazinās nevis tāpēc, ka cilvēki nevarētu tos nopirkt, bet tāpēc, ka viņi var atļauties vairāk nopirkt kaut ko citu. Pieaugot labklājības līmenim, patērētāji sāk vairāk lietot salīdzinoši dārgus produktus. Viņi mazāk ēd kartupeļus un maizi, bet vairāk salīdzinoši dārgus piena un gaļas produktus," skaidro P. Strautiņš. "Ja ir runa par tiešām Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, tad tie visumā ir diezgan lēti. Noteikti ir cilvēki, kuriem var būt grūti samaksāt pat par tiem, bet šajā gadījumā palīdzēt var sociālie dienesti, PVN samazināšana te nevar daudz līdzēt. Šādā veidā gan budžeta resursi, gan amatpersonu laiks tiek tērēts lēmumiem, kas nevar uzlabot sabiedrības labklājību. Šī lēmuma tiešās sekas būs niecīgas, taču ar to var tikt dots starta šāviens bezgalīgai nodokļu sistēmas raustīšanai un plosīšanai, lai apmierinātu dažādu nozaru intereses vai vismaz to šķietamās intereses."

Arī G. Vilnītis atzīst, ka samazinātā likme tiks piemērota ne tikai Latvijā audzētiem dārzeņiem un ogām, bet arī, piemēram, no Marokas ievestiem kartupeļiem vai zemenēm no Spānijas.


 

1Samazinātā PVN likme jānosaka svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem, tostarp mazgātiem, mizotiem, grieztiem un fasētiem, bet kas nav termiski vai kā citādi apstrādāti, piemēram, saldēti, sālīti, kaltēti.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'pārtika  'tirdzniecība  

  Ieteikt:  +0
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 3
 

Apsveicu
Iesaka:  +0  -0

Apsveicu Latvijas valsti ar prātīgu lēmumu. Nevis slinkojot un pūstot Tautu augstā godā ceļ Nē, pie prāta gaismas kļūstot. Tauta zied un Tauta zeļ x2 http://www.sveicieni.lv

14.09.2017 12:43:30

Divlitrene
Iesaka:  +2  -0

Kartupeļu patēriņš mazinās, jo ir slinkums tos mizot.

14.09.2017 12:54:45

dārzenis
Iesaka:  +0  -0

Vegānu dzīres var sākties

14.09.2017 20:05:46

 
1 Kopā: 3
 
Veidos neatkarīgu Antidopinga biroju 
Likumdošana/Ministru kabinetā  09.10.2017
Paplašina mājokļu atbalsta programmu 1
Likumdošana/Ministru kabinetā  05.10.2017
Veselības aprūpes pieejamība atkarībā no nodokļu nomaksas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  27.09.2017
Ceļotājiem ieviesīs lielākas drošības garantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  25.09.2017
Jauns atbalsta instruments mazajiem uzņēmējiem – portfeļgarantijas 
Likumdošana/Ministru kabinetā  19.09.2017
PVN izmaiņas sola lētākus dārzeņus un ogas 3
Likumdošana/Ministru kabinetā  14.09.2017
Neklātienes un tālmācības skolām plāno noteikt lielāku uzraudzību 
Likumdošana/Ministru kabinetā  13.09.2017
Suņiem – tikai lolojumdzīvnieka pase 2
Likumdošana/Ministru kabinetā  02.08.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti